Nebaidies uzsākt savu biznesu! (1)

Pirmais solis

Visus riskus un klupšanas akmeņus neparedzēsi, tomēr ir svarīgi objektīvi aplūkot situāciju – vai jūsu ideja vispār ir dzīvotspējīga. Tātad – pirmais solis ir biznesa plāns. Jānovērtē, vai pēc konkrētā pakalpojuma vai preces būs pieprasījums, kāda ir konkurence, kādi finanšu un cilvēkresursi nepieciešami idejas realizācijai u.tml. Turklāt skaidri jādefinē, kas būs produkta vai pakalpojuma mērķauditorija.

No visiem riskiem izvairīties, protams, nav iespējams, tomēr pastāv iespēja tos mazināt.

Novērtē konkurentu!

Kaut arī sākotnēji var likties, ka tava ideja ir vienkārši lieliska un konkurences cīņā gūsi virsroku, nenovērtē konkurentus pārāk zemu!

Pirms biznesa uzsākšanas jāizpēta viņu trumpji un vājās vietas. Kā to izdarīt? Vienkāršākais variants – pētot publiskajā telpā pieejamo informāciju un uzdodoties par potenciālo klientu. Paralēli tam var aptaujāt draugus un paziņas, izprovocēt diskusiju interneta telpā u.tml. Tādējādi var gūt priekšstatu par to, ko iespējams izdarīt labāk vai lētāk.

Bez naudas tā lieta neies

Biznesa uzsākšanai, protams, nepieciešams arī mārketinga un finanšu plāns, jo ideja bez naudas un produkta virzības būs tikai plika graša vērta.

Idejas finansējums var nākt no paša «zeķē» uzkrātajiem līdzekļiem. Tāpat iespējams izmantot banku pakalpojumus – īstermiņa vai ilgtermiņa kredītu u.tml. Ir vērts palūkoties arī valsts atbalsta programmu un ES naudas resursu virzienā.

Kur ņemt ideju?

• Izdomājot svaigu risinājumu kādai problēmai.
• Meklējot idejas masu medijos un internetā.
• Konsultējoties ar draugiem.
• Piedāvājot papildu lietas kādai jau esošai nozarei.
• Izmantojot ārvalstu pieredzi u.c.

Ko saka likums

Kādu uzņēmējdarbības formu izvēlēties? Tas būs atkarīgs no tā, ko gatavojaties piedāvāt. Latvijā likumdošana paredz vairākas iespējas.

Individuālais komersants

Saskaņā ar likumu fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst šādām pazīmēm:

1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu;

2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus.

Fiziskā persona var pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā komersantu arī tad, ja nepastāv iepriekš minētie apstākļi.

Komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

Personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība)

• Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas. Sabiedrības biedrs bez pārējo biedru piekrišanas nedrīkst slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības nozarē vai būt personiski atbildīgs biedrs citā personālsabiedrībā, kura veic tādu pašu komercdarbību.
• Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu to sabiedrības biedru piekrišana, kuriem ir tiesības attiecīgo lēmumu pieņemt.
• Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek sadalīti biedriem proporcionāli viņu ieguldījuma daļām.
• Sabiedrības biedri par sabiedrības saistībām atbild kā kopparādnieki personiski ar visu savu mantu.
• Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru atbildība nav ierobežota.
• Peļņas un zaudējumu aprēķini ir praktiski tādi paši kā pilnsabiedrībai.
• Sabiedrības peļņas daļa, kas pienākas komandītam, tiek pieskaitīta viņa kapitāla daļai, līdz tā sasniedz noteiktā ieguldījuma summu. Komandīts piedalās zaudējumos tikai savas kapitāla daļas un sava vēl neveiktā ieguldījuma apmērā.
• Komandītam nav tiesību pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām.

Kapitālsabiedrība (SIA un a/s)

• Kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas.
• Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība.
• Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts.
• Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts.
• Sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Tā neatbild par dalībnieka saistībām, savukārt dalībnieks neatbild par sabiedrības saistībām.
• Sabiedrības dibinātājs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī personālsabiedrība, kura veikusi sabiedrības dibināšanas darbības vai kuras vārdā dibināšanas darbības veiktas. Sabiedrību var dibināt viens vai vairāki dibinātāji.
• Pamatkapitālu apmaksā ar naudu vai mantisku ieguldījumu. Ieguldītās lietas kļūst par sabiedrības īpašumu.
• Dividendes nosaka ar dalībnieku sapulces lēmumu. Tās izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai.
• Sabiedrības ar ierobežotu atbildību minimālais pamatkapitāla lielums ir 2000 latu.
• Akciju sabiedrības pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25 000 latu.

Individuālais komersants

Pašnodarbināta persona, kas veic saimniecisko darbību par atlīdzību. Šādam cilvēkam jāreģistrējas Valsts ieņēmumu ienestā, kur būs jāaizpilda nodokļu maksātāja reģistrācijas pieteikums.

Pieredze

Latvijā ir daudzi uzņēmēji, kuru biznesa pirmsākumi nav meklējami apšaubāmas izcelsmes finanšu līdzekļos. Tādi, kas nav savu uzņēmējdarbību uzbūvējuši uz kādas jau esošas struktūras bāzes. RB taujā: «Kāda ir jūsu biznesa veiksmes formula?»

Valdis Kalnozols, būvuzņēmējs:

– Man ir divi pamatprincipi: pirmais – stingri plānot savu darbību un ievērot šos plānus – un otrs – aizmirst par plāniem, kad iedvesma aicina rīkoties citādi, un paļauties uz to.

Žanete Auziņa, modes salona īpašniece:

– Lai privātajā biznesā varētu piedzīvot uzplaukumu, nepieciešamas piecas lietas: motivācija, ambīcijas, ticība, izglītība izvēlētajā jomā un veiksme.

Skaidrīte Gūtmane, Latvijas Kristīgās akadēmijas prorektore:

– Biznesu nedrīkst uzsākt ar mērķi iegūt naudu, jo tad nebūs Dieva svētības. Nepieciešams mērķtiecīgi īstenot ideju, tad arī būs nauda kā papildu ieguvums. Nav vērts sākt biznesu jomā, kurā ir daudz tālu priekšā aizsteigušos konkurentu. Turklāt jābūt apziņai, ka šo darbu viņš var paveikt labāk par citiem.

Askolds Kļaviņš, tūrisma preču tirdzniecības firmas un izdevniecības īpašnieks:

– Manas veiksmes pamatā bija nezināšana. Ja es būtu zinājis, cik grūts būs ceļš uz mērķi, iespējams, būtu nobijies. Tomēr iesaku topošajiem privātuzņēmējiem nebaidīties un uzsākt šo ceļu, jo cilvēks var sasniegt visu, ko grib, ja vien grib saprātīgi vai ļoti.