Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ko darīt, ja sāk sāpēt ausis – iet pie ārsta vai varbūt nogaidīt un cerēt, ka sāpes pāries? Novilcinot ārsta apmeklējumu, pastāv risks zaudēt dzirdi – vienu no galvenajām maņām, bez kuras dzīvot ir ļoti grūti. Noteikt sāpju cēloņus, izvērtēt problēmas smaguma pakāpi un izraudzīties pareizu ārstēšanu var vienīgi kvalificēts otorinolaringologs.
Tomēr ir lietas, ko par ausu sāpēm der zināt katram, kurš rūpējas par savu veselību. Par tām Mājai stāsta ausu, kakla un deguna ārsts, habilitētais medicīnas doktors profesors Osvalds Plēpis (klīnika Surdovest).
Sāpju cēloņi ārējā ausī
Sāpes ārējā ausī var radīt ādas iekaisums, ko visbiežāk izraisa sēnītes, kā arī furunkuls – augonis, norobežots strutains veidojums, kas var rasties arī auss kanālā. Raksturīgi, ka sāpes pastiprinās, kustinot apakšžokli, piemēram, ēdot, jo sevišķi graužot cietāku barību. Tas ir tāpēc, ka apakšžokļa kaula locītavas galviņa ir cieši saistīta ar ārējās auss ejas priekšējo sienu. Furunkulam atveroties, strutas iztek, sāpes mazinās vai pat pilnīgi mitējas, tomēr iekaisuma process turpinās, un tas ir jāārstē.
Vidusauss iekaisums
Vidusauss iekaisums var rasties, piemēram, pēc iesnām vai saslimšanas ar gripu. Tam raksturīgas stipras un pulsējošas sāpes vienā vai abās ausīs, arī paaugstināta ķermeņa temperatūra un svīšana, pasliktinās dzirde. Sevišķi bīstams simptoms, kas liecina, ka nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, ir sāpju izstarošana uz galvas vidu vai pakausi. Infekcija pa asinsvadiem un limfvadiem var izplatīties tālāk un skart galvas smadzeņu apvalkus un smadzenes. Bungdobumā krājoties strutām, tur palielinās spiediens un rodas neciešamas sāpes. (Tā kā bungdobumā atrodas klejotājnerva atzari un šis nervs cieši saistīts ar krūškurvja un vēdera dobuma orgāniem, maziem bērniem vidusauss iekaisums bieži izraisa sāpes vēderā, sevišķi vēdera lejasdaļas labajā pusē. Zināmi pat gadījumi, kad šādiem bērniem kļūdaini nosaka apendicīta diagnozi un veic aklās zarnas tārpveida piedēkļa operāciju.) Sāpes mitējas, kad strutas iztek no bungdobuma, kas notiek, vai nu bungādiņai pārplīstot, vai arī ārsta izdarīta bungādiņas griezuma – paracentēzes rezultātā. Bet, lai cīnītos par dzirdes atjaunošanu, vajadzīga aktīva pretiekaisuma terapija. Pacientam nozīmē antibakteriālos preparātus un pilienus, kas sašaurina deguna gļotādas asinsvadus un paplašina dzirdes kanāla atveri aizdegunē. Ja pēc akūta vidusauss iekaisuma ir vairāk vai mazāk pastāvīgas trulas sāpes aizauss apvidū, tas var liecināt, ka attīstījies deniņu kaula aizauss paugura iekaisums – mastoidīts. Lai precizētu diagnozi, nozīmē datortomogrāfisku izmeklēšanu un pacientu nosūta uz konsultāciju pie neirologa.
Iekšējās auss slimības
Par iekšējās auss slimībām, sevišķi par dzirdes nerva audzējiem (neirinomām), liecina dažādas sūdzības: troksnis vienā vai abās ausīs, reiboņi, spiedoša vai urbjoša rakstura sāpes ausīs, slikta dzirde. Tas viss prasa nopietnu ārstēšanu.
Atstarotās sāpes –otalģija
Sāpes ausīs cilvēki var just arī tad, ja problēmas cēlonis meklējams citur. Piemēram, ja ir akūts vai, vēl biežāk, hronisks deguna blakusdobumu iekaisums, parādās sūdzības par griezīgām lēkmjveida sāpēm auss dziļumā, ārējās auss ejā vai apakšžokļa locītavas galviņas apvidū, kuras turklāt izstaro uz apakšžokli vai deniņiem. Sāpes biežāk rodas ēšanas laikā, tad novēro arī pastiprinātu siekalošanos, āda ap ausīm un deniņiem nosvīst un kļūst sārta. Pacients tās uztver kā ausu sāpes, bet vainojams sejas trīszaru nerva atzars, kurš inervē ārējo auss ejas, auss gliemežnīcas un deniņu rajona ādu. Par ausu sāpēm sūdzas arī tie, kuriem patiesībā ir apakšžokļa locītavas galviņas problēmas, piemēram, locītavas somiņas iekaisums. Ēdot rodas sāpes apakšžoklī, kuras izstaro uz ausi. Vēl cits sindroms saistīts ar sejas veģetatīvo un kakla simpātisko gangliju reakciju, kuru provocē deguna blakusdobumu iekaisums, zobu vai aukslēju mandeļu slimības.
Deguna blakusdobumu iekaisums norisinās slēptā formā un periodiski izpaužas ar parastām iesnām, bet pacients sūdzas par sāpēm ausī, kaklā – pat bez rīšanas kustībām, turklāt sāpes izstaro arī uz degunu un acīm. Parasti tās ir vienpusējas, ilgst dažas stundas vai dienas, trulas sāpes ausīs var saglabāties mēnešiem.
Pacientiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ ilgstoši ir klepus, var parādīties arī sāpes ausī, rijot barību, vai arī lēkmjveida sāpes balsenē, kas izstaro uz vienu vai abām ausīm. Otorinolaringologs apskatē nekādas redzamas patoloģijas nekonstatē, bungādiņa ir tīra, deguna gļotāda arī, nav iekaisumu, un, kas ir būtisks kritērijs, nav pasliktināta dzirde, ko pārbauda, veicot pacientam audiometriju. O. Plēpis uzsver, ka būtiski ir arī veikt deguna blakusdobumu rentgena izmeklēšanu, kam reizēm pretojas gan paši pacienti, gan viņu ģimenes ārsti. Nereti, izmeklējot rentgenoloģiski, dobumos atklājas cistas vai polipi.
Par iemeslu ausu sāpēm kļūst bojāti zobi, audzēji balsenē, degunā, aizdegunē, krūškurvja orgānos, kā arī kakla skriemeļu deformācija.
Mehāniski sāpju iemesli
Ja bērnam ir palielināta aizdegunes mandele (adenoīdi), tā noslēdz dzirdes kanāla atveri un vidusausī nenotiek ventilācija. Tas sevišķi raksturīgi naktīs. Pa dzirdes kanālu vidusausī nonāk izdalījumi no deguna dobumiem un aizdegunes, tāpēc rodas sāpes. Ausu sāpes var izraisīt arī paaugstināts vai pazemināts atmosfēras spiediens, piemēram, lidojot lidmašīnā vai nirstot. Ja piedevām vēl ir iesnas, šajos apstākļos var plīst bungādiņa, auss stipri sāp un uznāk reiboņi, tā ka nirējs var zaudēt orientāciju zem ūdens. Ausu sāpes var būt arī traumas rezultāts – pēc sitiena pa ausi vai tīrīšanas ar matadatu un citiem nepiemērotiem priekšmetiem.
***
TRĪS LIETAS, KO NEDRĪKST DARĪT
1. Nevajag ausis speciāli tīrīt. Ausu sērs ir dabas dots aizsardzības līdzeklis pret dzīviem svešķermeņiem. Tīrīšana kairina auss ādu un izraisa mikrotraumas, tā palielinot infekcijas iekļūšanas un iekaisuma risku. Ar ausu tīrāmajiem kociņiem sērs bieži tiek iestumts dziļi auss kanālā, pielīp pie bungādiņas, un to var dabūt laukā tikai ar skalošanu, kas jāveic kvalificētam mediķim.
2.Nevajag bāzt ausīs ģerāniju lapiņas. Šis tautas medicīnas līdzeklis gan mazina sāpes, bet nereti lapiņas ausī sadalās gabaliņos un vairs nav pilnīgi izvelkamas vai arī cilvēki par tām vienkārši aizmirst. Tās piesūcas ar sviedriem un taukiem, sākas pūšana, var rasties iekaisums. Sāpju remdēšanai izmantojiet aptiekās plašā klāstā piedāvātos medikamentus.
3.Sāpošu, iekaisušu ausi nedrīkst sildīt. Sildītajai vietai pieplūst asinis, tiek veicināts iekaisuma process, un strutas izplatās apkārtējos audos. Tā kā auss atrodas tuvu galvas smadzenēm un tās šķir tikai plāns kauls, strutas bieži nonāk smadzenēs, izraisot dažādas smagas komplikācijas.
***
DER ZINĀT
• Izšķir ārējo ausi, vidusausi un iekšējo ausi.
• Ārējo ausi veido auss gliemežnīca un ārējais auss kanāls.
• Vidusauss galvenās daļas ir bungādiņa un bungdobums.
• Iekšējā auss sastāv no kaula un plēves labirintiem, tas ir komplicēti veidots orgāns, kurā atrodas skaņu uztveres un līdzsvara receptori.
• Tā kā dzirdes un līdzsvara orgāni atrodas līdzās, ausu problēmas bieži saistītas arī ar līdzsvara traucējumiem.
• Ausu sāpes var būt gan akūtas, gan hroniskas.
• Akūtas ausu sāpes mēdz būt durošas, pulsējošas, pat stiprākas par zobu sāpēm.
• Hroniskas ausu sāpes ir smeldzošas, vairāk izteiktas naktī vai arī tad, kad galva atrodas kādā noteiktā stāvoklī.
• Īpaši nopietns pamats satraukumam ir, ja ausu sāpēm pievienojas reibonis, slikta dūša vai vemšana.
• Ausu sāpes izraisa arī audzēji un citi nevēlami veidojumi.