Plymouth – Banjul 4. daļa (1)

Vakardiena sākās ar Andra un Alvja jauniegādātā mersedesa remontu. Ar jau saremontēto mašīnu abi jaunie īpašnieki, kā arī Aldis un Mārtiņš devās uz Gibraltāru – tas ir, uz Apvienoto Karalisti. Atgriezās vēlā vakarā pilni jauku iespaidu. Pa to laiku otra grupa, kurā bija Atis, Viktors un es, apmeklējām Tarifas pilsētu, kur arī guvām gūzmu pozitīvu iespaidu. Galvenā atziņa bija manjana. Vakarā pieņēmām lēmumu izbraukt sešos no rīta uz Algaciras ostu un no turienes doties uz Spānijas Karalistes teritoriju Marokas pusē – Seutu. Vēl pavadījām aizejošo 2007.gadu pēc Latvijas laika un sagaidījām jauno 2008. gadu pēc Spānijas laika. Šorīt izbraucām no viesnīcas 5:59! Manuprāt, lielisks sasniegums, ņemot vērā datumu...

Ceļu turpinām piecas mašīnas – Jānis Vaišļa, Aigars un Liene ar VW Passat, Viktors un Kristaps ar Audi, Andris un Alvis ar mersedesu, Atis un Mārtiņš arī ar mersedesu un mēs ar Aldi ar hondu. Ostā iegādājām biļetes, tas izmaksāja 40 EUR par mašīnu un diviem cilvēkiem, un trāpījām uz kuģi astoņos no rīta, kurš arī drīz pēc astoņiem, par lielu pārsteigumu, sāka braukt.

Ap deviņiem jau bijām Seutā. Uzpildījām degvielu un devāmies uz Marokas robežu. Te manjanas vietā mūs gaidīja inšallā. Nepagāja ne divas stundas kā bijām Marokas Karalistē. Lēnu garu sākām braukt pāri Rifu kalniem uz Šefšes pilsētu. Nav gan man pārliecības par nosaukuma latvisko transkripciju, bet kā ir tā ir. Inšallā!! Kalni skaisti un majestātiski un pārsteidzoši zaļa ainava. Šefšes paēdām vieglas brokastis apvienotas ar pusdienām. Vecpilsēta ir savdabīga – tā izvietojusies kalna nogāzē, līdz ar to ielas ir kā serpentīni. Turpinājām ceļu uz Meknesu, kas ir mūsu šodienas galamērķis. Meknesā iekārtojāmies gluži smalkā viesnīcā – ir pods un pat tualetes papīrs.

Īpašu problēmu ar tehniku nav. Rīt turpinām uz Marakešu.