Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdē šodien izraisījās asas diskusijas par iespējamo "māmiņu algu" saņēmēju loka ierobežošanu, deputātiem aicinot Labklājības ministriju (LM) saglabāt līdzšinējo pabalstu apmēru un saņēmēju loku.
Saeimas komisija aicina rast iespēju saglabāt "māmiņu algas" līdzšinējā apjomā (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komisijas priekšsēdētājs Jānis Dukšinskis (LPP/LC) šodien aicināja LM meklēt rezerves, lai saglabātu līdzšinējo pabalsta izmaksāšanas kārtību.
Diskusijā LM parlamentārais sekretārs Uldis Augulis informēja deputātus, ka 19.februārī notika publiska diskusija par "māmiņu algu" pabalsta mērķu izpildi. Diskusijā piedalījušies gan demogrāfijas eksperti, gan ekonomisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas sprieduši, vai šie pabalsti ir vērā ņemams ģimenes veidošanas pamats. Secināts, ka plānotais ierobežojums nav netaisnīgs, daudz svarīgāk ir tas, kas notiek, bērnam sasniedzot viena gada vecumu, pēc kura pabalsta izmaksa tiek pārtraukta. Aktuālāks arī jautājums par pirmsskolas izglītības iestāžu ierobežoto pieejamību.
Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra biroja vadītājs Viesturs Kleinbergs norādīja, ka ministrija pašreizējā situācijā neatbalsta nekādu "māmiņu algu" samazinājumu, jo tās personas, kuras saņēmušas pabalstu, esot nodarbinātas, visticamāk, tagad arī izjūt algu samazināšanu.
LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece skaidroja, ka, analizējot demogrāfiskos datus kopš 1987.gada, kad dzimstība bijusi visaugstākā pēdējos gadu desmitos, dzimstību galvenokārt ietekmē ekonomiskā situācija - tās pieauguma laikā dzimst vairāk bērnu.
"Astoņdesmitajos gados līdzīgi pabalsti veidoja 35,4% no vidējiem ģimenes ienākumiem, šobrīd vairāk nekā pusi. Toties tad summārais dzimstības koeficients - vidējais bērnu skaits ģimenē - bija 2,2 pretstatā 2007.gada rādītājiem, kad šis rādītājs bija 1,4. Līdz ar to pabalsti nav noteicošais faktors bērnu dzimstībā," pamatoja Muižniece.
LM arī atgādināja par diviem Satversmes tiesas spriedumiem šajā saistībā, kas noteic, ka vecākam ir tiesības strādāt. "Strādāt un saņemt pabalstu - tāds nebija šā sociālā atbalsta mērķis," teica Muižniece.
LM pārstāve deputātus informēja, ka LM ir iecere mazināt budžeta deficītu, ierobežojot iespējas vienlaikus strādāt un saņemt šo pabalstu.
"Nav runa par pabalsta atcelšanu, tikai par saņemšanas ierobežošanu, ja persona strādā," teica
Par iemeslu šādai rīcībai ir tas, ka atkarībā no turpmākā scenārija LM budžetā šogad tiek plānots deficīts 360 vai 460 miljonu latu apmērā, skaidroja LM pārstāvji.
Dati liecina, ka 49% no pabalstus saņēmušajiem ir strādājošie, no kuriem 82% bijuši vīrieši. Ja pabalstu saņem strādājošs tēvs, tad par māti sociālās iemaksas bezdarba apdrošināšanai netiek veiktas, kas ir papildu problēma, norādīja LM.
Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā esot unikāla situācija, ļaujot nodarbinātības laikā saņemt šādu pabalstu pilnā apmērā.
Vecāku apvienības "Māmiņu klubs" vadītāja Sandija Salaka norādīja, ka organizācija saņemot daudzas izmisuma pilnas vēstules, kurās cilvēki raksta, ka bezdarbs skarot abus vecākus, turklāt saskaņā ar organizācijas veiktajiem aptaujas datiem tikai 19% neesot kredītsaistību.
Salaka arī skaidroja, ka tik liels skaits tēvu saņem šo pabalstu tā iemesla dēļ, ka Latvijā sievietēm vēl joprojām algas ir mazākas nekā vīriešiem.
"Pabalsts kalpo kā atbalsta spilvens," deputātiem teica Salaka un retoriski vaicāja: ja ģimenes pārformēsies par maznodrošinātām ģimenēm, vai tad nebūs nepieciešams sociālais atbalsts?
Deputāte Ingrīda Circene (JL) sēdē pauda viedokli, ka dzimstība tomēr palielinājusies, jo tika pieņemti attiecīgi lēmumi, to veicinot.
"Vai gribam, lai ģimenes emigrē, jo citās valstīs tām ir lielāks atbalsts? Vai gribam mainīt nacionālo sastāvu savā valstī?" jautāja Circene un uzsvēra, ka "Māmiņu kluba" veiktajā aptaujā vairāk nekā puse ģimeņu izsaka domas, ka varētu atstāt valsti.
TP deputāte Ērika Zommere uzsvēra, ka nav iespējams strādāt un veidot karjeru, vienlaikus audzinot bērnu. Līdz ar to šis pabalsts domāts bērna audzināšanai, nevis papildu ienākumu gūšanai. Zommere arī akcentēja, ka ar "māmiņu algām" nevar aizstāt pabalstu bezdarba gadījumā.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta projektu vadītāja Pārsla Eglīte norādīja, ka šāds valsts pabalsts nav ģimenes pamats, bet tas mazina šķēršļus, lai dzimtu bērni.
"Vīriešiem Latvijā ir tik augsta mirstība, ka mātes nevar zināt, vai viņi četrdesmit gados nenositīsies, braucot ar automašīnu. Tāpēc arī sievietes Latvijā veido karjeru," zemo dzimstību pamatoja Eglīte.
Savukārt Andris Bērziņš (ZZS) ļoti asi izteicās par Latvijas fiskālās disciplīnas ievērošanu un solījumiem Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), pieprasot skaidrot - šā pabalsta samazinājums ir SVF prasība vai Latvijas iniciatīva.
Uz to LM parlamentārais sekretārs sniedza atbildi, ka SVF nekad nav prasījis samazināt šo pabalstu, bet bezdarba apmērs un nepieciešamais finansējums dažādu sociālo garantiju izmaksai spiež rosināt diskusiju par atsevišķu pabalstu pārskatīšanu.