Kamēr atrados slimnīcā, tiesu izpildītājs pārdeva manu dzīvokli (178)

Īpaša programma ir izstrādāta tādiem hipotekārā kredīta  ņēmējiem, kuriem ir piešķirts bezdarbnieka statuss, noteikts trūcīgas ģimenes (personas) statuss, kā arī ja klients  ir darba nespējīgs vai pēdējā gada laikā piešķirta invaliditāte.”

Arī man 2007.gadā bija noslēgts Kredīta līgums ar „Parex banku”, kas bija nodrošināts ar hipotēku saskaņā ar  Ieķīlājuma līgumu.

Diemžēl pret sevi nekādu „Parex bankas” pretimnākšanu neesmu izjutusi.

Gluži pretēji, šī  „pretimnākošā” banka no manis bezstrīdus kārtībā ir piedzinusi EUR 80 965, no kuriem neatmaksātā kredīta summa ir EUR 52 000, kaut arī esmu II grupas invalīde un nauda bija nepieciešama, lai samaksātu par slimnīcu.

Visus jautājumus, kas bija saistīti ar man piederošā īpašuma ieķīlāšanu un kredīta izsniegšanu manā vārdā, kamēr es biju slimnīcā, kārtoja SIA „Aģentūra Optima”. Var jau teikt, ka pati vainīga, ka uzticos visādiem krāpniekiem, bet, atrodoties slimnīcā, nav pārāk liela izvēle. Tajā brīdī tā man likās vienīgā iespēja. Lieki teikt, ka visa summa, kas norādīta kredītlīgumā, manā rīcībā nenonāca, bet palika laipno un izpalīdzīgo SIA „Aģentūra Optima” pārstāju rīcībā.

Kad vērsos par šo lietu policijā, man atbildēja, ka tas ir civiltiesisks strīds un policija šādās lietās nejaucas.

Tiesājas bez vienas puses klātbūtnes

Tiesnese lēmumu par parāda EUR 80 965 bezstrīdus piedziņu pieņēma vienpersoniski, neievērojot Civilprocesa  likuma 400.panta 4.daļas prasības, jo vispār nav izvērtējusi, vai ir ievērotas patērētāja tiesības un vai līgumsods ir samērīgs ar galveno parādu.

Diemžēl šajā lietā tiesnese apmierināja iesniegto prasību, jo, balstoties uz savu iekšējo pārliecību, tiesnese uzskata par iespējamu bez otras puses piedalīšanās konstatēt, ka ir iestājušies apstākļi, kuros aizdevējs ir tiesīgs pieprasīt saistību pirmstermiņa izpildi pieteicēja norādītajā apmērā.

Uzskatu, ka šāda situācija nav pieļaujama, jo pārkāpj parādnieka tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu tiesā.

Blakus citiem apstākļiem, pieņemot lēmumu šādā civilprocesuālā kārtībā, kad parādniekam netiek paziņots par pieteikuma iesniegšanu tiesā, viņam tiek liegtas arī tiesības izmantot Latvijas Republikas Civillikuma 1657.pantu, kas nosaka: „Tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām arī citos gadījumos, kad viņu nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ.”

Kamēr atrados slimnīcā, tiesu izpildītājs pārdeva manu dzīvokli

Ņemot vērā, ka lielāko daļu sev atvēlētā laika pavadu slimnīcā, tad tā nu ir sanācis, ka, man atrodoties slimnīcā, ir notikusi izsole un tiesu izpildītājs ir pārdevis manu dzīvoklis par piespiedu pārdošanas vērtību, atstājot mani bez dzīvesvietas un uzkarot man plecos vēl krietnu parādu nastu.

Izrādās, ka šeit savu palīdzīgo roku ir pielikuši arī likumdevēji, kas 2009.gada februārī ir pagrozījuši Civilprocesa likumu. Ja līdz 2009.gada 1.martam Civilprocesa likumā bija noteikts, ka izsole sākas ar augstāko vērtējumu vai visu prasījumu summu (izsole sākas no augstākās novērtējuma summas, ja ir bijušas vairākas novērtēšanas, vai no to prasījumu (sprieduma izpildes izdevumu, nodokļu parādu un citu parādu) summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secības ir priekšrocība salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašu vērstajām piedziņām, raugoties pēc tā, kura no šīm summām ir lielāka), tad tagad izsoles sākumcena ir īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība.

Lieki teikt, ka pēc visa notikušā esmu pilnīgi un galīgi salauzta.

Vai tiešām mēs dzīvojam tiesiskā valstī XXI gadsimtā?

Vai cilvēkam vispār ir kāda vērtība šajā valstī?

Beatrise