<i>Dress code</i> ir pašsaprotama lieta

Bet kāpēc tikai uzvalki un kostīmi? Visi taču nestrādā bankās un smalkos ofisos. Kāpēc ne kliedzošu krāsu krekli un blūzes, saplēsti džinsi, svārki ar šķēlumu, kas beidzas stipri virs tās vietas, kur kājas sāk augt? Kāds pētījums vēsta, ka pat apšaubāmas tikumības iestādēs šādas trakulības apģērbā tiek atstātas atpūtas brīžiem.

Interneta portālā «Salon.com» publicēts pētījums par «dress code» darbā. Žurnālists Kevins Mārls devies uz dažādām Kalifornijas iestādēm, lai noskaidrotu, kā atšķirīgās nozarēs strādājošajiem mainās ģērbšanās stils darba vietā.

Septiņi balti krekli

Informācijas stendos, kas stāsta par dažādām bankām, advokātu birojiem, finanšu konsultāciju ofisiem, Kevinam laipni uzsmaida atturīgi klasiskos kostīmos ģērbtas sievietes. Perfekts manikīrs (nekādi mākslīgie nagi!), viegla lūpu krāsa un tuša... Bet, iespējams, jaukās būtnes vispār nav lietojušas dekoratīvo kosmētiku. Greznumlietas? Tikai laulības vai saderināšanās gredzens un tikko manāma zelta ķēdīte ar mazu kuloniņu vai krustiņu. Tieši tā arī šajos ofisos izskatās visas sastaptās sievietes.

Vīrieši savukārt redzami melnos vai pelēkos uzvalkos; baltos kreklos ar atturīgām kaklasaitēm.

Finanšu konsultāciju biroja īpašnieks stāsta, ka, pieņemot darbā cilvēkus, viņam ģērbšanās noteikumi nevienam nav jāskaidro. «Dress code» pats par sevi ir skaidrs. Viņam mājkalpotāja katras nedēļas sākumā sagatavo septiņus baltus kreklus. Septiņus tāpēc, ka divi tiek atnesti uz darbu, jo var gadīties ļoti saspringta darba diena – tad krekls ir jānomaina. Darbā viņam stāv arī rezerves uzvalks; vairākas kaklasaites un viens kurpju pāris. Ja iznāk strādāt brīvdienās (zinot, ka ar klientiem un partneriem tikšanos nav), tad viņš atļaujas atnākt uz ofisu polo kreklā un gaišās vasaras biksēs.

Nav nekāda lētā bodīte

Sabiedrisko attiecību un reklāmas aģentūra? Tur nu gan noteikti valda brīvs un interesants ģērbšanās stils! Nekā nebija. Protams, šajā ofisā nav stīvinātu baltu apkaklīšu un strikti klasisku kostīmu, bet arī šeit neko kliedzošu nevar manīt. Vīrieši – gaišos vasaras uzvalkos (Kalifornijā, kā zināms, augu gadu dominē silts laiks), bet sievietes – elegantās vasaras kleitās vai lina auduma kostīmos. Galvenais mākslinieks ģērbies gaišā lina auduma uzvalkā. Arī šeit «dress code» neviens īpaši neapspriež... Cilvēki ģērbjas tā, lai būtu ērti, bet vienlaikus – lai nebūtu neērti doties uz kādu smalku restorānu biznesa pusdienās ar klientu. Rotas sievietēm – interesantas, stilīgas. Kosmētika – nemanāma.

Eskorta aģentūra. Interesanti, cik daudz seksīgu apaļumu priecēs skatu? Atkal nabaga žurnālistam neveicas... Sekretāres ģērbušās klasiska piegriezuma košas krāsas kostīmos. Vīrietim, kas ir grāmatvedis, kājās lina auduma bikses, mugurā – polo krekls. Iestādes saimniece – garā, melnā zīda kleitā bez piedurknēm. Vienīgais, ar ko šeit strādājošās dāmas atšķiras no reklāmas aģentūras darbiniecēm, ir bagātīgais rotu klāsts un spilgtās lūpas. Eskorta aģentūras saimniece norāda, ka te nav nekāda lētā bodīte. Uz ofisu nāk solīdi klienti, tāpēc darbiniekam ir jāatstāj darījumu cilvēka iespaids.

Der iegaumēt!

• Ja darbavietā pastāv «dress code» noteikumi, tie noteikti jāformulē darba līguma pielikumā;
• ja firma grib ieviest vienotus formas tērpus, tie jāveido tā, lai piestāvētu un tajos labi justos kā gados jauni, tā vecāki cilvēki – neatkarīgi no apģērba izmēra;
• ja jāvalkā noteikta brenda apģērbs (šādi noteikumi gan pastāv ļoti reti), tad firmas vadībai ir jārūpējas, lai padoto alga būtu tāda, ka to var iegādāties;
• «dress code» – tas nav tikai apģērbs, bet arī rotas, kosmētika un smaržas.

(BBC apkopotie Eiropas vadošo darba etiķetes speciālistu ieteikumi)

Viedokļi

Vai jūsu uzņēmumā ir noteikts vienots ģērbšanās stils?

Liene Ozolkāja, «SEB Unibankas» Personāla pārvaldes vadītāja:

– Uzsākot darbu «SEB Unibankā», ikviens tiek iepazīstināts ar darbinieka rokasgrāmatu. Tajā ir iekļauta arī sadaļa par apģērba kultūru uzņēmumā. Pārāk «aktīvs» apģērbs var likt klientam justies mazāk nozīmīgam – tas nav pieļaujams.Sievietēm

Jābūt lietišķa stila apģērbam – žaketei, svārkiem (vai biksēm), blūzei vai atturīgai kleitai. Tie ir savstarpēji saskaņoti gan krāsas, gan stila ziņā. Dāmas netiek ierobežotas kosmētikas lietošanā, taču ieteicams to lietot piesardzīgi, izvairīties no smaržām ar stipru aromātu. Nav ieteicams lietot uzkrītošas rotaslietas. Šie nosacījumi nav nekas vairāk par vispārpieņemto etiķeti.

Vīriešiem

Mūsdienīgam stilam atbilstošs uzvalks, kam pieskaņots krekls un kaklasaite. Ieteicams izvēlēties vienkrāsainas, punktotas, rūtainas vai svītrainas kaklasaites. Nav ieteicamas kaklasaites ar simboliem, emblēmām un mākslas darbu reprodukcijām.

Andželika Berga, AS «Hansabanka» Personāla pārvaldes vadītāja:

– «Hansabankas» grupas uzņēmumos ir pieņemts lietišķais ģērbšanās stils. Savukārt filiāļu klientu apkalpošanas darbiniekiem ir formas. Mums ir izveidota rokasgrāmata darbiniekiem – neliela žurnāla veidā. Tajā profesionāli stila konsultanti apraksta svarīgāko, kas jāievēro. Jaunajiem darbiniekiem, kuru algas līmenis ir zemāks, stājoties darbā, tiek izmaksāts pabalsts lietišķā apģērba iegādei. Mēs saprotam, ka daudzi iepriekš bijuši vai nu studenti, vai arī strādājuši darbavietās, kur bijis cits – neformālāks ģērbšanās stils.

Vai «dress code» jautājumos vadība konsultējas ar darbiniekiem?

Liene Ozolkāja:

– Ja «SEB Unibanka» nolemtu veidot vienotu ģērbšanās stilu, bankas darbinieki no dažādām struktūrvienībām tiktu aicināti izvērtēt piedāvātos variantus, kā arī izteikt savus priekšlikumus.

Andželika Berga:

– Veidojot jaunos filiāļu darbinieku formas tērpus, sākām ar to, ka noskaidrojām, ko vēlas darbinieki. Tad kopā ar modes mākslinieci Ingrīdu Drāznieci tika veidotas skices. Turklāt svarīgi bija izveidot tādus tērpus, lai tie visiem cilvēkiem izskatās labi un piestāv. Pēc tam gatavos tērpus piemērīja un demonstrēja valdes cilvēki. Tad sekoja precizēšana, un tikai pēc tam tērpi tika laisti ražošanā.

Aptaujājusi Līga Brūvere