Šlesera mājas būvniecības atļauju atzīst par prettiesisku

Ainārs Šlesers savā un sievai piederošajā īpašumā Jūrmalā, Upes ielā 1a

FOTO: LETA. TVNET karikatūra: Toms Ostrovskis

Administratīvā rajona tiesa ceturtdien apmierinājusi Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) un politiskās partijas «Vienotība» pieteikumu, kurā lūgts atzīt par prettiesisku un atcelt Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes 2008.gada 12.maijā Šleseru ģimenei izsniegto būvatļauju dzīvojamās mājas kompleksa būvniecībai Jūrmalā, Upes ielā 1a.

Valdība atļauj transformēt zemesgabalu

Tāpat tiesa nolēma piedzīt no atbildētājas - Jūrmalas pilsētas pašvaldības - par labu JAB samaksāto valsts nodevu 20 latu apmērā.

Jau vēstīts, ka 2010.gada februārī Ministru kabinetā tika atbalstīta 0,6627 hektārus plaša zemesgabala transformācija, kas ir par 0,23 hektāriem mazāk, nekā bija lūgts.

Rīkojums paredzēja transformēt meža zemi savrupmājas un saimniecības ēkas kompleksa būvniecībai politiķim un uzņēmējam Ainaram Šleseram un viņa sievai Inesei Šleserei piederošajā nekustamajā īpašumā. Transformējamajā platībā nepieciešama koku ciršana.

Pret zemesgabala transformāciju pie valdības nama protestēja Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvji, kuri norādīja, ka plānota 70 koku, tai skaitā 28 priežu, izciršana kāpu aizsargjoslā privātmājas būvniecībai.

Atceļ valdības rīkojumu

Administratīvā rajona tiesa 27.oktobrī apmierinājusi Jūrmalas aizsardzības biedrības pieteikumu, atceļot Ministru kabineta rīkojumu par meža zemes transformāciju Upes ielā 1a. Šleseru ģimene šo lēmumu ir pārsūdzējusi, un tiesas sēdē tas tiks skatīts 2013.gada 11.aprīlī.

Tikmēr uzņēmējs sev piederošajā īpašumā izbūvējis tenisa laukumu, par ko Jūrmalas pašvaldība piemērojusi Šleseram 500 latu sodu.

Privātmājas būvniecību atzīst par prettiesisku

Saistībā ar aizsargjoslas pārkāpumiem biedrība apstrīdējusi arī privātmājas pirmās kārtas būvatļauju, un tiesa ceturtdien lēmusi, ka JAB iebildumi ir pamatoti, un privātmājas būvniecības atļauju atzinusi par prettiesisku.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība un tās pārstāvji ir snieguši pretrunīgus paskaidrojumus par kāpu aizsargjoslas platumu teritorijā, kurā atrodas zemesgabals, taču tiesa konstatējusi, ka kāpu aizsargjosla šajā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā gandrīz sasniedz Dubultu prospekta līniju, līdz ar to zemesgabals visā savā teritorijā atrodas kāpu aizsargjoslā.

Atļauj būvēties kāpās

Tāpat tiesa ņēmusi vērā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2007.gada 9.janvāra vēstulē pausto, ka tā neatbalsta Ministru kabineta rīkojuma «Par meža zemes transformāciju Jūrmalā, Upes ielā 1» projekta tālāku virzību un izsaka būtisku iebildumus. Vēstulē norādīts, ka Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 9.martā pieņemtie saistošie noteikumi «Par detaļplānojumu zemesgabalam Jūrmalā, Upes ielā 1a apstiprināšanu» ir prettiesiski, jo paredz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas samazināšanu pretēju spēkā esošajai 300 metru joslai.

Tiesa uzsvēra, ka pašvaldībai pirms būvatļaujas izdošanas bija jāpārbauda, vai ir saņemta meža zemes transformācijas atļauja, taču šis jautājums vairākkārt skatīts tikai pēc tam, kad būvatļauja apstiprināta. Tiesas ieskatā būtiski ir ņemt vērā to, ka šo atļauju jeb administratīvo aktu izdevis Ministru kabinets, kam tā ir pati par sevi neraksturīga funkcija.

Spriedumu var pārsūdzēt

Tiesas vērtējumā meža zemes transformācijas atļauju izdevusi iestāde, kurai atļaujas izdošana nav piekritīga, tāpēc tās neesamība ir tik būtisks pārkāpums, kas liek atzīt būvatļauju par prettiesisku. Tiesa pie šāda secinājuma nonākusi, vadoties no apsvērumiem, ka šādai atļaujai jau bija jābūt izsniegtai pirms Būvatļaujas izsniegšanas.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Uz augšu