Garīgais Terorists Ošo

Dzimis Kučvadā, Madhaija Pradeš, Indijā 1931. gada 11. decembrī, Ošo par saviem vecākiem saka: «Šo pāri es izvēlējos viņu mīlestības, intimitātes, viņu nedalāmības dēļ.» Uzaugot nemērojamas mīlestības, brīvības un cieņas gaisotnē, Ošo bija intuitīvs un piedzīvojumus alkstošs bērns ar prasmi nokļūt līdz situācijas būtībai. Iepazīstot dzīvi bezbailīgi un intensīvi, viņš uzstāja pārbaudīt visu pašam uz savas ādas, nekā iepazīstoties ar citu dotajām zināšanām. «Mana bērnība bija zeltīta - ne kā simbols, pilnīgi zeltīta; ne poētiski, bet literāri, faktiski ... Tie gadi bija neaizmirstami.«

Kad viņam bija septiņi gadi, vectēvs pa mātes līniju, nomira ar roku Ošo klēpī, kad viņi brauca vērša pajūgā garajā ceļojumā, lai sasniegtu tuvāko ārstu. Tam bija pamatīgs iespaids uz viņa iekšējo dzīvi, izaicinot atrast viņam nemirstīgo cilvēkā. «Es iemācījos daudz tanī klusuma brīdī ...,» viņš vēlāk teica. «Es sāku jaunus meklējumus, jaunu svētceļojumu.«

21. gada vecumā Meistars apgaismojās, «Daudzas dzīves es strādāju ar sevi, cīnoties, darot visu iespējamo - un nekas nenotika. Pati cenšanās bija šķērslis ... Nav arī tā, ka kāds var sasniegt nemeklējot. Meklēšana ir nepieciešama, bet pienāk brīdis, kad arī tā ir jāatmet ... Un dienā, kad meklēšana apstājās ... tas sāka notikt, pacēlās jauna enerģija ... Tā nāca no nenokurienes un no visurienes. Tā bija kokos, klintīs, debesīs, Saulē, gaisā - un es domāju, ka tas viss ir tik tālu. Pēc apgaismības 1953. gada 21.martā, viņš pabeidza Saugāras Universitāti ar izcilību filozofijā. Džabalpuras Universitātē deviņus gadus viņš bija profesors.

Tai pat laikā viņš ceļoja caur Indiju lasot lekcijas, izaicinot reliģiskos līderus publiskās debatēs un sastapās ar cilvēkiem no visādiem dzīves ceļiem. Viņš lasīja visu ko vien varēja atrast, kas varētu paplašināt viņa reliģisko skolu sapratni un mūsdienu cilvēku psiholoģiju.

Tad viņš sāka izstrādāt unikālās dinamisko meditāciju tehnikas. Mūsdienu cilvēkam vispirms ir jāiziet dziļš attīrīšanās process, pirms viņš varētu nonākt atbrīvotākā meditācijas stāvoklī. Sadarbojoties ar Rietumu psihologiem un balstoties uz senajām tradīcijām cilvēkiem, kas nāca pie viņa, Ošo dalījās savā vīzijā par Jauno Cilvēku.

» Cilvēks nav mērķis, cilvēks ir tikai tilts starp dzīvnieku un pārcilvēku; palikt par cilvēku ir ļoti bīstami, tas ir tikai pakāpiens, bet mums tā ir kļuvusi par sienu...«

Pēc sākotnējā darba Indijā, Bhāgavanu ielūdza uz Amēriku, kur tūkstošiem cilvēku no visas pasaules, it sevišķi no ASV un Kanādas vīziju sāka īstenot dzīvē. Viņi izlēja savu mīlestību neauglīgā zemes gabalā Muddy Ranch, kas vēlāk pārvērtās ziedošā oāzē. Bet Bhāgavana klātbūtne un komūnas panākumi, sadūrās ar spēcīgiem pretspēkiem pastāvošā laika ietvaros no politiskām un reliģiskām iestādēm. Izsakoties latviešu sakāmvārdos: «Roka roku mazgā.» Milzīgais naids pret Komūnu lika tikai pēc 4 gadiem pamest Ameriku, lai dotos Pasaules Turnejā. Atbildot us ASV Valdības vajāšanu, atbildēja ar viņam tik raksturīgo humoru un nesatricināmo godīgumu, izaicinot publiski lielākos inkvizitorus , tanī pat laikā esot tuvās attiecībās ar saviem tuvākajiem skolniekiem, kas sekoja viņam, lai arī kur viņš dotos.

Beidzot, okeāniskais atgriezās Pūnā, Indijā, divreiz dienā sniedzot lekcijas un atkal jauna komūna izveidojās ap viņu. Bhāgavāns teica: «Pietiek ! Joki ir galā.» Pēdējo lekciju laikā viņš pakāpeniski sāka attālināties no publiskām aktivitātēm. Viņa trauslā veselība bieži liedza viņam iespēju pārrunām un viņa prombūtnes periodi kļuva arvien garāki. Ieviešot jaunu elementu savās pārrunās, ievadot savu auditoriju trīs-pakāpju meditācijā pēc katras sēdēšanas. Katru gadu 10 000 cilvēku ceļo uz Ošo Internacionālo Komūnu, lai atrastos turienes Budaslaukā arī tagad, kaut gan pēc viņa nāves tur viss ir gājis uz otru galu un dzīvas saiknes ar Meistaru ir pārtrūkušas.

Galu galā pēdējo lekciju ciklus viņš atbildēja uz jautājumiem un komentējot Dzen sutras. Pasliktinoties veselībai Gautāmas Budas auditorijā viņš sēdēja meditācijas mūzikā un klusumā, pēc tam attālinoties uz savu istabu.

Ošo pameta savu ķermeni 19. janvārī, 1990. gadā: Dažas nedēļas iepriekš viņam jautāja kas notiks ar viņa darbu, kad viņa vairs nebūs. Viņš teica:

«Mana ticība esamībai ir absolūta. Ja ir kāda patiesība tajā, ko es saku, tas izdzīvos ... Cilvēki, kuri interesēsies par manu darbu būs vienkārši gaismas nesēji, neuzspiežot nevienam neko ...

Es palikšu iedvesmas avots saviem cilvēkiem ... Es vēlos, lai viņi paši izaug - īpašības kā mīlestība, kam apkārt nevar izaugt neviena baznīca, kā apziņa, kas nav neviena monopols; kā svinēšana, līksmošana un vienmēr svaigas, bērnišķīgas acis.«

Minot dažus no pazīstamākajiem par kuriem Bhāgavāns runāja būtu jānosauc Sokrāts, Pitagors, Kristus, Meistars Ekharts, Muhameds, Gurdžijevs, Krišna, Gautāma, Dogens, Rindzajs, Lao Dzī, Kabīrs, Nanaks, Krišnamurti par kuriem arī kopumā ir apmēram 650 lekciju cikli, kas ir pārtulkoti un izdoti vairāk nekā 30 valodās, daudzas arī video un audio ierakstos. Bhāgavāns asi kritizēja pāvestu Jāni Pāvilu II, par to, ka tas iestājas pret abortiem, tādā veidā padarīdams šo planētu vēl vairāk pārapdzīvotu un sauca viņu par vienīgo Antikristu.

«Mana vēsts nav doktrīna, arī ne filozofija. Mana vēsts ir zināma alķīmija, zinātne par transformāciju.» Ošo, No Mistērijas līdz Apgaismībai

«Visi mani centieni ir sakausēt visas filozofijas sistēmas, sakausēt jūsu prātus, kas ir kļuvuši ledus auksti, sasaluši aizspriedumos, tā, lai jauns siltums apņem zemi. Tā būs releģiozitāte - neskaidra sajūta, nevis noteikta doma. To var pārdzīvot, bet nevar izskaidrot. Tas nebūs kā puķe, drīzāk kā aromāts.» Ošo, Dhammapada: Budas Ceļš

«Viņa mācība, faktiski, ietver sevī daudzas reliģijas, neierobežojoties nevienā no tām. Apburošs runātājs par dzen, taoismu, tibetiešu budismu, kristietību un grieķu filozofiju ... un arī produktīvs autors.»

Nevills Drurrijs, Dictionary of Mysticism and the Occult, USA, lirika.lv