Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Video vairs nav pieejams.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze uzskata, ka balsojumam par ģenerālprokuroru nekādā gadījumā nevajadzētu būt atklātam, pretējā gadījumā mēs atgrieztos pie totalitāra režīma priekšrakstiem. Balsojumu par Jāni Maizīti lielā mērā noteica arī mediju spiediens, kā arī viņa iepriekšējā vakara intervija LTV1, kur viņš neizskatījās diez cik pārliecinoši, saka Daudze.
Daudze intervijā LNT skaidro, ka aizklāta balsojuma būtība ir vienkārša - lai katrs deputāts būtu neatkarīgs savā izvēlē. Cita lieta esot tā, ka pirms balsojuma tikai divas partijas atklāti pauda, ka negarantē atbalstu līdzšinējam ģenerālprokuroram Jānim Maizītim - ZZS un LPP/LC. Šīm abām partijām kopā ir 27 balsis. Savukārt pārējās partijas publiski pauda atbalstu Maizītim, tādējādi rīkojās nekorekti.
Solīt vai nesolīt - uz katras partijas sirdsapziņas
Solīt vai nesolīt, tas ir uz katra politiskā spēka sirdsapziņas, saka Daudze. Saeimas priekšsēdētājs arī atgādina, ka šī ģenerālprokurora apstiprināšanas reize bija savādāka nekā ierasts - bija milzīgs mediju spiediens, Maizīša paša paziņojumi par gatavību kandidēt, tāpat arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča lēmums. Tādējādi daudzu politiķu atbildes pirms balsojuma bijušas tādas, kādas gaidīja, nevis kā deputāti patiešām domāja, skaidro Daudze.
Tiešajā ēterā Maizītis izskatījās nepārliecinoši
Tāpat Maizīša apstiprināšanai diez vai esot palīdzējis Jāņa Dombura vadītais raidījums "Kas notiek Latvijā", kur iepriekšējā vakarā pirms balsojuma Maizītis publiskajā diskusijā izskatījis "ļoti nepārliecinoši". Ikdienā Maizītis savos skaidrojumos izskatoties krietni pārliecinošāk, taču acīmredzot "dzīvais ēters ir dzīvais ēters", nosaka Daudze.
Aicinājums balsot atklāti - populisms
Jautāts par atklāta balsojuma iespējamību, uz ko jau aicinājusi arī bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Daudze uzsver, ka Saeima ir vēlēta demokrātiska institūcija, kur katram deputātam ir sava balss. Tādējādi nevienam nav tiesību deputātu piespiest balsot tā vai citādi, skaidro politiķis, uzsverot, ka atklāts balsojums šāda līmeņa amatpersonas apstiprināšanā pārkāpj jebkādus demokrātiskos principus. "20 gadi pagājuši kopš tā laika, kad zālē visi vienbalsīgi, atklāti balsojām, kandidāts bija tikai viens," saka Daudze, velkot paralēles ar totalitāra režīma iezīmēm. Turklāt tie cilvēki, kas aicina uz šādu atklātu balsojumu, nodarbojas ar populismu, viņš piebilst.