Darbā pie budžeta grozījumiem tiks meklētas jaunas iespējas izdevumu samazināšanai, arī tajās programmās, kas līdz šim netika skartas, piemēram, bezdarbnieku pabalsti.
Valdība plāno ļoti radikālus pasākumus! Ķersies klāt "māmiņu algām" un bezdarbniekiem (1935)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), visas ministrijas ir iesniegušas savus scenārijus izdevumu samazinājumiem par 20%, 30% un 40%, tomēr, vērtējot kopainu, šie samazinājumi nenoved pie vēlamā budžeta deficīta - 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta 2011.gadā.
Tāpēc valdība šodien nolēmusi uzdot Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un citām ministrijām strādāt pie līdz šim neskarto tēriņu samazināšanas.
Pēc finanšu ministra Einara Repšes (JL) teiktā noprotams, ka lielākie samazinājumi varētu skart tieši sociālo jomu. Kā norādīja ministrs, būs jāpārskata bezdarbnieku pabalsta izmaksāšanas kārtība, piemēram, samazinot pabalsta apmēru vai samazinot tā izmaksāšanas termiņu, kā arī mēģinot maksimāli izskaust krāpšanās gadījumus. Kā piemērus Repše minēja konkrētus gadījumus, kad ceļu būves firma vienu gadu nodarbina savus darbiniekus, bet otrajā gadā tos reģistrē par bezdarbniekiem, tādējādi negodprātīgi saņemot līdzekļus.
Izmaiņas varētu skart tā saucamo māmiņu algu sistēmu, kas iepriekšējos gados esot pārvērtusies arī par "tētiņu" algu sistēmu, un bērnu kopšanas pabalstus varēja saņemt arī tēvs. Pēc Repšes teiktā, būs jānodrošina "lai māmiņu algas konsekventi būtu māmiņu algas".
Pēc Repšes teiktā, arī veselības aprūpes sistēma vairs nevar darboties tāpat kā līdz šim. Ministrs klāstīja, ka ceļu satiksmē "labi un perfekti" darbojas obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma, proti, autoservisi par apdrošināšanas līdzekļiem privāti un par samaksu remontē automašīnas, kas iekļuvušas un nav vainīgas avārijā.
"Es neredzu iemeslu, kāpēc šī sistēma nevarētu tikpat nevainojami strādāt arī veselības aprūpē," vērtēja finanšu ministrs, norādot, ka tāds pats viedoklis esot veselības ministram Ivaram Eglītim (TP), kurš gan uzskatot, ka šādu reformu ieviešanai nepieciešams ilgāks laiks.
Finanšu ministrs norādīja, ka, lai gan pašvaldības ir autonomas, tiks domāts arī par pašvaldību tēriņu ierobežošanu. "Būtu nepieciešams ierobežot pārmērīgu brīvību pašvaldību tēriņos šajos apstākļos, bet tam būs nepieciešams mainīt likumu," sacīja politiķis, piebilstot, ka par to tiek domāts.
Tāpat tiks uzraudzīti tēriņi "megaceltnēm" un dārgiem projektiem.
Repše arī uzsvēra, ka tiks darīts viss iespējamais, lai nebūtu jāveic izmaiņas pensiju sistēmā. Arī vēl lielāks nekā pašreiz paredzētais 20% atalgojuma samazinājums sabiedriskajā sektorā strādājošiem vairs nebūtu produktīvs, atzina ministrs, norādot, ka drīzāk, veicot strukturālas reformas, jādomā par strādājošo skaita samazinājumu.
Pie līdz šim neskartajiem tēriņiem darbā pie budžeta grozījumiem bija valsts ārējā parāda apkalpošanas maksājumi, iemaksas Eiropas Savienības (ES) un NATO budžetā, līdzfinansējums ES fondu apguvē u.c.
Pēc Repšes teiktā, samazinot atalgojumu par 20%, kā arī veicot izdevumu samazinājumu par 20%, budžeta deficīts šogad veidojas 8,5% apmērā. Samazinot izdevumus par 30%, budžeta deficīts ir 8,1%, bet, samazinot par 40%, - 7,7%, no kuriem 6,7% ir centrālās valdības deficīts, bet 1% - pašvaldību budžeta deficīts.
Patlaban mērķis esot nodrošināt 7% budžeta deficītu. Tas nozīmē, ka izdevumu samazinājumā nāksies meklēt papildu 81,5 miljonus latu, kurus plānots meklēt līdz šim neskarto izdevumu jomās. "Šis mums dos labu pamatu sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem," sacīja Repše, bilstot, ka pie pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem Latvijā 7% budžeta deficīts būtu "pieļaujams un attaisnojams".
Patlaban darbā pie budžeta grozījumiem valdība rēķinās ar 12% iekšzemes kopprodukta kritumu šogad.
Pēc Dombrovska teiktā, atsevišķas ministrijas, veidojot izdevumu samazinājuma scenārijus, 2010.gadā un 2011.gadā paredzējušas tēriņu palielinājumu. Premjers uzsvēra: nākamajos gados, salīdzinot ar šo gadu, bez "nopietna pamatojuma" palielinājumu nebūs.
Ministrijām uzdots sagatavot konkrētus izdevumu samazinājumu scenāriju ieviešanas plānus. Jau tuvākajā laikā tiks sasaukta nākamā valdības ārkārtas sēde budžeta grozījumu skatīšanai.