Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10879291t1ha68a.jpg)
17.novembrī Eiropas Parlamenta (EP) deputāti balsoja par jauno ķīmisko vielu pārraudzības regulu REACH pirmajā lasījumā.
Jau vairākus mēnešus pirms balsojuma daudzi ES parlamenta deputāti aktīvi piedalījās debatēs par REACH – vai nu aizstāvot stingrāku regulu, vai, gluži pretēji, aicinot nogaidīt un rūpīgāk izvērtēt regulas iespējamo ietekmi uz ES iekšējo un ārējo tirgu. REACH kritizētāji uzsver izmaksas, ar kurām vajadzēs rēķināties ķīmijas industrijai, un iespējamo mazo un vidējo uzņēmumu nespēju ar tām tikt galā. Tomēr veiktie 40 novērtējumi un analīzes liecina, ka industrijai jārēķinās ar salīdzinoši nelielām papildu izmaksām, kas aptver tikai 0,06% no viņu tirgus apgrozījuma. Bez tam regulā plānots ieviest principu «Viena viela, viena reģistrācija», t.i., sistēmu, kad ražotāji un importētāji varēs brīvprātīgi veidot konsorcijus un kopīgi izpildīt reģistrācijas prasības par konkrētu ķīmisko vielu, kā arī sadalīt šīs vielas reģistrācijas izmaksas. Iespējams, ka regula sāpīgāk skars uzņēmumus, kuru ražotā produkcija ir kaitīga videi, ja šie uzņēmumi nespēs pārorientēties uz videi draudzīgāku produktu ražošanu, tomēr jāņem vērā, ka sabiedrības kopējās intereses dzīvot tīrā vidē būtu jāvērtē daudz augstāk par šādu uzņēmumu iespējamo bankrotu.
Uzsverot REACH lielo nozīmi ne tikai vides aizsardzībā, bet arī sabiedrības veselības veicināšanā, divi miljoni Eiropas ārstu ir parakstījuši petīciju par stingrākas regulas ieviešanu. Aptuvenas aplēses rāda, ka patlaban Eiropas Savienībā no ķimikāliju izraisītiem nelabvēlīgiem audzējiem cieš 10-30 miljoni cilvēku.
Industrijas bažas par REACH lielākoties ir saistītas ar to, ka viņiem beidzot būs jāatklāj patiesība par produktos esošajām vielām. Bailēs pazaudēt kādu tirgus nišu ražotāji izmanto visdažādākās ietekmes formas, lai aizkavētu regulas ieviešanu. Tā kā uz spēles ir liktas ļoti lielas naudas summas, nav brīnums, ka REACH pretiniekiem ir liela ietekme arī uz valstu valdībām un politiķiem. Piemēram, Vācija neilgi pirms balsojuma Eiropas Parlamentā nāca klajā ar priekšlikumu to atlikt. Tomēr darbs pie regulas izstrādāšanas ir ildzis jau vairāk nekā trīs gadus un tā atlikšana veicinātu vienīgi industrijas ietekmes palielināšanos un tādas regulas pieņemšanu, kas esošajā situācijā būtībā neko daudz nemainītu. Jāņem vērā, ka ES industrijas bažas par tās konkurētspējas samazināšanos pasaules tirgū ir apšaubāmas, jo regula veicinās jaunu inovatīvu tehnoloģiju radīšanu, kas veicinās videi draudzīgu produktu ražošanu, un šādā veidā ES industrijai nākotnē pavērsies jaunas iespējas pasaules tirgū. Cerams, ka norāde «Ražots ES» ar laiku nozīmēs gan kvalitāti, gan preču drošību videi un cilvēku veselībai.
«Vides Vēstis» vaicāja EP deputātei Inesei Vaiderei, kā viņa vērtē jauno regulu.
Es esmu par līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu, kas ļauj attīstīties ekonomikai un vienlaikus nodrošina vides aizsardzību. Piemēram, iespējamais preču sadārdzinājums ir jautājums, kas prasa nopietnu izvērtējumu. Šī regula ir ļoti svarīgs lēmums, un es paļaujos uz Latvijas valdības viedokli, ko izstrādājusi Vides ministrija un tās speciālisti. Es balsoju par regulu, jo saprotu, ka vides aizsardzības intereses mums šobrīd ir prioritāras.
Vai esat tikusies ar uzņēmumu vai sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem?
Jā, šeit Briselē ir daudzu dažādu organizāciju pārstāvniecības. Industrijas pārstāvji bieži rīko seminārus, uz kuriem aicina deputātus, bet man ir bijušas tikšanās arī ar sabiedriskajām organizācijām, piemēram, Pasaules Dabas fondu un Latvijas Zemes draugiem.
Meklējot kompromisu starp ražotāju un vides aizsardzības pārstāvju interesēm, var gadīties, ka kompromisu atsevišķos jautājumos ir grūti vai gandrīz neiespējami atrast. Kas notiek šādos gadījumos?
Tādi gadījumi ir iespējami. Tad deputāti balso par vienu vai otru pozīciju. Ir svarīgi, lai Latvijas valdība tur roku uz pulsa un dara mums, deputātiem, zināmu savu pozīciju šādos jautājumos, jo arī man ir bažas, ka atsevišķos gadījumos lielie uzņēmumi ar savām lielajām iespējām panāk tādus «kompromisus», kuros vides aizsardzības intereses cieš. Pēdējās desmitgadēs ekonomika ir attīstījusies tādā virzienā, kas sekmējusi nevajadzīgi lielu resursu patērēšanu un vides piesārņošanu, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai politika stimulētu ilgtspējīgu attīstību. Es nesen atgriezos no Ķīnas, kur pati savām acīm redzēju, cik draudīga ir, piemēram, gaisa kvalitāte Pekinā, ko izraisījusi rūpniecība un transports. Mums ir jāmācās dzīvot mazāk izšķērdīgi attiecībā uz resursiem un precēm, tad arī stingrāku vides aizsardzības normu ieviešana mums nešķitīs apgrūtinoša, bet gan dzīves kvalitātes veicinoša.
Latvijas Zemes draugu pārstāve Sintija Graudiņa-Bombiza sekoja līdzi balsojumam Strasbūrā. Kā tu, Sintija, vērtē balsojuma rezultātus?
EP deputāti atbalstīja obligātu bīstamo ķīmisko vielu aizstāšanu ar drošākām alternatīvām, ja tādas ir pieejamas. Tas ir vitāli svarīgs lēmums, lai nākotnē novērstu cilvēku un vides piesārņošanu ar bīstamām ķīmiskām vielām. Arī EP deputāti no Latvijas šajā balsojumā pauduši atbalstu cilvēku veselības un vides aizsardzībai. Par obligātu bīstamo ķīmisko vielu aizstāšanu ar drošākām alternatīvām ir nobalsojuši septiņi deputāti: Ģ.V.Kristovskis, G.Krasts, I.Vaidere, A.Kušķis, V.Dombrovskis, G.Andrejevs, T.Ždanoka; pret nobalsoja R.Pīks, savukārt R.Zīle balsojumā nepiedalījās.
Diemžēl EP deputāti neizmantoja unikālu iespēju noteikt stingras ķīmisko vielu reģistrācijas prasības vielām, kas tiek ražotas vai importētas ES mazos apjomos. Tādā veidā EP deputāti pieļāvuši situāciju, ka arī nākotnē par divām trešdaļām vielu, uz kurām attieksies jaunā regula, nebūs pilnīgas un kvalitatīvas informācijas, lai spriestu par to lietošanas riskiem un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.
«Vides Vēstis» arī turpmāk informēs savus lasītājus par šīs nozīmīgās regulas virzību un izsaka pateicību visiem EP deputātiem, kuri to atbalstīja ar savu balsojumu.
* * *
Neviens šobrīd nezina, cik ķimikāliju un kādos daudzumos atrodas Eiropas tirgū, vēl mazāks ir mūsu zināšanu līmenis par to izraisīto risku.
Līdz 1981.gadam ES reģistrēto ķimikāliju skaits: 100 106
Ķimikāliju skaits Eiropas tirgū: 30 000–70 000
Oficiālais bīstamo ķimikāliju skaits: 3500–7000
Lielos daudzumos ražoto ķimikāliju skaits: 2747 (pāri par 1000 tonnām gadā vienā uzņēmumā)
Ķimikāliju skaits, ko aptver ES ietekmes uz vidi novērtējums: 141
Ķimikāliju skaits, kuru risks novērtēts ES: 70
Ķimikāliju skaits, kam plānots riska novērtējums: 57
Pieņemto lēmumu skaits par riska vadīšanu: 23
Zviedrijas Dabas aizsardzības biedrības dati
Vai atkārtosim pagātnes kļūdas?
Polihlorētos bifenilus (PCB) 20.gadsimtā plaši izmantoja elektropreču ražošanā. Šo savienojumu izmantošanu aizliedza 1977.gadā, kad tika atzīts, ka šīs vielas uzkrājas vidē un var to negatīvi ietekmēt.
Neraugoties uz to, ka PCB jau sen aizliegti, tie joprojām atrodami apkārtējā vidē, cilvēku un dzīvnieku organismos. Lai PCB sadalītos, vajadzīgs ļoti ilgs laiks. Kamēr šīs vielas atrodas augsnē vai ūdenī, tās iztvaikojot nokļūst gaisā. Tās var ceļot lielus attālumus, tāpēc tās atrastas pat Arktikā – tālu no vietām, kur PCB izmantots. Tās atrastas leduslāču organismā un gandrīz iznīcinājušas Baltijas jūras roņu populācijas.
PCB ir viens no lielākajiem Baltijas jūras piesārņotājiem. Nesen veikts pētījums parāda, ka 20.gadsimta 80. un 90.gados zivsaimniecība Baltijas jūrā esošo PCB dau- dzumu ik gadu samazinājusi par 31 kg, kas, visticamāk, ir nonācis zivju patērētāju organismos. Cilvēki joprojām var uzņemt PCB arī ar gaļu un piena produktiem.
PCB var bojāt cilvēka hormonālo sistēmu; ir pierādījumi, ka šī viela negatīvi ietekmē smadzenes, sirdi, aknas un nieres. Tā var bojāt cilvēka imūnsistēmu un reproduktīvo sistēmu. Gan ASV Vides aizsardzības aģentūra, gan Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra atzinusi, ka PCB var būt kancerogēns. Tā kā šīs vielas joprojām atrodas mums apkārt, arī mūsdienās tās uzskata par cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējumu.
Šodien tiek ražotas un izmantotas vielas, kas pēc savām īpašībām ir līdzīgas PCB. Kopā ar neskaitāmām citām ķimikālijām tās var būt vēl nozīmīgāks drauds videi un veselībai ne tikai tagad, bet vēl daudzus desmitus gadu pēc to lietošanas pārtraukšanas. Tikai jau šodien ierobežojot bīstamo ķimikāliju ražošanu iespējams neatkārtot pagātnes kļūdas.