Referendums notiks; 18.februārī visi dodamies balsot

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Satversmes tiesa (ST) šodien noraidīja 30 Saeimas deputātu iesniegto prasību par 18.februārī paredzētā referenduma apturēšanu, tā šodien paziņoja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris. Tas nozīmē, ka jau pēc nepilna mēneša 18.februārī iedzīvotājiem būs jādodas uz balsošanas iecirkņiem un jāizsaka savs viedoklis - par vai pret otrai valsts valodai Latvijā.

Papildināta ar amatpersonu viedokļiem un video.

ST ierosina lietu, bet referendumu neaptur

Satversmes tiesa (ST) pieņēma izskatīšanai 30 Saeimas deputātu iesniegto pieteikumu, kurā apstrīdēts referendums par krievu valodas statusu, bet 18.februārī paredzēto referenduma norisi neapturēja. Lēmumu par lietas ierosināšanu šodien pieņēma ST tiesnešu kolēģija, kuras priekšsēdētāja ir Aija Branta un kurā ir tiesneši Uldis Ķinis un Kristīne Krūma.

18. februārī notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju - vismaz 771 893 pilsoņi.

18.februāra referenduma zīmē paredzēts balsotājiem jautāt: «Vai Jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?»

ST skatīs lietu pēc atsevišķiem pantiem

Branta žurnālistiem sacīja, ka ST kolēģija šodien par juridiski pamatotiem atzinusi prasījumu izvērtēt likuma «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» 11.panta 1.daļas un 25.panta 1.daļas atbilstību Satversmes 1., 77., un 78.pantam.

Šī likuma 11.panta pirmā daļa nosaka: «Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.»

Savukārt 25.panta 1.daļa noteic: ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai.

Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, 77.pants noteic, ka tad, ja Saeima grozījusi vairākus Satversmes pantus, tostarp ceturto, kas latviešu valodai piešķir valsts valodas statusu, tad šādi pārgrozījumi ir apstiprināmi tautas nobalsošanā, bet 78.pants noteic, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

«Vienotība» respektē ST lēmumu par referenduma neapturēšanu un aicina tajā aizstāvēt latviešu valodu

Ņemot vērā Satversmes tiesas (ST) lēmumu nepiemērot pagaidu noregulējumu un neapturēt tautas nobalsošanu 18.februārī, partija «Vienotība» aicina ikvienu Latvijas pilsoni piedalīties referendumā par krievu valodas statusu un aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, informēja «Vienotības» preses sekretāre Laila Timrota.

«Vienotības» politiķi laikā līdz 18.februārī paredzētajam referendumam sola aktīvi uzrunāt sabiedrību un skaidrot valsts iedzīvotājiem referendumā lemjamā jautājuma būtību un sekas.

«Gan es, gan mani kolēģi aicināsim Latvijas pilsoņus - latviešus un mazākumtautību cilvēkus - nepalikt malā, piedalīties referendumā un balsot pret krievu valodu kā valsts valodu, tā apliecinot savu piederību Latvijas valstij un parādot, ka šis jautājums nedz šobrīd, nedz nākotnē nav diskutējams,» norādīja «Vienotības» līdere un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Dzintars respektē ST lēmumu un aicina iedzīvotājus balsot pret Latvijas pārkrievošanu

Nacionālā apvienība (NA) respektē Satversmes tiesas (ST) lēmumu referenduma jautājumā un aicina iedzīvotājus referendumā balsot pret Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

NA līderis Raivis Dzintars, komentējot tiesas lēmumu, norādīja, ka nevēlas iejaukties tiesas kompetencē un respektē tiesas lēmumu. Viņš arī uzsvēra, ka NA ir darījusi visu, lai pieliktu punktu jautājumam par divvalodību, bet vieniem to nav izdevies izdarīt.

Nacionālā apvienība aicina pilsoņus 18.februārī piedalīties referendumā un balsot pret.

«Visiem ir jāpiedalās gaidāmajā referendumā un jābalso pret pārkrievošanu. Īpaši vēlos vērsties pie tiem latviešiem, kas barikāžu laikā vēl bija mazi vai nebija dzimuši. Tagad ir mūsu kārta aizstāvēt Latvijas neatkarību, valsts valodu un mūsu senču godu. Bet Latvijas politikā jāiestājas laikam, kad vairs nedalāmies partijās, pozīcijā un opozīcijā. Tagad kopā jābūt visiem, kas aicina parakstīties pret Latvijas pārkrievošanu,» paziņojumā klāsta Dzintars.

NA izsaka nožēlu, ka Satversmes tiesa nav saskatījusi pietiekamus argumentus antikonstitucionālā referenduma norises apturēšanai un pilsoņiem būs jāaizstāv sava valsts vēlēšanu iecirkņos.

«Ceram, ka Satversmes tiesa savā gala spriedumā par referenduma atbilstību Satversmei pievienosies pieteikumā izklāstītajiem argumentiem un būs nozīmīgs ieguldījums Latvijas konstitucionālās teorijas attīstībā,» sacījis Dzintars.

30 deputāti iesniedza protestu ST

Pagājušajā nedēļā Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi ST pieteikumu, lai apstrīdētu izsludinātā referenduma par Satversmes grozījumiem leģitimitāti, jo tie paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Pieteikumā lūgts apturēt referendumu un vērtēt tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem.

Pieteikumu Satversmes tiesai parakstīja 30 Saeimas deputātu ‒ visi 14 Nacionālās apvienības frakcijas pārstāvji, 15 «Vienotības» deputāti, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāte.

Uz augšu