Ieroču skaits pieaudzis; izmaiņas likumdošanā vēl tikai top

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

Šomēnes apritēs gads kopš Nikolaja Zikova izdarītās slepkavības kinoteātrī. Pēc traģiskā precedenta izskanēja viedokļi, ka iegūt ieroča nēsāšanas atļauju Latvijā ir pārāk viegli. Valsts policijas vadībā rosinātie grozījumi likumdošanā paredz licences iegūšanu padarīt sarežģītāku, un to izstrāde patlaban iegājusi beigu fāzē. Valsts policijas pārstāvis Andris Sudārs TVNET pauž cerību, ka jaunās izmaiņas varētu stāties spēkā šogad.

Priekšroku personīgajam ierocim darbā dod daudzi policisti

Patlaban Latvijā reģistrēti 36 220 ieroču īpašnieki, kas ir par 200 mazāk nekā pērn. Tomēr kopējais ieroču skaits ir pieaudzis, jo jau reģistrētās personas iegādājušās sev vēl kādu ieroci. No augstāk minētā skaita 26 835 ir iegādājušies šaujamieročus kā mednieki, savukārt pārējie ar nelieliem izņēmumiem lielākoties ieroci izvēlējušies pašaizsardzības nolūkiem.

Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas priekšnieks Andris Sudārs sarunā ar TVNET norāda, ka starp tiem, kuri ietilpst pašaizsardzības kategorijā, visi nav privātpersonas – šajā kategorijā ietilpst apbalvojuma ieroča īpašnieki un tādi, kam ierocis nepieciešams darba pienākumiem, piemēram, apsardzes darbinieki. Nereti personīgos ieročus dienesta vajadzībām izmanto arī policisti. «Daudzi uzskata, ka viņi ir labāk satrenējušies ar savu ieroci,» viņš piebilst.

Grozījumi varētu stāties spēkā šogad

Kopš pagājušā gada februāra beigās Nikolaja Zikova izdarītās slepkavības, kad kino seansa laikā viņš nogalināja četru bērnu tēvu Aigaru Egli, ieroča turēšanas atļauja anulēta 148 personām, 35 cilvēkiem atteikta iegāde, bet divos gadījumos ieroča derīguma termiņa pagarināšana tikusi noraidīta.

Slepkavība kinoteātrī bijis iemesls, lai izstrādātu jaunus likumā paredzētus ieroča izsniegšanas un glabāšanas noteikumus. Likumprojekts varas iestādēm nav virzīts uzreiz, jo nepieciešamās izmaiņas un trūkumi vislabāk redzami tieši likuma izmaiņu izstrādes brīdī, skaidro Sudārs. Šobrīd Valsts policija grozījumus iesniegusi Iekšlietu ministrijā, kur notiek to saskaņošana, un februārī, vēlākais martā tie tiks izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Nākamais solis ir minētā likumprojekta saskaņošana ar citām ministrijām, kas varētu prasīt vēl aptuveni trīs mēnešus. Tad, kad grozījumi tiks iesniegti Saeimā, tos tālāk izskatīs komisija.

Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas priekšnieks ir cerīgi noskaņots, ka grozījumi varētu stāties spēkā jau šā gada laikā.

Būs jāiziet psiholoģiskā pārbaude

Izmaiņas likumdošanā paredz stingrākus nosacījumus ieroča iegādei pašaizsardzības nolūkiem. Šobrīd, vēloties iegūt ieroča nēsāšanas tiesības, ir jāraksta motivācijas vēstule, kas, kā norāda Sudārs, ne vienmēr ir labi pamatota. «Izdodot beztermiņa atļauju, sanāk, ka vienreiz šo motivāciju esam izvērtējuši un mums vairs nav pamata to pārskatīt, vai šī personas motivācija joprojām ir aktuāla,» viņš saka. Šā iemesla dēļ atļauju plānots izsniegt uz termiņu līdz 10 gadiem, lai, tam beidzoties vai tuvojoties beigām, ieroča īpašniekam būtu atkārtoti jāvēršas ar iesniegumu un motivācijas vēstuli.

Atšķirībā no šā brīža noteikumiem jaunās izmaiņas paredz arī ieroča turētāja psiholoģiskā stāvokļa pārbaudi. Ārstu komisijā tiks pieaicināts sertificēts psihologs, bet kritērijus, pēc kādiem vērtēs ieroča īpašnieka psiholoģiskās īpašības, vēl plānots izveidot. Paredzēts, ka pārbaudes pie mediķiem būs jāaiziet reizi piecos gados, tomēr, kā rezumē Valsts policijas pārstāvis, no šādiem traģiskiem precedentiem pasargāts nav neviens.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu