Bijušais «Latvenergo» prezidents Kārlis Miķelsons šodien turpināja tiesāties par atlaišanas kompensācijas saņemšanu no savas bijušās darbavietas. Viņš vēlas piedzīt 36 tūkstošus latu. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa spriedumu Miķelsona prasībā pasludinās pēc divām nedēļām, vēstīja LNT ziņas.
Miķelsons nepamatoti prasot atlaišanas pabalstu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ilggadējo uzņēmuma «Latvenergo» vadītāju Kārli Miķelsonu apcietināja 2010.gada jūnijā. Pēc dažiem mēnešiem viņu no cietuma atbrīvoja pret 50 tūkstošu latu drošības naudu. Līdz ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu Miķelsons vadošo amatu zaudēja.
Bijusī amatpersona par savu padzīšanu tomēr vēlas kompensāciju – 36 tūkstošus latu. Šodien pats Miķelsons uz tiesu nebija ieradies. Viņa advokāts uzskata, ka «Latvenergo» Miķelsonam ir jāizmaksā sešu mēnešu atlaišanas pabalsts.
«Mēs uzskatām, ka pienākas. Likums tika vairākkārt grozīts, un uz to brīdi, kad Miķelsons tika atlaists, Latvenergo bija to organizāciju sarakstā, kuru darbiniekiem varēja maksāt,» sacīja Miķelsona advokāts Uģis Grūbe.
Turpretim citādāk domā «Latvenergo» pārstāve, kā arī Ekonomikas ministrija, kas lietā pieaicināta kā trešā persona. Atbildētājs Miķelsona prasību uzskata par nepamatotu, tāpēc lūdz tiesu to noraidīt, vēstīja LNT ziņas.
Zvērināta advokāte, «Latvenergo» pārstāve Inese Lūse norādīja: «Likums paredz zināmus gadījumus, kad pienākas un kad nepienākas. Šis ir tas gadījums, ņemot vērā, ka akcionārs un arī Latvenergo saņēma attiecīgu vēstuli no KNAB, ir tas gadījums, kad viņam nepienākas atlaišanas pabalsts.»
Prasība ir nepamatota, viss ir tiesas rokās,
tā savukārt raidījumam sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Diāna Ņesterenko.
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa spriedumu Miķelsona prasībā pasludinās pēc divām nedēļām.
Tikmēr KNAB turpina šķetināt «Latvenergo» kukuļošanas lietu, kur joprojām notiek pirmstiesas izmeklēšana. Pagaidām nevienai aizdomās turētai personai apsūdzība nav uzrādīta.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks apgalvo, ka šī lieta ir viena no biroja prioritātēm, tomēr par tās drīzu nonākšanu prokuratūrā kriminālvajāšanai runāt pāragri. Pašmāju speciālistiem sadarbība notiek ar 18 valstīm, kurām nosūtīti vairāk nekā 30 tiesiskās palīdzības lūgumi.
Streļčenoks intervijā LNT ziņām uzsvēra: «Te kā vienu no argumentiem var minēt - kad mēs sākām krimināllietu, tad aizdomās turēto skaits bija astoņi. Pašlaik personas, kas ir tiesīgas uz aizstāvību, ir 22 personas, no tām septiņas - valsts amatpersonas. Līdz ar to ne tikai aktivitātes, darbs notiek, bet paplašinās arī personu loks.»
KNAB «Latvenergo» lietā jau noskaidrojis 36 iespējamās noziedzīgu nodarījumu epizodes
par vairāku miljonu latu atmazgāšanu. Biroja ieskatā bijusī «Latvenergo» vadība mantkārīgajos nolūkos esot pieņēmuši labvēlīgus lēmumus privātu uzņēmumu interesēs saistībā ar publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem vairākos objektos.
Šveicē par kukuļdošanu nu jau bijušajai «Latvenergo» vadībai, lai tiktu iegūti līgumi Pļaviņu HES modernizācijas projektiem, Francijas transporta un enerģētikas koncernam «Alstom» pērnā gada nogalē piespriests vairāku desmitu miljonu latu naudas sods.
KNAB uzskata, ka izmeklēšanas rezultāti Šveicē varētu veicināt izmeklēšanu Latvijā, tomēr šie abi procesi esot atšķirīgi, tāpēc nesalīdzināmi.