Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/18/10902464t1h16f6.jpg)
Latvijas Kredītņēmēju apvienības rīcībā nonākusi informācija par bezstrīdus piedziņas lēmumu lietā, kurā līgumsods pārsniedz pamatsummu vairāk nekā par 2000%. „Spriežot par līgumsodiem, tiesneši bieži neievēro samērīguma principu un akceptē acīm redzami prettiesisku lēmumu, nevis iedziļinās lietas būtībā. Tas liek aizdomāties par tiesas spēju lemt taisnu tiesu vai arī personīgo ieinteresētību,” komentējot šo informāciju, portālam TVNET pauda apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.
Šajā situācijā kāds vīrietis no SIA „Pilsētas Privātais fonds” aizņēmās 600,00 Ls ar procentu likmi 3,5% mēnesī. Saskaņā ar līguma noteikumiem katru mēnesi aizņēmējam bija jāatmaksā Ls 121,00 (Ls 100,00 aizdevuma pamatsumma un Ls 21,00 procenti par aizdevuma lietošanu).
Ja viņš nevarētu laikā samaksāt, tad saskaņā ar līgumu parādniekam par aizdevuma līdzekļu un aizdevuma procentu samaksas termiņu neievērošanu būtu jāmaksā līgumsods par nokavējumu 3% apmērā no saņemtās aizdevuma summas par katru nokavēto dienu. Ja aizņēmējs kavētu maksājumu vairāk nekā 10 dienas, līgumsods pieaugtu līdz 10% no saņemtās summas par katru nokavēto dienu līdz pilnīgai saistību izpildei.
Piecu mēnešu laikā parāds no 600,00 latiem „izauga” par 12 726,00 latiem.
"Šī lieta tika iesniegta tiesā, un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesnese I. Apse pieņēma lēmumu apmierināt SIA „Pilsētas Privātais fonds” prasību, piedzenot no parādnieka iepriekšminētos 12 726,00 latus un 103,00 latus tiesas izdevumiem," informēja apvienībā.
„Lai gan strīds starp abām pusēm ir saprotams, šajā gadījumā tiesa neievēro samērīguma principu. Parakstot līgumu ar tik drakoniskiem aizdevuma nosacījumiem, visticamāk, tika izmantota cilvēku nezināšana, jo soda procenti 10% apmērā par katru nokavēto dienu ir bandītisms,” uzsvēra LAKRA valdes priekšsēdētājs Gorenko.
LAKRA rīcībā ir Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedums, kurā minēts: „Kaut arī Latvijas Civillikums neaizliedz līgumsoda noteikšanu procentuālā izteiksmē, ir jābūt sapratīgām robežām, kuru noteikšana attiecīgos ekstremālos gadījumos kļūst par tiesas kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma un samērīguma principus.”
„Nereti tiesneši bezstrīdus piedziņas lietās neievēro civillikuma 405.panta 4. lēmumu,” radušos situāciju komentēja LAKRA juriste Diāna Rasa.
„Šis punkts paredz, ka tiesnesis var atzīt, ka pieteikums nav pamatots vai pieteikumā norādītā līgumsoda apmērs ir nesamērīgs ar galveno parādu, vai izpildāmais akts satur patērētāju tiesības aizskarošus netaisnīgus līguma noteikumus, un pieņemt lēmumu par līgumsoda noraidīšanu," viņa klāstīja.