Latviešu raksturīgākās īpašības ir skaudība un nenovīdība. Tādu viedokli portāla TVNET un "Snapshots" aptaujā pauda teju trešā daļa cilvēku. Savukārt sociālantropoloģe Aivita Putniņa intervijā portālam TVNET vērsa uzmanību uz latviešu teikto, ka mēs esam čaklāki, apzinīgāki un kārtīgāki strādnieki nekā apkārtējie. Kā domā Tu?
Latviešu un krievu attiecības
Runājot par latviešu un krievu savstarpējiem uzskatiem vieniem par otriem, Putniņa atzina, ka nacionālās identitātes jautājumus cilvēki parasti skata saistībā ar savas etniskās grupas robežām. Cilvēki bieži vien kā latviešu raksturīgās īpašības min skaudību un nenovīdību, taču patiesībā tā nedomā, viņa sacīja. “Ar šo es parādu, ka esmu gana pieticīgs, paškritisks cilvēks,” viņa raksturoja cilvēku motīvus, šādi runājot.
“Ja tam cilvēkam pašam prasīs, viņš nebūs nenovīdīgs un skaudīgs. Tā ir vairāk tāda atmazgāšanās un atpirkšanās. Ja mēs runāsim par sevi citu tautu vidū, tad
latvieši saka, ka ir čaklāki, apzinīgāki un kārtīgāki strādnieki nekā tie, kas ir apkārt.
Ja latvieši salīdzina sevi ar igauņiem, mēs parasti sevi dēvējam par ātrākiem. Savukārt salīdzinājumā ar spāņiem latvieši ir lēnāki: “Bet mēs esam pamatīgāki.”
Vienlaikus Putniņa norādīja, ka šīs īpašības “nav akmenī iecirstas un mēs labi zinām,
kad latvieši aizbrauc uz ārzemēm, viņiem ir pavisam cita dzīve nekā šeit Latvijā.
Nerakstīto likumu nozīme
“Tāpēc, ka viņiem ķermeņa valodā un pieredzē ierakstītās lietas vairāk nav pašas par sevi saprotamas,” viņa teica un atgādināja, ka katrā kolektīvā izmanto dažādus nerakstītus likumus.
Arī bez rakstītām normām kopā strādājoši cilvēki lieliski saprotas. Taču, ja kolektīvā darbu sāk jauns strādnieks, viņam sākumā ir grūti saprast visu apkārt notiekošo: “Ja mums atbrauc viens ārzemnieks strādāt, viņš sākumā būs ārkārtīgi apjucis. Savukārt, kad mēs aizbraucam uz ārzemēm, mums šķiet, ka cilvēki uzvedas dīvaini. Mēs nesaprotam, kas tur īsti notiek.”
Sākumā ārvalstu uzņēmējiem esot grūti darboties Latvijā, vajadzīgs pat starpkultūru treniņš, kuros iemācīties “slēptās lietas” latviešu kultūrā.
Valoda - tikai saskarsmes daļa
Viņa stāstīja par kādu gadījumu Gruzijā, kur viņa tikusies ar vīrieti, kurš trīs četru gadu vecumā aizvests uz Gruziju. "Bija ārkārtīgi dīvaini uz viņu skatīties, jo mēs runājam krievieviski, bet viņa žesti, izskats – pagaiši mati – pavisam neasociējās ar krievu valodu. Tās ir tās lietas, pēc kurām mēs atpazīstam nevis latviešus, bet tajos cilvēkus, ar kuriem mēs dzīvojam kopā," viņa stāstīja un piebilda, ka latviski runāt vīrietis, protams, vairs nemācējis.
Verbālā valoda ir tikai viena saskarsmes daļa. Cilvēkus atpazīst arī pēc ķermeņa valodas un gaumes pazīmēm, Putniņa atgādināja.
Nav tīra latvieša
Jautāta, kāda tomēr būtu latviešu raksturīgākā īpašība, viņa atzina: "Problēma ir tāda, ka nav jau tāda tīra latvieša, nav tādas atsevišķas bioloģiskas vienības. Tā ir aizpagājušajā gadsimtā konstruēta identitāte."
"Protams, ir zināmas iezīmes, kas darbojas kolektīvā līmenī. Piemēram, Jaunais Rīgas teātris apspēlē šīs īpašības. Bet tās darbojas sajūtu līmenī. Kāpēc, piemēram, izrāde “Ziedonis un Visums” cilvēki uztvēra ar milzīgu sajūsmu? Uz šo izrādi biļetes vēl ilgi būs izpārdotas. Bet kāpēc, piemēram, izrāde “Melnais piens”, kas bija tieši par identitāti, droši vien ātri nomirs un cilvēki uz to neies? Tāpēc, ka tur nav tā īsti trāpīts. Tā ir tā zīmju un simbolu sistēma, pat sajūtu sistēma”
“Cilvēks ir cilvēks un mēs nevaram identitātei pierakstīt lietas, kuras tā nenosaka,” viņa teica.
