Patīkams pārsteigums vai gada vilšanās? Sajūtu kokteilis ar zināmām, bet neprognozējamām beigām vai tikai nelielas izmaiņas ierastajā mīlēšanās nodarbē?
Sekss zem eglītes (22)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā tu justos, ja ilgi gaidītā un miljons reižu domās apbružātā Ziemassvētku dāvana būtu... sekss? Un vai tu gribētu kādam sevi pasniegt kā svētku dāvanu? Un ar ko gan sekss zem eglītes varētu būt īpašāks par seksu uz virtuves galda, pieczvaigžņu viesnīcā vai mājās uz kāpnēm? Tik ikdienišķi un reizē – neatkārtojami? KĀ?
Sievietes labprāt dāvina sevi
„Sekss un Ziemassvētki gan mazliet neiet kopā, bet seksam kā dāvanai nav ne vainas,” uzskata karjeras sieviete Šarlote (26, jaunā sieva un māmiņa). „Nedomāju, ka dāvanas veidā ieplānots sekss varētu būt lemts neveiksmei. Ja ir īstais cilvēks, sekss nekad nebūs ikdiena, tas vienmēr būs kā dāvana. Tikai nevajag pārspīlēt, velkot mugurā neērtus kostīmus, rosoties ar pātagām vai gultā uzdarbojoties ar putukrējumu, ja vien tas nav jau iepriekš izmēģināts un atzīts par labu esam; tad viss būs kārtībā,” apgalvo Šarlote. Viņa apsver domu arī savam vīrietim šogad svētkos kā dāvanu pasniegt seksu. „Nu, lūk, par dāvanu vīram man vairs nav jādomā! Tas taču ir arī ekonomiski!” smej jaunā sieviņa. Bet vai viss ir tik vienkārši? Arī menedžere Aina (37, precējusies, ir divi bērni) labprāt apsietu sev bantīti un kļūtu par vīrieša svētku dāvanu. Taču, ja vīrietis viņai teiktu davai, es tev uzdāvināšu seksu ar sevi! – tas gan Ainai liktos ārprāts! „Laikam spēcīgais sievietes egoisms ir tas, kas viņai vienmēr liek justies kā dāvanai, kaut kam īpašam. Daļēji jau pie vainas arī vīrieša mednieka daba un trofejas sindroms. Mūsdienās tā jau ir kļuvusi par normu. Piemēram, jaunas, skaistas sievietes, esot kopā ar bagātiem vecākiem vīriešiem, grozies kā gribi, dāvina viņiem seksu, par ko vīrieši maksā ar naudu sadzīvē,” uzskata Aina.
Par seksu kā dāvanu īpašos svētkos Aina būtu ar mieru padomāt. „Bet tad tam jābūt kam īpašam – tādam, kas citā reizē pavisam noteikti nebūs. Īpašai vietai, interjeram, tērpam, noskaņai. Jo citādi – ar ko gan sekss citreiz būtu sliktāks par šo? Un ja nu tas nemaz nav labāks par parastu seksu, ko tad? Nekas jau pēc pasūtījuma nenotiek. Varu jau izdomāt, ka būšu dāvana, bet vīrietim varbūt mana dāvana nemaz īsti nepatiks? Līdz ar to vārdu savienojums „sekss kā dāvana” ir neloģisks un neiespējams!” visbeidzot secina Aina.
Žurnāliste Eva (22, neprecējusies, ir draugs) savukārt uzskata, ka seksa dāvanas atslēgvārds ir „pārsteigums”! Un viņa labprāt gribētu tikt palutināta ar intīmu dāvanu no vīrieša puses. „Ne jau tikai sieviete var pasniegt šādu dāvanu, arī vīrietis var sagādāt intīmu pārsteigumu. Un te vajadzētu domāt nedaudz plašāk par pašu aktu, jo sekss jau patiesībā sākas vēl ilgi pirms gultas. Kādēļ gan vīrietis mīļotajai nevarētu veltīt erotisko masāžu vai kādu citu intīmu romantisku pārsteigumu?”
Vīrieši grib prostitūtas un vientuļas sievietes
Fotogrāfs Ģirts (27, precējies, ir bērns), uzskata, ka sekss var būt dāvana tikai tad, ja tas pirmām kārtām ir izdevušos sajūtu kopums, kas dāvanai pieliek lielu izsaukuma zīmi! Viņš šādu dāvanu ar lielāko prieku pasniegtu vientuļai un nelaimīgai sievietei. „Viss, kas tiek rūpīgi plānots, parasti neizdodas. Taču, ja neplānoti noīrē luksusa viesnīcas numuru un Jaunajā gadā, vērojot salūtu, šo dāvanu pasniedz, varētu būt forši. Es gan vēl nekad neesmu seksu pasniedzis kā dāvanu, tas allaž ir bijis vairāk abpusējas gribēšanas apmierinājums, bet attiecīgie apstākļi tika radīti. Un bija labi, vismaz man.” Arī Ģirts priecātos svētkos saņemt seksu kā dāvanu, taču tam esot jābūt kam neordināram, tālu no normām un standartiem – jo trakāk, jo labāk! „Varbūt skaista apakšveļa, ziedi, sveces un negaidīts sitiens ar pletni, skrējiens ar plikām pēdām uz slidotavu un sekss uz ledus... Nē, es nevaru raksturot konkrētu situāciju, jo tad tas būtu tikai viens konkrēts scenārijs. Patiesībā jau tam nav nozīmes, galvenais, lai tas ir pārdomāti nepārdomāts. Bet vissvarīgākais ir pasniegšanas process, jo pat labi pasniegts „nekas” var būt sava veida piepildījums. Vienīgi dāvanas pasniedzējai vismaz jānojauš, ko varētu vēlēties cilvēks, kam tā tiek gatavota...”
Uzņēmējs Mārtiņš (44, šķīries, ir trīs bērni) zina stāstīt, ka daudzi viņa paziņas, lai atsvaidzinātu seksuālās emocijas, dažkārt uzdāvina draugam seksu kādas profesionāles izpildījumā. „Manuprāt, šī ir visgrūtāk sagatavojamā dāvana. Lai ko tādu atļautos, ir ļoti labi jāpazīst cilvēks, kuram to dāvini, – viņa gaume, vaļību slieksnis, attieksme pret svešiem vīriešiem vai sievietēm. Vēl vairāk, ja tas ir mīļotais cilvēks, kurš tev uzdāvina seksu ar kādu citu! Šajā gadījumā attiecībās jāvalda patiesi milzīgai savstarpējai uzticībai. Šis solis jāpārrunā, lai neveidotos nepatīkami pārpratumi. Un nolīgtajai sievietei (vai vīrietim) jābūt augstas klases lietpratējam. Ja tā nav, rezultātā var piemeklēt liela vilšanās. Jo cilvēki ir ļoti dažādi. Viens visu mūžu par ko tādu sapņojis, citam tas šķiet absolūti nepieņemami. Es gan būtu priecīgs par šādu dāvanu. Pašam sevi pasniegt kā dāvanu? Par to pat nebiju iedomājies! Tas nav nopietni! Ja nu vienīgi draudzene man uzdāvinātu seksu... pie Brīvības pieminekļa. Tikai pagaidām es nevaru viņu pielauzt...” Taču ne vienmēr sanāk, kā plānots.
Studentam Jānim (22, neprecējies, nav draudzenes) 18 gadu dzimšanas dienā draugi uzdāvināja sievieti, kura sniedza profesionālus intīmpakalpojumus. Taču nabadziņam no lielā pārsteiguma un stresa toreiz nekas nebija sanācis, izņemot psiholoģisku traumu uz mūžu! Kopš atgadījuma pagājuši jau vairāki gadi, bet viņam joprojām nav intīmu attiecību, jo puisis nevar pārkāpt pāri šim morālajam triecienam. Te nu ir mācība: nedrīkst aizmirst arī par katra cilvēka morāles normām, seksuālajām vēlmēm un gatavības pakāpi.
Speciālisti iesaka nepārdoties
Psihoterapeite Lada Stoligvo ir pārsteigta par ideju pasniegt dāvanā seksu: „Dīvaini, kuram gan varētu ienākt prātā sevi pasniegt dāvanas veidā? Dāvanu taču mēs uztveram kā mantu, kas mums tiek uzdāvināta, vai ne? Un seksa objekts, pasniedzot sevi otram, šajā gadījumā pārvēršas par mantu. Bet kurš gan sevi uzskata par preci, ko var iegādāties, iesaiņot, uzdāvināt? Tā ir lēta atdošanās, tā ir vispārīga sevis nocenošana! Tādēļ, ja tomēr radusies vēlme sevi pasniegt kā dāvanu gultā, cilvēkam jābūt gatavam, ka kādu dienu arī ar viņu izrīkosies kā ar sen dāvināto dīvānu, kurš nokalpojis un vairs nav modē, tādēļ tiek izmests.”
Seksologs Jānis Vaišļa piekrīt psihoterapeitei. „Protams, ka izmetīs! Bet ne tādēļ, ka nostrādājusi ķēde: dāvana–manta–nolietoties–izmest. Tādēļ, ka gluži vienkārši mūsdienās ģimeniska vērtība ir Zanussi ledusskapis! Un mūsu dzīve sastāv no kontracepcijas tabletēm, viagrām, plastiskajām operācijām un skaistām mašīnām. Ģimeniskums kā vērtība vairs nepastāv. Bet tāds nu ir mūsu – 21.gadsimta pabērnu – liktenis! Ko darīt? Neko – baudīt, cīnīties un dāvināt sevi savam mīļotajam vai mīļotajai! Spļaut virsū tiem, kas tevi uzskata par preci vai nolietotu mēbeli. Lai arī agri vai vēlu tu tāda patiešām būsi! Un tur neko nevar darīt, jo visapkārt tirgo seksualitāti...”
Seksologs uzskata – ja ir vēlme mīļotajam cilvēkam svētkos pasniegt ko oriģinālu, mīļu un romantisku, tomēr var uzdāvināt arī seksu. Taču tam jābūt ar mīlestību, citādi dāvanai nav jēgas. „Labs sekss ir kā zivs – vai nu tā ir dzīva, vai jau sabojājusies. Ja otru nemīli, nav jēgas dāvināt fizisku procesu. Tad tas būs vairāk tāds literārs gājiens, gluži tāpat kā uzdāvinot jebko citu, bet nezinot, vai dāvanas saņēmējs par to priecāsies un spēs pienācīgi izbaudīt. Tikai tad, ja abiem ir labi, pārošanās procesu gultā starp diviem kailiem ķermeņiem var nosaukt par seksu.”
Seksologs gan atzīst – ir muļķīgi par seksu dēvēt bezemocionālu atkailinātu fizisku kontaktu. Vēl jo vairāk, ja sekss ir dāvana. „Sekss jādāvina ar mīlestību, jo tas ir garīgs process, un tikai tad tas ir romantisks un skaists! Protams, gatavojot šādu dāvanu, iespējams pārcensties, taču te jāatceras, ka jebkas, kas gatavots ar mīlestību, ir skaista un laba dāvana. Un galu galā – lai arī publiskajā sfērā viss tiek pārspīlēti seksualizēts – patiesībā labs sekss mūsdienās nemaz nav tik viegli pieejams. Tā ir īsta Dieva dāvana! Tik juteklīga, jo saistīta ar cilvēka grēku, ķīmiskiem procesiem organismā, hormonu reakcijām... Kā dāvanu vajadzētu pasniegt intimitāti, nevis pašu aktu – tikai tad seksam būs sava pievienotā vērtība.”