Latvijas pilsoņu augstā aktivitāte referendumā ārvalstīs neliecina par viņu vēlmi atgriezties dzimtenē, bet gan bija reakcija uz apdraudējumu latviešu valodai, sacīja sabiedriskās politikas centra «Providus» pētnieks Reinis Āboltiņš.
Augstā aktivitāte ārvalstīs neliecina par cilvēku vēlmi atgriezties
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Līdzīgu aktivitāti varētu sagaidīt tikai līdzīgos gadījumos, kad apdraudējuma sajūta būtu pietiekami augsta, lai mobilizācija notiktu pat tad, ja juridiski tā nav nepieciešama. Šoreiz balsstiesīgie tika aicināti demonstrēt subjektīvas sajūtas, kam bija tiesiskas cēloņsakarības ar tautas nobalsošanas jautājumu. Līdzīgu apdraudējuma sajūtu un mobilizāciju varētu izraisīt, piemēram, ierosinājums pievienoties Krievijas Federācijai vai bez nosacījumiem piešķirt Latvijas pilsonību visiem, kam Latvijā tās vēl nav. Arī tad varētu prognozēt agresīvu un aktīvu reakciju,» sacīja eksperts.
Vienlaikus Āboltiņš pieļāva, ka augsto līdzdalību iespējams skaidrot ar emigrantu nenoformulētu sentimentālu vēlēšanos nodrošināt, ka viņu bērniem būtu iespējams atgriezties valstī, kur ir viena valsts valoda un kur viņu latviskā identitāte nebūtu apdraudēta.
«Būtu ačgārni apgalvot, ka gadījumā, ja Latvijā valsts valodas statusu pēkšņi iegūtu vēl kāda cita valoda, tad ārvalstīs »pret« balsojušie atgrieztos vai neatgrieztos Latvijā tikai šādu apstākļu dēļ. Respektīvi, jājautā, kas būtu patriotiskāk - palikt svešā valodas vidē ārvalstīs vai atgriezties svešā valodas vidē Latvijā?» vērtēja eksperts, piebilstot, ka atgriešanās motivācijai nepieciešams racionālāks pamatojums.
«Augstā aktivitāte referendumā liecina, ka Latvijas pilsoņus ārvalstīs, līdzīgi kā Latvijā, uzrunājusi referenduma jautājuma vienkāršība, kas saistīta ar personas apdraudējuma sajūtām. Cilvēka identitātes pamatā ir identificēšanās ar taustāmām, fiziski jūtamām un pārbaudāmām lietām. Valoda un etniskā izcelsme ir vieni no identitātes pamatelementiem, ar ko indivīds pašidentificējas. Ja kāds no šiem elementiem tiek apdraudēts, cilvēks to uztver kā sevis fizisku apdraudējumu un aktīvi rīkojas, lai draudus novērstu. Šādu apdraudējumu pamatā izjūt individuāli, taču iespējams mobilizēt arī grupas līmenī,» augsto Latvijas pilsoņu aktivitāti ārvalstīs skaidroja «Providus» eksperts.
Kā ziņots, kopumā ārvalstīs referendumā piedalījās 39 763 Latvijas pilsoņi. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem pret balsoja 31 461 jeb 79,24% nobalsojušo, bet par - 8163 jeb 20,56% referenduma dalībnieku. Šī ir līdz šim lielākā balsotāju aktivitāte ārvalstīs.
Visvairāk vēlētāju ārvalstīs ir balsojuši Lielbritānijā, Īrijā, ASV, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā.
Ārvalstīs tika izveidoti 85 vēlēšanu iecirkņi 41 valstī, kas ir par astoņiem iecirkņiem vairāk nekā 11.Saeimas vēlēšanās. 21 iecirknī ārvalstīs tika izveidoti arī iecirkņi balsošanai pa pastu.