Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kādēļ dzeltē zemeņu stādījumi? Mūsu pusē šāda parādība ir daudzos dārzos. Kas ar šiem stādījumiem notiks pavasarī un vasarā?
Pēc Pūres dārzkopības pētījumu centra asistentes Ineses Drudzes domām, zemeņu dzeltēšanai varētu būt vairāki iemesli.
Slāpekļa trūkums. Ja augsnē trūkst slāpekļa, lapas sākumā kļūst dzeltenzaļas, lapu dzīslas savu zaļo krāsu saglabā ilgāku laiku. Jaunās lapiņas kļūst gaišāk zaļas, tām ir tievi kātiņi. Attīstās lapu hloroze. Ja trūkst slāpekļa, bieži vien augi neuzņem arī dzelzi (tas piedalās auga elpošanas procesā) un mangānu (šis elements veicina ogļhidrātu veidošanos, paaugstina C vitamīna daudzumu, palielina ražību).
Mikroelementu nesabalansētība augsnē. Piemēram, ja augsnē gadu gaitā sakrājies pārāk daudz fosfora, tas var traucēt pilnvērtīgi uzņemt citus augiem vajadzīgos elementus. Lai precīzi noskaidrotu, kāda tieši mikroelementa pietrūkst vai arī kāpēc augi caur saknēm nespēj to normāli uzņemt no augsnes, ieteicams veikt pilnu augsnes analīzi. Tikai tad varēs izrēķināt, kādās devās un ar ko mēslot zemeņu lauku. Iespējams arī, ka augsne jākaļķo.
Lapu plankumainības – sēņu izraisītas slimības, kas galvenokārt bojā lapas, retāk lapu kātus, ziednešus un stīgas. Inficēšanās ar kādu no plankumainībām var traucēt zemeņu attīstību un normālu augšanu. Parasti slimību pazīmes stādījumos parādās, ogām nogatavojoties. Sākumā uz vecākajām lapām veidojas dzeltenbrūni dažādu formu plankumi. Ja infekcija ir stipra, zemeņu lauks var izskatīties nodzeltējis. Lai ierobežotu zemeņu lapu plankumainību izplatību, augiem jānodrošina optimāli augšanas apstākļi, nevajadzētu zemeņu stādījumu turēt ilgāk par trim gadiem, jo slimības vairāk attīstās vecākos, slikti koptos stādījumos. Pēc ražas novākšanas bojātās lapas jānopļauj un jāaizvāc no lauka. Vajadzētu izvēlēties augšanas apstākļu ziņā pieticīgākas, izturīgākas šķirnes (katrā audzēšanas reģionā tās gan būs citas). Visvairāk ar plankumainībām slimo šķirnes "Korona", "Bounty", "Eldorado".
Jūnija dzeltēšana – dažām zemeņu šķirnēm raksturīga parādība, kuras izcelsme ir diezgan neskaidra. Slimības pazīmes redzamas jau agri pavasarī – jaunās lapas rozetes centrā ir bāli dzeltenas, bet stādi normāli turpina augt un ziedēt. Vasarā dzeltēšana it kā izzūd pati no sevis un stādījums ražo normāli. Šī dzeltēšana nekad neskar visas uz lauka augošās šķirnes, bet tikai dažas un arī tad ne katru gadu. Pret to nevar cīnīties, labāk nestādīt dzeltējošas šķirnes.
***
UZZIŅA
Lai novērstu lapu hlorozi, augu papildmēslošanai ieteicams izmantot kādu no speciālajiem universālajiem zemeņu lapu pilnmēslojumiem ar mikroelementiem, piemēram, "Kemira GrowHow" piedāvāto NPK 7-27-25 (20 g/10 l ūdens, darba šķidrumu iestrādā 5 m2 platībā) vai balto kristalonu (NPK 13-5-26), uz 1 hektāru dodot 2,5 – 5 kg mēslojuma. Ja pēc miglošanas augi nedēļas vai divu nedēļu laikā nereaģē, dzeltēšanai bijis cits iemesls.