ES ziņo par divreiz lielāku nabadzību Latvijā kā CSP

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Šodien publicēti divi pētījumi par nabadzības riskiem Latvijā, bet to rezultāti parāda krasi atšķirīgu ainu. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2010.gadā valstī nabadzības riskam bija pakļauti 19% (425 000) iedzīvotāju, savukārt Eiropas Savienības (ES) biroja «Eurostat» veiktais pētījums liecina, ka 2010.gadā nabadzības un sociālās riskam pakļauts 38,1% Latvijas iedzīvotāju.

(Ziņa papildināta ar CSP skaidrojumu nobeigumā.)

Nabadzības ēnā gandrīz miljons iedzīvotāju

CSP pārstāvis Edmunds Vaskis sarunā ar TVNET skaidro, ka ES pētījumā divreiz lielāks skaitlis ir tādēļ, ka «Eurostat», veidojot pētījumu, operējuši ar 2009.gada datiem un kritērijiem pievienojuši arī sociālo atstumtību.

Ņemot vērā «Eurostat» datus no ES valstīm vēl sliktāka situācija ir tikai Rumānijā un Bulgārijā, kur trūkums uzglūn attiecīgi 41% un 42% iedzīvotāju

Skaitliskā izteiksmē mūsu valstī nabadzības ēnā 2010.gada nogalē dzīvoja 846 tūkstoši cilvēku.

«Eurostat» dati ļauj secināt, 2010.gadā Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars palielinājās ‒ vēl 2009.gadā šis rādītājs bija zemāks jeb 37,4% no iedzīvotāju kopskaita.

Saskaņā ar «Eurostat» metodoloģiju cilvēki uzskatāmi par pakļautiem nabadzības riskam, ja viņi dzīvo mājsaimniecībā, kuras ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60% no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī.

«Eurostat» dati arī rāda, ka smagā materiālajā atstumtībā (deprivācijā) aizpērn Latvijā dzīvoja 27,4% cilvēku. Vēl lielāks īpatsvars tādu cilvēku bija tikai Rumānijā (31%) un Bulgārijā (35%). Lietuvā dziļu trūkumu cieta 19,5%, bet Igaunijā ‒ 9% iedzīvotāju.

Visaugstākais nabadzības risks - Latgalē

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā pētījuma «Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)» provizoriskie dati liecina, ka viszemākais nabadzības riska indekss 2010.gadā bija Rīgā - 12%, bet visaugstākais Latgalē - 30%, liecina

Ir pieaugusi Latvijas iedzīvotāju atkarība no sociālajiem transfertiem. Ja 2009.gadā 28% no ienākumu apjoma veidoja sociālie transferti, tad 2010.gadā - jau 31%. Nabadzības riska indekss, kas tiktu rēķināts bez visu veidu sociālajām izmaksām, 2010.gadā sasniegtu 46%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2004.gada.

Bezdarbnieku nabadzības risks pieaug līdz 50%

Nodarbinātība ir stabils pamats ģimeņu materiālās labklājības nodrošināšanai, norāda CSP. Nodarbinātajiem nabadzības risks 2010.gadā ir samazinājies, toties pieaudzis bezdarbniekiem. 2010.gads bija gads, kura laikā kopējais nodarbināto skaits (vidēji gadā) samazinājās, bet darba meklētāju skaits savukārt pieauga.

Bezdarbnieku nabadzības risks ir pieaudzis no 48% 2009.gadā līdz 50% 2010.gadā, kas gan ir mazāk nekā pirmskrīzes gados. Pilnu darba laiku strādājošajiem nabadzības risks ir samazinājies attiecīgi no 8,2% līdz 7,8%, bet nepilnu darba laiku strādājošajiem - ir pieaudzis no 23% 2009.gadā līdz 25% 2010.gadā. Nabadzības risks nepilnu darba laiku strādājošajiem 2010.gadā faktiski bija tāds pats kā nenodarbinātajiem (26%).

Vientuļie vecāki - visaugstākajā nabadzības riskā

Augsts nabadzības risks starp dažādām iedzīvotāju vecuma grupām 2010.gadā bija bērniem vecumā līdz 17 gadiem (25%). Taču ievērojami augstāks tas bija nepilnām ģimenēm, kurās viens pieaugušais audzina bērnus (39%), kā arī mājsaimniecībās ar diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk apgādībā esošiem bērniem (37%).

2010.gadā ir palielinājusies starpība starp nabadzības riskam pakļauto personu faktiskiem ienākumiem un nabadzības riska slieksni (relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa). Tā ir pieaugusi no 29% (zem nabadzības riska sliekšņa) 2008.gadā un 2009.gadā līdz 32% 2010.gadā, kas liecina, ka nabadzības dziļums šajās mājsaimniecībās ir pieaudzis.

Nabadzības riska slieksnis un no tā atvasinātais nabadzības riska indekss ir relatīvi rādītāji, kas ir atkarīgi no vidējā ienākumu līmeņa mājsaimniecībās. EU-SILC pētījuma dati liecina par būtiskām izmaiņām mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apjomā un struktūrā.

Ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli saruka līdz Ls 201

2010.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, saruka līdz 201 latam, kas ir par 5,9% jeb 13 latiem mazāk nekā 2009.gadā. Samazinoties kopējam ienākumu apjomam valstī, nabadzības riska slieksnis 2010.gadā jau otro gadu pēc kārtas ir pazeminājies. 2010.gadā vienas personas mājsaimniecībai tas bija 149 lati mēnesī (2009.gadā - 160 lati, 2008.gadā - 192 lati).

Iegūto monetārās nabadzības un sociālās nevienlīdzības indikatoru datu avots ir EU-SILC pētījums. Tajā 2011.gadā tika aptaujāti 6600 mājsaimniecību un tika intervēti 13 500 respondenti vecumā no sešpadsmit gadiem. Dati par ienākumiem tika apkopoti par 2010.gadu.

CSP: «Eurostat» operē ar veciem datiem

Edmunds Vaskis, CSP Sociālās statistikas departamenta pārstāvis krasās atšķirības salīdzinājumā ar «Eurostat» datiem skaidro šādi – pārvalde sniedz 2011.gada datus, kamēr «Eurostat» datus apkopojuši 2010.gadā, kad iedzīvotāju ienākumi tika aprēķināti vēl pēc 2009.gada mērauklas.

Kā otru iemeslu, kāpēc «Eurostat» vēsta par divreiz lielāku risku, Vaskis min to, ka CSP pēta pēc viena kritērija (relatīvās nabadzības riska), savukārt Eiropas statistiķi papildus tam pievieno arī sociālās atstumtības riskam pakļautos iedzīvotājus.

«Tur ir finansiālais stress, zema darba intensitāte... Cilvēks it kā nav nabags, bet viņš nevar dzīvot sabiedrībā normāli pieņemtu dzīvi,» «Eurostat» vērā ņemto otro kritēriju skaidro Vaskis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu