Iepriekš stiprākais bija «Cēsu alus» gatavotais «Ulmaņlaiku kvass», kam bija 0,5 procenti alkohola.
Uzņēmuma «Ilgezeem» reklāmas un komercdarbības pakalpojumu speciāliste Agija Rumpe skaidro, ka produkts ir domāts jauniešu auditorijai un «tiem, kuri sēžas pie stūres un tāpēc nevar dzert alkoholu». Viens procents alkohola esot radies dabiskā rūgšanas procesā.
Arī «Ulmaņlaiku kvass» ir dabiski raudzēts, nealkoholisks dzēriens. Ražotāji teic, ka «to var lietot uzturā bez ierobežojumiem, tā iedarbība uz cilvēka organismu ir līdzīga kā kefīram un skābputrai, kas turklāt regulē zarnu trakta darbību un neļauj vairoties kaitīgiem mikrobiem». Un uzsver – dabiskas rūgšanas gaitā radies iespējamais alkohola procents nepadara kvasu par alkoholisku dzērienu.
Pārdevēja manā veikalā gan brīnījās, ka tik stipru kvasu drīkst tirgot bērniem. Un nopūtās: «Bet drīkst jau arī enerģijas dzērienus.»
Alkoholiskie dzērieni tomēr neesot liekami vienā grupā ar enerģijas, precizē narkologs J.Strazdiņš. Enerģijas dzērieni esot stimulējoši, satur kofeīnam līdzīgus savienojumus. «Tā nav depresantu grupa.» Tomēr enerģijas dzērienus vismaz rotā brīdinoši uzraksti «Nav ieteicams bērniem un grūtniecēm».
Nolemju veikt eksperimentu. Pulksten 12.20 sāku malkot «Stipro kvasu». Pēc pārdesmit minūtēm viens otrs kolēģis aizrāda, ka uzvedos skaļāk nekā parasti. Grūtāk trāpīt pa īstajiem burtiem uz tastatūras, bet citādi nekādas vainas. Subjektīvi liekas, ka reibums ir. Maniem 56 kilogramiem dzīvsvara pēdējā kvasa glāze tiek 12.45. Braucam uz policiju. Pulksten 13 iecirknī veic pārbaudi – izelpā ir 0,00 promiles. «Ja kaut kas arī bijis, tad uzreiz pēc dzeršanas,» nospriež policists.
Alkoholiskie dzērieni – visi no pārtikas izejvielām izgatavotie spirtu saturošie dzērieni ar absolūtā spirta daudzumu virs 1,2 procentiem.