Dombrovskis: par valstiskajiem jautājumiem nav jātaisa tirgus

ar valstij svarīgiem jautājumiem nav jātaisa politiskais tirgus, šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem izteicās premjers Valdis Dombrovskis (V), komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pausto vēlmi iegūt valdībā divas ministru vietas apmaiņā pret atbalstu vairākos gaidāmajos balsojumos saistībā gan ar Latvijas iekšpolitiku, gan ārpolitiku.

Premjers norādīja, ka ZZS jau esot parādījusi, ka spējot konstruktīvi strādāt. «Nez vai te būtu jāatver politiskais tirgus,» teica Dombrovskis.

Kā ziņots, šodien tikās Valsts prezidents Andris Bērziņš un Saeimas priekšsēdētāja, «Vienotības» līdere Solvita Āboltiņa, lai apspriestu iespējas, kā Saeimā nodrošināt aktuālu gaidāmo likumprojektu pieņemšanu, no kuriem vairākiem nepieciešamas divas trešdaļas deputātu balsu.

Pēc tikšanās Āboltiņa izteicās, ka jautājums par koalīcijas paplašināšanu patlaban nav dienaskārtībā. Viņa gan atzina, ka ir aktualizējies jautājums par ZZS deputātu balsu piesaistīšanu nepieciešamo lēmumu pieņemšanā. Āboltiņa norādīja, ka ZZS ir parādījusi izpratni un atbalstījusi valstij svarīgus jautājumus, tādējādi demonstrējot pietiekamu konstruktivitāti.

Valsts prezidents atzina, ka esošā koalīcija patlaban nevar nodrošināt nepieciešamās divas trešdaļas deputātu balsu, bet, kā to panākt - ar ministru vietām vai kā citādi, tas ir politiķu pašu jautājums.

Plānojot šogad iecerēto sadarbību ar 11.Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, Bērziņš šonedēļ sāks sarunas ar partijām par jautājumiem, no kuru risinājuma un konkrētiem Saeimas balsojumiem ir atkarīga turpmākā Latvijas virzība gan iekšpolitiski, gan Eiropas Savienības (ES) aktuālo jautājumu kontekstā.

Valsts prezidenta izvirzītajā sarunu dienas kārtībā ir vairāki jautājumu loki, no kuriem pirmais skar Latviju ES, un šajā jautājumu blokā plānots spriest par 2014.-2020.gadu ES budžetu, Lisabonas līguma grozījumu ratifikāciju un Jauno ES līgumu. Otrais jautājumu loks attiecas uz Latvijas iekšpolitikai un izaugsmei nozīmīgiem lēmumiem, un tajā plānots runāt par Fiskālās disciplīnas likuma izskatīšanu Saeimā un ar to saistītajiem Satversmes grozījumiem, Nacionālo attīstības plānu, kā arī Latviešu valodas kā valsts valodas un Latvijas valsts pamatu aizsardzības jautājumiem.

ZZS cer koalīcijā būt jau šogad

Jau ziņots, ka ZZS šogad cer nonākt valdībā, papildinot pašreizējo koalīciju, - LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Brigmanis norādīja, ka ZZS neesot īpašu prasību, lai iekļautos koalīcijā, arī aizstāt nevienu pašreizējā koalīcijā neesot nepieciešams. ZZS jau sen ir definējusi sfēras, par kurām tā vēlētos uzņemties atbildību, attiecīgi tie arī varētu būt ZZS ministri, skaidroja ZZS pārstāvis.

Brigmanis uzskata, ka Zatlera reformu partijai (ZRP), kura pēc Saeimas vēlēšanām paziņoja, ka nespēj strādāt kopā ar ZZS, «ir jāpārskata savi lēmumi attiecībā par sadarbību ar ZZS».

ZZS frakcijas vadītājs sacīja, ka ZZS deputātiem Saeimā esot labas attiecības ar kolēģiem no ZRP, tādēļ viņš neredzot iemeslu, kāpēc abas partijas nevarētu sadarboties. «Laiks dziedē visas problēmas,» piebilda Brigmanis.

Uz jautājumu, kāpēc ZZS ir svarīgi būt valdībā, Brigmanis atbildēja, ka tas palīdzētu līdzdarboties svarīgu Eiropas finanšu stabilizācijas jautājumos, «neesot valdībā, ZZS būs grūti koordinēt zemniekiem svarīgus jautājumus Eiropas Savienībā».

Pagaidām termiņus nenosauc

Brigmanis sacīja, ka pašlaik nekādu konkrētu sarunu par ZZS iekļaušanu valdībā nav bijis. Arī konkrētu termiņu par valdības maiņu esot grūti pateikt, - vai tas varētu notikt martā, aprīlī vai maijā.

Jau ziņots, ka ZZS pēc 11.Saeimas ievēlēšanas atstāta opozīcijā. Pret sadarbību ar ZZS iebilda ZRP, pārmetot ZZS «atkarību no oligarhiem».

Pēc parlamenta ievēlēšanas pēc vairāku nedēļu ilgām partiju konsultācijām «Vienotība», ZRP un nacionālā apvienība VL-TB/LNNK vienojās par «reformu un tiesiskuma koalīcijas» izveidi, kurai Saeimā būtu 56 balsis.

Dienu pirms 11.Saeimas pirmās sēdes no ZRP Klāva Olšteina vadībā atšķēlās seši deputāti, kas vēlāk izveidoja neatkarīgo deputātu grupu, atbalstot koalīciju.

Uz augšu