20.martā Latvijas Nacionālajā operā (LNO) notiks Likteņdārzam veltīts labdarības koncerts, pēc kura sekos mākslas darbu labdarības izsole, un šogad no izsolītajiem mākslas darbiem Likteņdārzam iecerēts iegūt 100 000 latu.
Likteņdārzam veltīto mākslas darbu izsolē cer iegūt 100 000 latu (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Kokneses fonda» padomes loceklis, labdarības izsoles organizētājs un vadītājs Guntis Belēvičs atklāja, ka šogad ir ļoti ambiciozs mērķis - izsolē iegūt tik lielu naudas summu.
Likteņdārzam veltīta labdarības izsole tiks rīkota jau otro gadu. Pērn izsolē izdevās pārdot 70% no visa piedāvājuma un Likteņdārza attīstībai tika iegūti 10 000 latu.
Mākslas darbu izsolē varēs piedalīties tie, kuri LNO apmeklēs labdarības koncertu. Izsolē iegūtie līdzekļi, kā arī ienākumi no labdarības koncertā pārdotajām biļetēm tiks ieguldīti Likteņdārza amfiteātra tapšanā.
«Atsaucība no mākslinieku puses, ziedojot darbus Likteņdārzam, šogad bija ļoti liela. Uzrunājām vairāk nekā 80 potenciālos dalībniekus, un visi piekrita piedalīties, atvēlot savus izcilos un labos mākslas darbus. Prieks par to, ka mākslinieki ir gatavi ziedot savus izcilos darbus, tādēļ ļoti ceru, ka tikpat liela atsaucība būs arī no potenciālo pircēju puses, kuri savā starpā sacentīsies par to, kurš ziedos vairāk naudas Likteņdārzam,» pauda Belēvičs. Viņš arī atklāja, ka laika gaitā šo izsoli iecerēts pārvērst par ikgadēju vislabāko Baltijas valstu mākslinieku izsoli.
Darbi apskatāmi trijās galerijās
Likteņdārzam veltītajai mākslas darbu izsolei paredzētie mākslas darbi, kuru vidū ir laikmetīgās glezniecības darbi, vērtīgi antikvārie darbi un dažādu dzejnieku rokrakstā rakstīti darbi no 8.marta būs apskatāmi trijās galerijās - «Rīgas Galerijā», «Ivonnas Veihertes Mākslas galerijā» un «Galerijā 21».
Izsolei tiks piedāvāti darbi, kurus Likteņdārza atbalstam ziedojuši mūsdienu latviešu mākslinieki - Džemma Skulme, Ilze Avotiņa, Biruta Baumane, Aigars Bikše, Ilmārs Blumbergs, Harijs Brants, Andris Breže, Inga Brūvere, Sigita Daugule, Juris Dimiters, Rudīte Dreimane, Laima Eglīte, Miķelis Fišers, Edvards Grūbe, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Ieva Iltnere, Ritums Ivanovs, Tatjana Krivenkova, Anda Lāce, Leonards Laganovskis, Dace Lielā, Vita Merca, Ģirts Muižnieks, Vilis Ozols, Gļebs Panteļejvs, Kirils Panteļejevs, Juris Petraškevičs, Ivars Poikāns, Līga Purmale, Guntars Sietiņš, Pēteris Sidars, Māris Subačs, Olga Šilova, Solveiga Vasiļjeva, Imants Vecozols, Māra Vaičūnas, Aivars Vīlipsons, Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Kristaps Zariņš, Otto Zitmanis, Osvalds Zvejsalnieks un citi.
«Galerijas 21» telpās būs arī apskatāmas izsolei paredzētās fotogrāfijas, kuru autori ir Antanas Sutkus, Ulvis Alberts, Jānis Deinats, Andrejs Grants, Andris Eglītis, Kaspars Podnieks Iveta Vaivode un citi, kā arī tiks izstādīti un izsolīti Ginta Gabrāna, Sarmītes Māliņas, Katrīnas Neiburgas, Solveigas Vasiļjevas un citu Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvju darbi.
Savukārt «Ivonnas Veihertes Mākslas galerijā» būs apskatāmi antikvārie darbi, populāru cilvēku rokraksti, arhitektu skices, kā arī vēsturiski nozīmīgas fotogrāfijas. Daļa no šiem darbiem ir Likteņdārza atbalstītāju ziedojums - Ilze Valdmane ziedojusi vienu no Ivana Andreja Peļevina darbiem, Bulmaņu ģimene no Kanādas - Jāņa Kugas gleznu, Tirzīte Bromulte un Valdis Opmanis - Alfeja Bromulta ar Koknesi saistītos darbus, Dzidra Skrube - sava vīra Riharda Skrubja darbus, Dzintra Lezdiņa - Egona Cēsnieka darbu, arhitekts Andris Kronbergs - Likteņdārza daudzfunkcionālās ēkas skices, dzejnieks un publicists Imants Ziedonis - savu rokrakstu.
Mākslinieki to uzskata par godu
Likteņdārza idejas atbalstītājs Gļebs Panteļejevs, kurš izsolei ziedos skulptūru «Bizantijas dvīņi» pauda prieku, ka viņa kolēģi izsolei piedāvājuši nevis kaut kādus, bet gan sava zelta fonda darbus.
«Ir liels gods piedalīties šajā pasākumā. Svarīgi, ka Likteņdārza ideja ir ļoti gaiša. Es pagātni pieņemu, kāda tā ir, neskatoties uz to, ka liktenis ir bijis skarbs un nežēlīgs. Liktenis ir aktīva viela, kuru var veidot, tādēļ ar to var strādāt kā ar mālu, veidojot no tā nākotni,» vētīja Panteļejevs.
Likteņdārzam veltītais pasākums LNO sāksies plkst.19 ar labdarības koncertu, kurā skanēs ievērojamu latviešu komponistu darbi, to izpildīšanā piedalīsies arī ievērojami solisti.
LNO mākslinieciskais vadītājs, labdarības koncerta mākslinieciskais vadītājs un dalībnieks Arturs Maskats stāstīja, ka labdarības koncertā «Latviešu mūzikas dārzs» skanēs gan viņa paša, gan arī Jāņa Mediņa un Emīla Dārziņa mūzika. Koncerta programma veidota tā, lai tiktu pārstāvēta latviešu klasika un tiktu parādīts arī kaut kas no operas, tādēļ skanēs Arvīda Žilinska operas «Zelta zirgs» un Mediņa «Uguns un nakts» skaņdarbi, iepazīstinot klausītājus ar Antiņa un Spīdolas dziedājumu.
Labdarības koncertā piekritis piedalīties arī talantīgais latviešu pianists Reinis Zariņš, diriģents Andris Veismanis, Latvijas Radio koris, LNO galvenais diriģents Modests Pitrens un citi.
Pasākums kā tradīcijas sākums
LNO direktors Andrejs Žagars piebilda, ka šis labdarības koncerts ir tradīcijas sākums, kas tiks turpināta turpmākos gadus. «Tas ir mans personiskais pienākums, un domāju, ka arī operas mūziķu ieskatā ir jāatbalsta šis izcilais projekts ne tikai tagad, bet arī turpmāk. Mēs varētu būt bāze mākslinieciskajai vienībai, kas saistīta ar koncertiem, kas tiek rīkoti Likteņdārza atbalstam. Ceru, ka tiks rasta iespēja, lai augustā Likteņdārzā notiekošajā koncertā pulcētos vairāki tūkstoši, ne mazāk kā 2000, Latvijas iedzīvotāji,» sacīja Žagars.
«Kokneses fonda» padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols atgādināja, ka Likteņdārzs ir projekts, kas top ar visas tautas atbalstu. Likteņdārzs ir 20.gadsimtā zaudēto latviešu piemiņas vieta, kuru plānots pabeigt veidot līdz Latvijas 100 gadu jubilejai 2018.gada 18.novembrī.
«Likteņdārzs ir domāta kā dāvana Latvijai 100 gadu jubilejā, tomēr nevajadzētu baidīties, ja projektu līdz tam tomēr neizdosies īstenot. Viduslaikos katedrāles cēla 200 un pat 300 gadus. Arī Pēterbaznīcai no tās celtniecības sākuma līdz pat tās pabeigšanai bija jāgaida aptuveni 208 gadi,» sacīja Vītols.
Iesaistīties var ikviens
Viņš pauda pateicību ikvienam iedzīvotājam, kurš iesaistījies Likteņdārza tapšanā, atklājot, ka sabiedrībai ir liela interese par to. Pagājušā gada Likdeņdārzu apmeklējuši vairāk nekā 20 000 apmeklētāju. No šiem apmeklētājiem aptuveni 600 Likteņdārzā iestādīja kociņus, samaksājot par katru 50 latus, līdz ar to šo naudu ziedojot Likteņdārzam. Tāpat pagājušā gada laikā Likteņdārzā nogādāti aptuveni 8000 laukakmeņu, kas tiek nesti zudušo tuvinieku piemiņai.
«Kokneses fonds» plāno ik gadu Likteņdārza atbalstam gadā rīkot divus labdarības pasākumus. Viens no tiem notiks martā, savukārt otrs tiks rīkots augustā.
Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots minēja, ka katrs cilvēks Likteņdārzā saskata kaut ko citu, piemēram, vienam tā ir piedošanas vieta, savukārt kādam citam tas ir piemiņas dārzs, bet viņam tas ir tilts uz nākotni.
«Likteņdārzs ir simbols nākotnei, ko atstāt mazbērniem. Tas ir mūsu devums, simbols, kas jānodod tālāk nākotnei,» pauda Kots.
Biļetes uz Likteņdārzam veltīto labdarības koncertu «Latviešu mūzikas dārzs» var iegādāties «Biļešu paradīzes» kasēs, kā arī internetā «www.bilesuparadize.lv», savukārt LTV 1.kanālā koncerts tiks demonstrēts 23.martā plkst.22.10.