Ko tu vēl, iespējams, nezināji par olām! (11)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: www.flickr.com

Lietas, kuras, iespējams, tu vēl nezināji par Lieldienu svētku patronesēm - olām!

Vai zināt, ka...

... olas par svaigām tiek dēvētas pirmajās 8 dienās, kad tās drīkstot lietot arī termiski neapstrādātas. Pēc 8. dienas tās izmantojamas cepšanai, omletēm. Glabājot atbilstošā temperatūrā, tās var saglabāt pat līdz mēnesim.

... olas svaigumu var pārbaudīt. 0,5 l ūdens izkausē 3 ēdamkarotes sāls un tajā ieliek olu. Svaigas olas nogrimst, par 8 dienām vecākas - iegrimst ūdenī līdz pusei, vecas olas peld ūdens virspusē, jo, šķidrumam caur čaumalu iztvaikojot, gaisa kamera kļūst arvien lielāka.

... vārītu no nevārītas olas var atšķirt, sagriežot kā vilciņu. Vārītas ola griežas labi, bet nevārīta reizi apgriežas un apstājas.

... lai iegūtu mīksti vārītas olas, tās liek aukstā sālsūdenī un vāra 3 - 5 minūtes, pusmīkstas iegūst, vārot 8 - 10 minūtes, bet cietas vāra ilgāk par 10 minūtēm.

... zils riņķis apkārt dzeltenumam norāda, ka olas ir pārvārītas. Šādas olas ir negaršīgas un cilvēka organismam grūti pārstrādājamas.

... olas var izvārīt arī bez čaumalas: mazā katliņā ielej nedaudz ūdens, pielej ½ tējkaroti galda etiķa. Kad ūdens sāk virmot, pārsit čaumalu, olu lēni ielaiž ūdenī un vāra uz lēnas uguns. Etiķis baltumu noformē kā pankūku. Kad tas kļuvis balts, ar karoti olu lēnām apgriež uz otru pusi. Baltums būs sarecējis, bet dzeltenums - mīksts.

Vērtīgs pārtikas produkts

Olas ir ļoti vērtīgs pārtikas produkts, kas satur dažādas organiskās un neorganiskās vielas labās attiecībās. Olas lielums un ķīmiskais sastāvs atkarīgs no dējējputna sugas, barības un pat gadalaika. Vidēji 100 g olu satur 74 g ūdens, 13 g olbaltumvielu, 11,2 g taukvielu, 0,7 g ogļhidrātu, 400 mg holesterīna un 2,2 g (5,5 reizes vairāk!) lecitīna - holesterīna antagonista, A, E un B grupas vitamīnus, kā arī minerālvielas: nātriju, kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu. Olu vērtīgās īpašības samazinās proporcionāli to uzglabāšanas laikam. Dažādu iemeslu dēļ visbiežāk uzturā tiek lietotas vistu olas, taču olas dēj arī pīles, zosis, paipalas, baloži, fazāni, strausi, bruņurupuči un pat krokodili.

Vārītas labākas par svaigām Svaigām olām, salīdzinot ar vārītām, ir vairāki trūkumi: 1) ēdot svaigas olas, ir risks saslimt ar salmonelozi. 2) olu baltums satur specifisku olbaltumvielu avidīnu, kas saista biotīnu (vienu no B grupas vitamīniem) un neļauj tam uzsūkties. Lietojot uzturā daudz jēlu olu, var izveidoties biotīna trūkums organismā. Olas vārot, avidīns sadalās un biotīns netiek saistīts. 3) jēlas olas vairāk nekā vārītas veicina holesterīna uzkrāšanos asinīs. Tiesa gan, jēlām olām ir arī pozitīvas īpašības - piemēram, to baltums efektīvi samazina pārmērīgu skābes daudzumu kuņģī. Olas vārot, lecitīns un citas vērtīgās uzturvielas bojā neaiziet. Nevajadzētu olas vārīt ilgāk par desmit minūtēm.

Interesanti fakti par olām

* Olu krāsošana, sišana un ēšana kā daļa no rituāla bija pazīstama jau ilgi pirms kristiešu laikiem. * Viena vista izdēj vidēji 300–325 olas gadā. * Eiropā vistas ir pieradinātas jau kopš 600. g.p.m.ē., bet uz Ameriku tās aizceļoja kopā ar Kolumbu. * Ja citās valstīs ir paradums jaunlaulātos apbārstīt ar rīsa graudiem, tad Francijā līgava pirms ieiešanas jaunajās mājās uz sliekšņa sasit olu — uz laimi un lai būtu veselīgi pēcnācēji. * Laikā, kad notika franču revolūcija, francūži jau zināja 685 dažādus olu pagatavošanas veidus.

Praktiski padomi

* Olas čaumalā ir 17 000 poru, caur kurām ola absorbē apkārtējos aromātus. Glabājot olas kartona kastēs, tās saglabājas svaigas un bez aromāta. * Ja cieti novārītai olai dzeltenums ir zilgans, tas nozīmē, ka ola vai nu ir pārvārīta, vai arī ūdens, kurā tā vārījusies, ir ar augstu dzelzs saturu. * Olu baltumus būs vieglāk saputot, ja pirms putošanas tiem 20–30 minūtes ļaus pastāvēt istabas temperatūrā. * Olas dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistu barības, tajā nedrīkst izmantot ķīmiskas krāsvielas. Ja baro ar kukurūzu, tad olas dzeltenumi ir spilgtāki un tumšāki. Ja dod kviešus vai arī ja vistām pietrūkst barības, olu dzeltenumi ir blāvi dzelteni. Lai tie būtu spilgtāki, vistu barībai reizēm pievieno dabiskās krāsvielas, piemēram, kliņģerīšu ziedlapas. * Jo vecāka vista, jo tā dēj lielākas olas. * Istabas temperatūrā olas dienas laikā noveco ātrāk nekā 4–5 nedēļās ledusskapī. * Cieti vārītas olas lobās vieglāk, ja tās ir 1–2 nedēļas pirms tam pastāvējušas ledusskapī. * Kulinārijā olas ir kā «cements», kas satur kopā ēdienu.

Komentāri (11)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu