Birks par Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdēto summu ir šokēts (268)

Birks norāda, ka augsti vērtē Valsts kontroles (VK) padarīto un esot runājis gan ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, gan Pilsētas attīstības departamenta vadītāju Gvido Princi. "Abām pusēm ir savi argumenti. Tādēļ mums ir tiesībsargājošās institūcijas, kas šo informāciju vērtēs tālāk," šādu mēra viedokli aģentūrai LETA pauda viņa preses sekretāre Kristīne Liepa.

"Lēmumi, kas saistīti ar Dienvidu tiltu, Rīgas domē tika pieņemti ar lielu balsojumu pozitīvo pārsvaru, tādēļ, ja taisnība izrādīsies Valsts kontrolei, tad es uzskatīšu, ka deputāti lēmumu pieņemšanas procesā ir tikuši maldināti," iepriekš norādīja Birks.

Ja kāds būs rīkojies ļaunprātīgi, tad šim cilvēkam - ir vai nav viņš šobrīd domes darbinieks - nāksies atrast taisnāko ceļu līdz tiesībsargājošām iestādēm, uzsvēra Rīgas mērs.

Kā ziņots, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) lūgs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu (TP) iepazīties ar Valsts kontroles revīzijas rezultātiem par Dienvidu tilta būvniecību un tad noskaidrot, ko šajā jautājumā var darīt valdība.

"Ziņa, ka Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdēti 27 miljoni latu, mani nepārsteidza, jo iepriekš jau bija sarunas, ka tas ir viens no dārgākajiem tiltiem pasaulē," intervijā LNT sacīja Dombrovskis.

Kā ziņots, VK padome vakar noraidījusi Rīgas domes pārsūdzību par Dienvidu tilta revīzijas rezultātiem un tāpēc tā šodien publiskoja tās rezultātus.

Tomēr pārsūdzībā pašvaldība norādīja, ka ir neadekvāti salīdzināt Dienvidu tilta skiču projektā sākotnēji aprēķinātās I kārtas estakāžu pāri Krasta un Maskavas ielām un uzbērumu Daugavas kreisajā un labajā krastā būvniecības izmaksas ar kopējām Dienvidu tilta I kārtas projektēšanas, būvniecības un finansējuma piesaistes un II kārtas projektēšanas, būvniecības un finansējuma piesaistes izmaksām.

Bez tam salīdzinājums ir nepamatots, jo Dienvidu tilta skiču projektā būvniecības izmaksas ir aprēķinātas 2002.-2003.gada cenās, savukārt Dienvidu tilta I kārtas faktiskās izmaksas ir veidojušās būtiska būvniecības cenu pieauguma ietekmē laika posmā no 2004.gada līdz 2008.gadam, bija minēts pieteikumā.

Tāpat pašvaldība uzskatīja, ka VK revīzijas ziņojumā konstatēto apstākļu, secinājumu un ieteikumu juridiskā daba un turpmākais lietojums, gan ieteikumu ieviešanas grafika sastādīšana liecina par to, ka tie var radīt un rada revidējamās vienības tiesību un tiesisko interešu aizskārumu un to rekomendējošais raksturs ir tikai šķietams.

VK revīzijas ziņojumā norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldība nav nodrošinājusi atbilstošu kontroli pār projekta ieviešanu, jo Dienvidu tilta projekta ieviešanas gaitā atbildīgie departamenti un izveidotās direkcijas Rīgas domes priekšsēdētājam un atbilstošajām domes pastāvīgajām komitejām nav snieguši pārskatus un ziņojumus par uzdevumu izpildi un sasniegtajiem rezultātiem.

Taču Rīgas dome uzskatīja, ka šāds secinājums ir nepamatots un pašvaldības intereses aizskarošs, jo Rīgas pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošās iestādes, pildot Rīgas domes saistošos noteikumus "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums", Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments katra gada sākumā iesniedza Rīgas domei pārskatu par iepriekšējā gadā veiktajiem projektēšanas un būvniecības darbiem, maksājumiem, kā arī par citām darbībām, kas tika risinātas, lai nodrošinātu sekmīgu Dienvidu tilta projekta virzību.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldība, veicot Dienvidu tilta otrās kārtas būvniecības iepirkumu, vienojās ar uzvarētāju AS "Dienvidu tilts" noslēgt ar "Deutsche Bank AG" līgumus par būvniecības finansēšanas pakalpojumu. Izpildot vienošanos, pašvaldība bez iepirkumu procedūru veikšanas uzņēmās saistības pret "Deutsche Bank AG" 446 miljonu eiro (312,2 miljonu latu) apjomā.

Pašvaldība, atklātā konkursa "Par Daugavas Dienvidu tilta labā krasta pieeju projektēšanu un būvniecību" identifikācijas nolikumā iekļaujot noteikumu, ka līgumcenā jāiekļauj arī samaksa par finansējuma piesaistīšanu un izmantošanu, ir paplašinājusi konkursa iepirkuma priekšmetu ar finansēšanas pakalpojumu, kas paslēpts aiz līgumcenas samaksas kārtības, par kuru nav izsludināts iepirkums, minēts revīzijas ziņojumā.

Turpretī Rīgas dome uzskatīja, ka, rīkojot konkursu, pašvaldības mērķis bija nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pašvaldības līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. Izstrādājot konkursa nolikumu, Rīgas pašvaldība kā konkursa priekšmeta sastāvdaļu bez projektēšanas un būvdarbu veikšanas paredzēja arī samaksas kārtības izstrādāšanu, tādējādi iespējamiem pretendentiem radot iespēju iesniegt dažādus samaksas kārtības modeļus, kas atbilstu konkursa nolikumā izvirzītajām samaksas kārtības prasībām.

Jau ziņots, ka Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdējusi 27 miljonus latu, šodien intervijā Latvijas Radio atklāja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Sudraba atklāja, ka no 570 miljoniem latu, kas paredzēti pirmo divu tilta būvniecības kārtu finansēšanai, 264 miljoni latu izlietoti finansējuma iegūšanai. Tas nozīmē, ka katrs lats, kas nepieciešams tilta būvniecībā, izmaksās 87 santīmus.

"Rīdziniekiem, un varētu pat teikt, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem, tas ir ļoti dārgs tilts, par kuru mums būs jāmaksā nauda vēl turpmākos 15 gadus," sacīja Sudraba.

Stāstot par revīzijas laikā konstatēto neekonomisko rīcību, Sudraba minēja, ka ir atklātas vairākas nelikumīgas darbības, kas saistītas ne tikai ar paša būvprojekta apstiprināšanu un iepirkumu konkursu rīkošanu, bet arī Rīgas dome rīkojusies neekonomiski ar līdzekļiem, kas bijuši paredzēti būvniecībai.

"Kā piemēru varu minēt kaut vai gadījumu, kad Rīgas dome būvniekam jau sākotnēji par būvniecības priekšdarbu veikšanu no saviem līdzekļiem samaksājusi sešus miljonus latu, bet pēc tam, kad pienākusi naudas atdošanas diena, pašvaldība no tās atsakās," stāstīja Sudraba.

Viņasprāt, vainīgos šajā naudas izšķērdēšanā var atrast, jo uz visiem dokumentiem ir vairāku cilvēku paraksti, kas dokumentus lasījuši un apstiprinājuši. "Ja Dienvidu tilta būvniecības uzraudzīšanu vadītu viens cilvēks, uz kura tad arī gultos atbildība, tad tik neekonomiska rīcība no pašvaldību puses nebūtu pieļauta," piebilda valsts kontroliere.

Visi revīzijas materiāli tiks nodoti tālāk izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrai, jo, pēc Sudrabas domām, nelikumīga līdzekļu izšķērdēšana ir sodāma.

Kā ziņots, Dienvidu tilts tika atklāts pērn 17.novembrī.

Dienvidu šķērsojuma 1.kārta ietver tiltu pāri Daugavai un estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai. Tiltam ir trīs satiksmes joslas katrā virzienā, veloceliņš un gājēju ietve katrā pusē. Dienvidu tilts ir 803 metrus garš un 34,28 metrus plats. Atļautais braukšanas ātrums uz tilta - 70 kilometri stundā.

Dienvidu tilta uzdevums ir nodrošināt satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu daļu un Rīgas labā krasta rajoniem - Latgales un Vidzemes priekšpilsētu, Ziemeļu rajonu - nešķērsojot pilsētas centru un tādējādi mazinot satiksmes sastrēgumus. Tāpat tilts ļaus apiet pilsētas centru tranzīta satiksmei virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Jaunais tilts dos iespēju samazināt transporta plūsmu Krasta ielā un 11.novembra krastmalā, kā arī pār Salu tiltu.

Pēc Rīgas domes informācijas, Dienvidu šķērsojuma pirmās kārtas projektēšanas un būvniecības izmaksas bez iepriekšējo gadu inflācijas un samaksas par finanšu piesaisti ir 85,5 miljoni latu, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Dienvidu tilta būvniecības izmaksas kopā ir 35,4 miljoni latu ar PVN, bet estakāžu būvniecība izmaksāja 17,5 miljonus latu ar PVN.

Jau ziņots, ka Rīgas domes deputāti iepriekš nolēma slēgt līgumu ar AS "Dienvidu tilts" par tilta otrās kārtas būvniecību. Līgumcena noteikta 313,4 miljoni latu, ko veido 170,3 miljoni latu - projektēšanas un būvniecības izmaksas, kā arī 143,2 miljoni latu - maksājumi par finansējuma piesaisti.

Būvniecības izmaksās iekļauts inflācijas koeficients 14,3%, kas aprēķināts pēc vidējā inflācijas pieauguma transporta objektu būvniecībā pēdējo trīs gadu laikā. Konkursa dokumentācijā noteikta kārtība, kādā būvniecības laikā katru gadu no līguma darbības 13.mēneša tiks veikts līguma summas pārrēķins, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā kalendārā gada inflācijas vai deflācijas koeficientu.

Savukārt tilta 3.kārtas būvniecība izmaksās 28 miljonus latu.