Uz sporta stundām - ar prieku

RB "Vecāku sapulcēs" vairākkārt runājām par sporta stundām skolās, diskutējām par to, kāpēc daudzi bērni necieš fizkultūru un par katru cenu cenšas izvairīties no sporta nodarbībām. Nupat arī sporta speciālisti un skolotāji sanāca kopā, lai spriestu par šiem jautājumiem.

Patlaban apmēram 15% skolēnu cenšas izvairīties no sporta stundām skolā, sūdzoties par sliktu pašsajūtu, gādājot īstas vai fiktīvas vecāku un ārstu atbrīvojuma zīmes. Vecāko klašu audzēkņu vidū šis skaitlis varētu būt vēl krietni lielāks. Kā panākt, lai nevingrotāju būtu mazāk, lai bērni saprastu sporta nozīmi viņu veselībā un attīstībā? Pedagogi un sporta dzīves organizētāji nenoliedz, ka skolēnu attieksme pret sportu lielā mērā ir atkarīga no tā, kā tiek organizēta sporta stunda, un no skolotāja prasmes iesaistīt nodarbībā visus bērnus. Individuāla pieeja esot nepieciešama katram bērnam, taču arī sporta stundu saturs skolās varētu būt interesantāks un daudzveidīgāks. Lai gan pedagogi strādā pēc noteiktiem izglītības standartiem, taču tie nosaka tikai mērķus, kas jāsasniedz. Kā to labāk izdarīt, lemj katrs skolotājs pats.

Vecākiem nevajadzētu atbalstīt bērnu vēlmi nepiedalīties sporta nodarbībās, bet gan palīdzēt pedagogiem motivēt skolēnus neizlaist nevienu sporta stundu. Skolēnu veselības rādītāji Latvijā ar katru gadu kļūst sliktāki, bet, kā zināms, veselā miesā mājo vesels gars. Pēc Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta rīcībā esošās informācijas katram 10. skolēnam ir problēmas ar redzi, katram 16. - draud risks saslimt ar tuberkulozi, katram 29. ir kāda nervu sistēmas saslimšana, kam nepieciešama ilgstoša ārstēšana, bet katram 30. Rīgas skolu audzēknim ir problēmas ar kuņģa - zarnu trakta saslimšanām.

Pedagogi diskutēja arī par nesakārtoto vērtēšanas sistēmu sporta stundās. Tiem bērniem, kam nav tik labu fizisko dotumu, rodas nepatika pret sportu, jo viņi nespēj tikt līdzi pārējiem un nopelna sliktas atzīmes. Iespējams, ka te varētu līdzēt skolēnu sadalīšana grupās pēc viņu spējām, kā arī attieksmes vērtēšana. Bet varbūt speciālistiem derētu tomēr ieklausīties RB "Vecāku sapulces" ieteikumā: nevērtēt bērna darbošanos sporta stundā ar atzīmi, bet tikai ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts"? Problemātiska šobrīd ir arī trešās obligātās sporta stundas ieviešana skolās.

Uz augšu