Tautas nobalsošana par krievu kā otro valsts valodu Latvijā atkal pievērsusi uzmanību valsts nacionālajiem jautājumiem, par kuriem pasaulē joprojām valda «mīti un neinformētība», uzskata jaunievēlētais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.
Muižnieks: pasaulē valda «mīti» par nacionālajiem jautājumiem Latvijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš sacīja, ka kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO ārvalstu uzmanība nacionālajiem jautājumiem Latvijā bija kļuvusi mazāka, tostarp bijusi pieklususi Krievijas retorika. Līdz ar tautas nobalsošanu jautājums atkal aktualizējies.
«Tas liek pievērst uzmanību un uzdot jautājumu: »Kas tur notiek? Vai tur viss ir kārtībā? Kas tur notiek ar krieviem? Vai ar valodu un pilsonību viss ir kārtībā? Vai viss tiek regulēts miermīlīgā veidā?«» teica Muižnieks.
Viņš pēc ārvalstu masu mediju ziņotā par referendumu secinājis, ka joprojām pastāv «mīti un neinformētība» par to, kas notiek Latvijā nacionālajos jautājumos.
Atbalsta iniciatīvu padarīt grūtāku referendumu ierosināšanu
Jaunievēlētais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs atbalsta iniciatīvu par Satversmes grozījumiem, kas padarītu grūtāku referendumu ierosināšanu.
«Es uzskatu, ka šie jautājumi ir jārisina mazliet citādi, nevis ar referendumu palīdzību. Referendums ir labs instruments, bet pastāv risks, ka to ļaunprātīgi izmantos, lai vienkārši pievērstu sev uzmanību, ļoti regulāri virzot jautājumus, kur nav ne mazākās cerības gūt vairākuma atbalstu, bet vienkārši, lai atgādinātu par sevi,» sacīja Muižnieks.
Viņš norādīja, ka jautājums valodu referendumā bijis «dīvains», jo parasti tautas nobalsošanās tiek lemts par jautājumiem, kuros tautas atbilde nav īsti skaidra un viedokļi dalās uz pusēm. «Šī referenduma rezultāts liek domāt, kāpēc šāds jautājums bija jāliek uz referendumu,» bilda Muižnieks.
Prom aizbraukušie nav zuduši Latvijai
Latvijas pilsoņu augstā aktivitāte referendumā ārvalstīs ir signāls, ka prom aizbraukušie vēl «nav zuduši» Latvijai, sacīja Muižnieks.
«Tas, ka cilvēki seko aktīvi līdzi notikumiem, bija cerīgs signāls, ka varbūt nevajag pavisam norakstīt šos cilvēkus kā zudušus Latvijai un viņiem tomēr rūp, kas notiek Latvijā,» sacīja Muižnieks.
Viņš atgādināja, ka līdz šim vēlēšanās un referendumos piedalījās, lielākais, 10% no ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem un aptaujas liecinājušas, ka emigrējušie ir atsvešinājušies no Latvijas un «jau nobalsojuši ar savām kājām».
Valodu referendums liek domāt, ka cilvēki ir gatavi piedalīties Latvijā notiekošajos procesos un varbūt arī atgriezties dzimtenē, bilda jaunievēlētais komisārs.
Kā ziņots, kopumā ārvalstīs referendumā piedalījās 39 763 Latvijas pilsoņi. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem pret balsoja 31 461 jeb 79,24% nobalsojušo, bet par - 8163 jeb 20,56% referenduma dalībnieku.
Šī ir līdz šim lielākā balsotāju aktivitāte ārvalstīs. Visvairāk vēlētāju ārvalstīs ir balsojuši Lielbritānijā, Īrijā, ASV, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā.
Jāiegulda līdzekļi, lai Latgales iedzīvotāji būtu informēti par valstī notiekošo
Jāiegulda līdzekļi Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā, lai apraide būtu tehniski pieejama visā Latvijā un raidījumi būtu konkurētspējīgi, šādu viedokli, runājot par Latgalei nepieciešamo atbalstu, pauda Nils Muižnieks.
Runājot par iemesliem, kas referendumā Latgales iedzīvotājiem licis balsot par divvalodību, Muižnieks uzskata, ka Latgales iedzīvotāji jūtas ekonomiski aizmirsti, jo lielākā daļa Eiropas Savienības līdzekļu nonāca Rīgā, radot «Mateja efektu», proti, «katram, kam ir, dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir».
Kā otru būtisku iemeslu eksperts min Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas neesamību Latvijas pierobežā, tādēļ cilvēki dzīvo citu valstu informācijas telpā, kas veicina pavisam citu izpratni par to, kas ir Latvija un kur tā atrodas pasaulē.
«Trešais iemesls ir emigrācija, ko izraisījusi ekonomiskā situācija. Emigrācija ir ļoti izmainījusi ne tikai Latgales, bet arī citu Latvijas novadu seju. Aktīvākie cilvēki ir aizbraukuši, un palikušajiem ir izmisuma stāvoklis,» teica Muižnieks.
Valodas apguvei vajag papildu līdzekļus
Lai situāciju uzlabotu, Muižnieks iesaka latviešu valodas apguvei piešķirt papildu līdzekļus, kā tas bija pagājušā gadsimta 90.gados. Latviešu valodas apguves valsts programmai tolaik bija savs birojs Daugavpilī. Arī tagad vajadzētu izpētīt reģiona vajadzības un nodrošināt tām finansējumu. Tāpat viņš rosina sniegt atbalstu Latgales attīstības aģentūrai.
«Mūsu Rīgas gudrajām galvām un ministriem ir ļoti aktīvi jābrauc uz Latgali, jāiepazīstas ar situāciju un jārunā ar cilvēkiem. Es domāju, ka mēs visi, kas esam Rīgā, bieži vien ignorējam Latgali. Es to attiecinu arī uz sevi un saviem kolēģiem pētniecībā. Mēs it kā sadarbojamies ar Daugavpils universitāti, bet ar to laikam nepietiek, ir jābrauc un jākļūst par viņu sabiedrotajiem,» sacīja Muižnieks.
Kā ziņots, Latgalē par grozījumiem Satversmē nobalsoja 78 736 balsstiesīgie jeb 55,57% referenduma dalībnieku, pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 62 369 cilvēki jeb 44,02% no tautas nobalsošanas dalībniekiem.