Dzīve Žurkas zīmē (19)

No "Titānika" līdz blūzam

1912. gadā Eiropa vēl cenšas dzīvot kā miera laikos, lai gan skaidrs, ka nākotne būs visai vētraina. Kā tehnikas progresa laikmeta varenības un vieglprātības iemiesojums jūras dzelmē rūsē nenogremdējamais "Titāniks". Ir uzliesmojis pirmais, bet ne pēdējais Balkānu karš, un Itālijā atentātā ievaino karali Viktoru Emanuelu II.

Rīgā svinīgi liek pamatus Barklaja de Tolli piemineklim. Aizsaulē aiziet latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns un Rīgas mērs Džordžs Armitsteds, bet pasaulē ierodas nākamais izcilais dzejnieks Andrejs Eglītis. Sabiedrība aktīvi apspriež Valsts domes darba kārtībā esošo Baltijas likumu aprises, kas skar baronu tiesības un žūpības apkarošanu Baltijas provincēs.

Laikā, kad amerikāņi kā aptrakuši jūsmo par blūzu, Ķīnā pie varas nāk "stiprais cilvēks" Čan Kai Ši, bet Tibeta, izmantojot labvēlīgu momentu, pasludina savu neatkarību. Mūsdienu 0limpiskās kustības tēvs Pjērs de Kubertēns kādā iedvesmas brīdī uzraksta "Odu sportam" (drīz tā kļūs par olimpisko spēļu himnu), toties Ēģiptē arheologi atrod skaistās valdnieces Nefertites krūšutēlu.

Latvijas laukos vēršas plašumā zemnieku dzimtas māju izpirkšanas kustība. Neiztiek bez mazākiem un lielākiem skandāliem – Latgales katoļi raksta petīciju Romas pāvestam par viņiem draudošo pārpoļošanu, bet Rīgas Politehnikuma direktors iebilst pret latviešu valodas katedras izveidi augstskolā, motivējot to kā "nevajadzīgu luksusu".

Partiju naids un pilsonība indiāņiem

Žurka ir atkal klāt 1924. gadā – laikā, kad pasaule iepazīstas ar kvantu fizikas pamatiem, komponists Džordžs Geršvins uzraksta "Rapsodiju blūza stilā", bet Andrē Bretons – "Sirreālisma manifestu". Aizsaulē aiziet dižā aktrise Eleonora Dūze un rakstnieks Anatols Franss, Padomju Savienībā mirst Ļeņins, un no Kaukāza nākušais bandīts Josifs Džugašvili kļūst par vienīgo vadoņa mantinieku. Laužot senās tradīcijas, Britu salās pie varas nāk Džeimsa Ramseja Makdonalda vadītie leiboristi, un Parīzes olimpiādē peldēšanā triumfē nākamais Tarzāns, amerikānis Džonijs Veismillers. Turklāt ASV pirmo reizi savā vēsturē nolemj piešķirt pilsonību visiem indiāņiem, kas dzīvo tās teritorijā.

Latvijas uzmanība gan ir vairāk fokusēta uz pašmāju skandālu nr. 1 – uz slavenā rakstnieka un ministru prezidenta "no vācu žēlastības" Andrieva Niedras prāvu, no kuras sev politisko labumu cenšas gūt visi – gan labējie, gan kreisie. Tiesas senāts izskata bijušā satiksmes ministra Teodora Hermanovska lietu. Uz cietā tiesas sola sēž arī vairāki citi augsti valsts ierēdņi, kas pamanījušies valstij pārdot īstenībā tās īpašumā esošu mežu. It karstu diskusiju ugunis šķiļas ap Saeimas iecerēto Žūpības apkarošanas likumu, kā arī ap jauno Īres likumu. Publicists Ernests Blanks šajā sakarā uzdod likumsakarīgu jautājumu: "Cik tālu mūs aizvedīs partiju naids?" – bet gada beigās izskan vēlējums: "Vairāk kulturāla darba, mazāk kliedzošas dižošanās!" Mūžībā aiziet advokāts, "sabiedriskā miera jaucējs" Fricis Veinbergs un kādreizējais Rīgas Latviešu biedrības "lauva" Fridrihs Grosvalds. Sabiedrība atzīmē Krišjāņa Valdemāra simts gadus, un Valsts prezidents Jānis Čakste svin savu 65. dzimšanas dienu.

Kad dzīve sit augstu vilni

"Mums vēl visa nākotne priekšā. Kas tā par apskaužamu varenību, kāda brīnišķīga un reibinoša laime just likteni savās rokās!" – tā 1936. gadā – nākamajā Žurkas gadā – izsaucās slavenais latviešu filozofs Pauls Jurevičs. Laikā, kad staļiniskajā Padomju Savienībā par vienīgo reālo varu kļuvusi čeka, Spānijā liesmo pilsoņu karš, bet Vācija drudžaini bruņojas, gatavojoties okupēt bagāto Reinas apgabalu, Rīgā dzīve sit jo augstu vilni – vasarā galvaspilsētā notiek Darba svētki, kuros tauta "vēlreiz izsaka savu prieku par iespēju pakļauties vadonim". Ulmanis kļūst arī par Valsts prezidentu, noslēdz līgumu ar zviedriem par Ķeguma spēkstacijas būvi, Rīgas apgabaltiesā izskata 18 komunistu prāvu, Latvijas neatkarības dienā iesvēta Brāļu kapus, turklāt Latvijai tiek liels gods – tā ievēlēta Tautu Savienības padomē. Bankās pret latu vairs pretī nevar saņemt zeltu, bet latvieši seko līdzi romantiskajām kolīzijām Britu salās, kur karalis Eduards VII atsakās no troņa, jo vēlas būt kopā ar šķirteni Vollisu Simpsoni. Presē izskan bažas par Vācijas un Itālijas bīstamo tuvināšanos, bet vācu laikraksts "Rigasche Rundschau" nosauc Ādolfu Hitleru par "valstsvīru, kura runas iezīmē pagrieziena punktus Eiropas vēsturē".

No aukstā kara līdz "lielajam sprādzienam"

1948. gadā Žurka atnes pakāpenisku aukstā kara kāpinājumu pasaulē un postošu zemestrīci Turkmēnijā – no zemes pazūd gandrīz visa Ašhabada – rūgtas likteņa ironijas dēļ neskarta paliek vien tekstila rūpnīca un Ļeņina piemineklis. Divās ietekmes zonās tiek sadalīta Koreja, Indijā ekstrēmists nogalina tautas līderi Mohatmu Gandiju, bet Ebreju nacionālā padome paziņo par Izraēlas valsts izveidi prezidenta Haima Veicmana un premjera Dāvida Ben-Guriona vadībā. Ķīnā turpinās pilsoņu, bet Indonēzijā – partizānu karš, toties ANO pieņem Vispārējo cilvēka tiesību deklarāciju, ar īpašu konvenciju atzīstot genocīdu par starptautisku noziegumu. Laikā, kad Hāgā britu premjera Vinstona Čērčila vadībā noris Eiropas apvienošanas kustības kongress, PSRS okupācijas vara faktiski īsteno Berlīnes rietumu sektora blokādi. Briti un amerikāņi atbild ar "gaisa tiltu", pa kuru turpmāko gadu tiks īstenota Rietumberlīnes apgāde.

Pasaule iepazīst pirmās firmas "Columbia Picture" izlaistās ilgspēlējošās plates un uzzina par amerikāņu zinātnieku atklāto kosmosa "lielā sprādziena" teoriju. Toties Māte Terēze nodibina misionāru labdarības ordeni, lai palīdzētu Indijas trūkumcietējiem.

Padomju otrreiz okupētajā Latvijā tauta "obligāti brīvprātīgā kārtā" ir spiesta piedalīties vietējo padomju vēlēšanās – Rīgas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomē vien ievēl 278 (!) deputātus. Vasarā notiek pirmie okupētās Latvijas dziesmu svētki, sāk darboties Rīgas kinostudija, bet Rīgas medicīnas preparātu rūpnīca viena no pirmajām PSRS sāk ražot antibiotikas.

"Gari mati nav mode vien"

1960. gadā ASV pirmo reizi pie varas nāk katolis – jaunais un enerģiskais prezidents Džons Kenedijs. Kino debitē Džeina Fonda un Žans Pols Belmondo, pasaule lasa Henriju Milleru, Žanu Polu Sartru un Hulio Kortasāru, sajūsminās par Mikelandželo Antonioni, Žana Luka Godāra un Lukīno Viskonti filmām. Alfrēds Hičkoks rada "Psiho", tomēr kopumā gads paiet zem lielvalstu bijušo koloniju pilsoņu karu, asiņainu puču un sazvērestību zīmes. Āfrikā izveidojas veselas divas Kongo Republikas, un asinis plūst aumaļām. Neatkarību atgūst vēl piecpadsmit citas bijušās franču kolonijas. Neraugoties uz Šarla de Golla iniciatīvu par referenduma rīkošanu, bumbas sprāgst franču Alžīrā. Dienvidāfrikā nošauj 60 melnādainos demonstrantus, un valdība aizliedz galveno opozīcijas organizāciju – Afrikāņu nacionālo fronti.

Amerika kustas tvista ritmos, Holivudā svinīgi atklāj Zvaigžņu aleju, bet Padomju Savienībā par Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāju kļūst jaunais – tikai 54 gadus vecais – Leonīds Brežņevs. Pirmajā maijā padomju zenītartilērija virs Urāliem notriec amerikāņu mākslīgo zemes pavadoni "U2", to apsūdzot spiegošanā. (Līdzīgs incidents norisinās arī virs Barenca jūras.) Rīgā atklāj Centrālo dzelzceļa staciju, sāk būvēt Juglas dzīvojamo namu masīvu, uz ekrāniem parādās Rīgas kinostudijas filma "Šķēps un roze", bet jaunatnes "audzinātāji" šausminās par Rietumu dzīvesstila degradējošo ietekmi, jo "gari mati nav mode vien". "Nepārdomāts solis pa aukstā kara ceļu," – tā anonīmi darbaļaudis laikraksta "Cīņa" slejās novērtē ASV valsts sekretāra K. Hertera paziņojumu saistībā ar Latvijas neatkarības pasludināšanas 42. gadskārtu.

1972. gadā beidzas karš Indoķīnā, tomēr galvenā sensācija ir ASV prezidenta Ričarda Niksona vizīte Ķīnā, kuras gaitā abas valstis pirmo reizi paziņo par attiecību normalizēšanu. Ar traģisko ķīlnieku krīzi vēsturē ieiet Minhenes olimpiskās spēles – palestīniešu kaujinieki nogalina deviņus izraēliešu sportistus. Pasaule ar interesi seko līdzi vēsturē pirmajai amerikāņu prezidenta vizītei PSRS. Abas puses apmainās ar līgumiem par bruņojuma sistēmu samazināšanu, bet Kauņā šajā gadā noris masu demonstrācijas ar prasību pēc brīvības Lietuvai. Pasaules kultūras karte papildinās ar kino šedevriem – Bernardo Bertoluči "Pēdējais tango Parīzē" un Luisa Bunjuela "Buržuāzijas diskrētais šarms", bet ASV kongresā sāk darboties melnādainais politiķis Endrjū Jangs. Latvijas darbaļaudis šajā laikā ar "lielu prieku un entuziasmu" ir iesaistījušies padomijas 50 gadu jubilejas svinībās, kurām par godu nodod ekspluatācijā Latvijas pirmo sešjoslu autoceļu Rīga–Jūrmala. Trimdas tautieši Kastanjolā atklāj pieminekli Rainim un Aspazijai, un Pasaules Brīvo latviešu apvienība laiž klajā faktu apkopojumu "Latvija šodien", kas iznāk līdz 1992. gadam.

No sēru marša līdz bezdeficīta budžetam

1984. gads PSRS iesākas ar sēru maršu – februārī mirst Jurijs Andropovs, kuru ģenseka postenī drīz aizstāj 73 gadus vecais Konstantīns Čerņenko. Sprādziens padomju jūras kara bāzē Severomorskā līdzi aiznes 200 cilvēku dzīvības, PSRS armija cieš arī vislielākos – 2343 cilvēku –zaudējumus Afganistānas karā. Rīgā pompozi svin 40. gadskārtu kopš "atbrīvošanas no fašistiskajiem iebrucējiem". Restaurē Rīgas Doma ērģeles, un Dailes teātrī svin Ēvalda Valtera 90. jubileju.

Ķīna panāk vienošanos ar britiem par Honkongas atgūšanu 1997. gadā, bet Losandželosā notiek olimpiskās spēles, kuras draudzīgi ignorē sociālistisko valstu nometne. Britu konservatīvās partijas kongresa laikā Braitonā sprāgst īru teroristu bumba – premjere Mārgareta Tečere tikai brīnumainā kārtā paliek dzīva. Indijas Pendžabas štatā tiek nogalināti 600 Zelta templī aizbarikādējušies sikhu fanātiķi. No terorista lodes mūžībā aiziet Indijas premjere Indira Gandija un viņas sekotājs – dēls Radživs Gandijs. Nebeidzas asiņainais haoss Libānā, kur proirāniskā grupējuma locekļi uzspridzina amerikāņu vēstniecību.

Žurciņa atkal ir klāt 1996. gadā, kad Borisu Jeļcinu ievēl par Krievijas prezidentu, bet ASV varas virsotnē, saņemot 49% vēlētāju balsu, atkārtoti nonāk demokrāts Bils Klintons.

Atjaunotās Latvijas pilsoņiem gads aizsākas ar nesen kā ieceltā premjera Andra Šķēles uzrunu, kurā izskan atzinums, ka "valsts stāvoklis ir daudz smagāks, nekā to spēj iztēloties sabiedrības vairākums". Minimālā alga ir 38 lati, bet ekonomisti spriež par Šķēles loloto bezdeficīta budžetu, kas Saeimā tiek pieņemts gada beigās. Raķešu trieciena laikā nogalina Čečenijas prezidentu Džoharu Dudajevu, aizsaulē aiziet arī Nobela prēmijas laureāts dzejnieks Josifs Brodskis un bijušais Francijas prezidents Fransuā Miterāns. Afganistānā gūst uzvaru radikālais islāma grupējums "Taleban", bet līdz

tam miermīlīgie beļģi iet "Baltajā gājienā" – lielākajā demonstrācijā valsts vēsturē, ko izraisījis pedofilijas skandāls. Tikmēr Rīgā tiek nošauti vairāki uzņēmēji. Aizstāvot savu vadītāju Aivaru Leimani, streiko Nacionālās operas balettrupa. Operā uzstājas pasaulslavenā operdziedātāja Monserrata Kavaljē, bet Sandis Ozoliņš kļūst par pirmo latvieti, kurš ticis pie Stenlija kausa...

***

Fakti

- 1924 – Ņujorkas restorāna "Ceasar"s Palace" īpašnieks Cēzars Kardini izgudro "Cēzara salātus".

- 1936 – par lobotomijas operāciju Nobela prēmiju iegūst portugāļu ķirurgs Egašs Monišs.

- 1948 – firma "Polaroid" piedāvā pircējiem Edvīna Lendoma izgudroto pirmo fotoaparātu momentuzņēmumiem, kas izgatavo vienu melnbaltu fotogrāfiju minūtē.

- 1960 – amerikāņu fiziķis Teodors Meimans izveido pirmo eksperimentālo lāzera paraugu.

- 1972 – angļu ķīmiķis Džeimss Lavloks izvirza hipotēzi, ka Zeme ir dzīvs organisms.

- 1984 – Indijā kādas amerikāņu firmas ķīmiskajā rūpnīcā izplūst milzīgs daudzums nāvi nesošas gāzes, uzreiz nonāvējot 2500 indusu.

- 1996 – NASA kāpina pasaules ziņkāri, paziņojot, ka uz Marsa atklātas izbijušas primitīvas dzīvības formas.