Pēc referenduma, kas sestdien notika Latvijā, jāsāk nopietna diskusija par Satversmes nostiprināšanu un varas modeļa maiņu, komentējot referenduma rezultātus, norāda Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Prezidents: jāsāk diskusija par Satversmes pamatu nostiprināšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Referendums nav nedz sākuma, nedz beigu līnija. Tas bija nopietns pārbaudījums un mācību stunda mums visiem. Ar šādu balsojumu par otru valsts valodu tika apdraudēts viens no svētākajiem Satversmes pamatiem – valsts valoda. Tādēļ šobrīd ir pienācis laiks nopietnai diskusijai par konstitūcijas pamatu nostiprināšanu un varas modeļa maiņām ar vienu vienīgu mērķi – padarīt Latvijas valsti stiprāku un pēc iespējas nodrošināties pret jebkādiem valsts pamatu apdraudējumiem nākotnē,» norāda prezidents.
Viņš pateicas visiem, kas iestājās par valsts valodu un par Latviju kā vienīgo valsti pasaulē, kur latviešu valodai, tautas tradīcijām, visam latviskajam ir iespēja pastāvēt, attīstīties un vienot visus, kas ir šīs valsts patiesie patrioti.
«Es pateicos viesiem, kas referendumā uzjundītajās emocijās un sakarsētajā gaisotnē saglabāja vēsu prātu un toleranci, neļaujoties provokācijām un naida kurināšanai,» teicis prezidents.
Vienlaikus viņš uzsver, ka ar referendumu nekas nebeidzas. «Visiem tiem, kas vēlas šeit dzīvot savstarpējas cieņas un sapratnes gaisotnē, ir nekavējoties jāuzsāk diskusija, jāveido dialogs par to, kā pārvarēt aizdomas, aizvainojumus vai pārpratumus. Pretējā gadījumā mūsu sabiedrība būs tikpat manipulējama no ekstrēmu viedokļu paudējiem, kā tas nereti bijis līdz šim,» atzinis Bērziņš.
Prezidents paudis ticību, ka Latvijas pilsoņi ir «gudri un atbildīgi, un mūsu spēkos un prātos ir doma par vienotu Latviju, ko nevarēs šķelt neviens ārējs vai iekšējs spēks».
Jau vēstīts, ka provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka par oficiālu divvalodību Latvijā nobalsojuši 273 335 jeb 24,9% balsstiesīgo, savukārt pārliecinošs vairākums ‒ 821 029 jeb 74,78% nobalsojuši pret to.
Līdz ar to saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Latvijā vienīgā valsts valoda paliks latviešu valoda.