Klusējošais ienaidnieks: kā atpazīt organisma hroniska iekaisuma signālus

Kad aizsardzības mehānisms kļūst par draudu

Iekaisums pats par sevi nav nekas slikts – tas ir organisma aizsargmehānisms, kas palīdz cīnīties ar traumām, infekcijām vai citiem apdraudējumiem. Taču, kad šī reakcija turpinās pārāk ilgi vai sāk darboties bez skaidra iemesla, tā kļūst destruktīva. Šādā formā iekaisums var nemanāmi, klusi un ilgstoši radīt draudus veselībai, kas bieži tiek atklāti vien tad, kad organisms jau cīnījies pārāk ilgi.

"Organismā nepārtraukti darbojas iekaisuma procesi, taču problēmas sākas tad, kad šī reakcija kļūst nekontrolēta. Tas ir kā ugunsgrēks, kas lēni, bet neatlaidīgi posta ķermeni no iekšpuses,"

skaidro “Apotheka” farmaceita asistente Agnese Jursa.

Signāli, kas norāda uz problēmu

Hroniska iekaisuma klātbūtni visbiežāk var noprast pēc nepārejoša noguruma, viegla, bet pastāvīga locītavu stīvuma, zarnu trakta traucējumiem un/vai izmaiņām ādas stāvoklī. Šie simptomi ir nespecifiski un viegli norakstāmi uz stresu vai vecumu, tomēr to atkārtošanās un noturība ir signāls, ko nevajadzētu ignorēt.

Agnese Jursa norāda, ka

“bieži cilvēki sūdzas par neizskaidrojamu enerģijas trūkumu vai noskaņojuma svārstībām. Šādi simptomi ir ļoti raksturīgi hroniskam iekaisumam – diemžēl tie netiek laikus atpazīti un uztverti kā signāls rīkoties.”

Kas izraisa šo stāvokli

Hronisks iekaisums nerodas pēkšņi – tas ir ilgstoša organisma iekšējo procesu līdzsvara trūkuma rezultāts, kur liela loma ir mūsu ikdienas ieradumiem. Emocionālais stress, ar ko saskaramies darbā, mājās, vai pārdzīvojumi pasaules globālo notikumu dēļ būtiski ietekmē organisma hormonālo sistēmu.

Ilgstoši paaugstināts kortizola līmenis, kas pavada hronisku stresu, traucē imūnsistēmas normālu darbību un var kļūt par hroniska iekaisuma ierosinātāju.

Vēl viens būtisks faktors ir uzturs. Ja mūsu ēdienkartē dominē pārstrādāti produkti, pievienotais cukurs, piesātinātie tauki un pārlieku daudz gaļas izstrādājumu, tiek radīts labvēlīgs fons vispārējam zemas pakāpes iekaisumam organismā. Turklāt, ja regulāri uzņemam pārāk maz šķiedrvielu, augu valsts produktu un Omega-3 taukskābju, organismam trūkst “ieroču”, lai sevi aizsargātu. Kombinācijā ar sēdošu dzīvesveidu un nepietiekamu miegu šie faktori veido bīstamu, bet ārēji neredzamu slodzi organismam.

Arī vide, kurā dzīvojam, – piesārņots gaiss, smēķēšana, alkohols, dažādi toksīni un pat traucēta zarnu mikroflora – var darboties kā pastāvīga iekaisuma avoti. Dažos gadījumos šo mehānismu vēl sarežģītāku padara autoimūnas saslimšanas, kuras veicina to, ka imūnsistēma "karo" pret paša organisma šūnām, vēl vairāk pastiprinot iekaisuma procesu.

Kā tas ietekmē veselību ilgtermiņā

Lai arī sākotnēji šie procesi var šķist nekaitīgi un organisma sūtītie signāli tiek uztverti kā pārejošas neērtības, ilgtermiņa sekas var būt ļoti nopietnas.

Hronisks iekaisums pakāpeniski bojā asinsvadu sieniņas, kas ilgākā laikā var izraisīt sirds un asinsvadu slimības, tostarp augstu asinsspiedienu, aterosklerozi vai pat sirdslēkmi.

Šūnu jutības mazināšanās pret insulīnu, ko veicina ilgstošs iekaisums, ir viens no galvenajiem faktoriem, kas noved pie 2. tipa cukura diabēta.

Turklāt negatīvā ietekme neaprobežojas tikai ar vielmaiņas un asinsrites traucējumiem. Ilgstošs iekaisums var būt kā dzirkstele onkoloģisku slimību attīstībai – šūnu pastāvīga kairināšana un DNS bojājumi veido augsni ļaundabīgām mutācijām. Savukārt smadzenēs iekaisuma mediatori var ietekmēt neironu darbību, radot kognitīvos traucējumus, atmiņas pasliktināšanos un pat veicinot tādas slimības kā Alcheimera vai Parkinsona attīstību.

Arvien biežāk arī depresija un trauksme tiek aplūkotas ne vien kā emocionāli, bet arī bioloģiski izskaidrojami stāvokļi, kas saistīti ar paaugstinātu iekaisuma līmeni organismā.

"Arvien vairāk pētījumu apstiprina – hronisks iekaisums ir kā platforma, uz kuras attīstās daudzas mūsdienu civilizācijas slimības. Tas padara šo tēmu ārkārtīgi aktuālu arī profilakses līmenī,"

uzsver Jursa.

Ko darīt, ja rodas aizdomas

Brīdī, kad rodas aizdomas par hronisku iekaisumu, ir svarīgi rīkoties. Pirmais solis ir vēršanās pie ārsta vai funkcionālās medicīnas speciālista, kas var ieteikt noteiktas asins analīzes – piemēram, C-reaktīvā proteīna, interleikīnu vai ferritīna noteikšanu. Šie rādītāji palīdz gūt priekšstatu par iekaisuma klātbūtni organismā un tā intensitāti.

“Cilvēkiem nereti šķiet – ja nav temperatūras vai sāpju, nav arī iekaisuma. Taču patiesībā šie rādītāji var būt paaugstināti bez jebkādiem acīmredzamiem simptomiem,”

uzsver Agnese Jursa.

Vienlaikus ar medicīnisko izvērtējumu ieteicams pārskatīt arī savus ieradumus. Uztura korekcija var būt ļoti efektīvs solis. Dārzeņi, ogas, rieksti, zivis, fermentēti produkti un kvalitatīva olīveļļa spēj dabiski mazināt iekaisuma fonu. Izslēdzot no ikdienas cukuru, baltos miltus un rūpnieciski pārstrādātus ēdienus, organisms var ātrāk atjaunoties.

Svarīgs posms ir arī kustība – ne obligāti intensīvi treniņi, bet gan regulāra, ritmiska fiziskā aktivitāte, kas palīdz uzlabot vielmaiņu un samazina oksidatīvo stresu. Tāpat būtiska loma ir kvalitatīvam miegam un nervu sistēmas līdzsvaram. Vienkāršas elpošanas tehnikas, pastaigas dabā, meditācija vai radošās aktivitātes palīdz mazināt iekšējo spriedzi. "Miegs, elpošanas vingrinājumi un pat vienkārša pastaiga dabā ir nozīmīgi rīki, lai nomierinātu pārslogotu nervu sistēmu un samazinātu iekaisuma fonu," norāda Jursa.

“Lai izvēlētos piemērotākos līdzekļus hroniska iekaisuma mazināšanai, ieteicams izvērtēt ne tikai simptomus, bet arī laboratoriskos rādītājus un dzīvesveidu kopumā. Bieži vien efektīvākais ceļš ir kombinācija – uztura izmaiņas, atbilstošs miegs, kustības un mērķtiecīgi izvēlēti uztura bagātinātāji."

Labā ziņa – hronisks iekaisums nav neatgriezenisks stāvoklis, tā ir organisma atbilde uz ilgstošu palīgā saucienu ignorēšanu – un to ir iespējams mainīt.

Rūpes par sevi nav luksuss – tā ir nepieciešamība. Jo agrāk mēs sākam ieklausīties savā ķermenī, jo lielāka iespēja, ka spēsim laicīgi pārtraukt šo kluso, bet postošo procesu.

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".