Jauni, optimisma pilni, bet bez darba. Kā tas iespējams? Līga un viņas ģimene ir tā, kas ik dienu domā par izdzīvošanu. Abi bērni – Emīls, kuram ir 12 gadi, un desmitgadīgā Madara – nu arī ir ekonomiskās krīzes upuri, jo gan tētis, gan mamma ir zaudējuši darbu.
No projektu vadītājas līdz apkopējai, bet optimisms saglabājies! (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līga ar ģimeni dzīvo Rīgā, un jau visu pagājušo gadu viņa un vīrs bija bez darba. Pirmo pusgadu bija vieglāk, jo ģimenes budžetu papildināja bezdarbnieku pabalsts. Tad ekonomisko krīzi tik ļoti nevarēja izjust, bet vasaras beigās šie ienākumi beidzās. Un šis brīdis sakrita ar gatavošanos skolai – bērniem vajadzēja pirkt grāmatas un burtnīcas. „Bija skaidrs, ka tik daudz naudas, lai iegādātos visu nepieciešamo, vairs nav,” saka Līga.
Un tad sekoja nākamais trieciens. Tas bija decembrī, kad veikalu skatlogos ienāk Ziemassvētki. Laikā, kad visi, jo īpaši bērni, gaida brīnumu un pieaugušie vēlas to piepildīt, Līga saprata, ka pirmo reizi tas nebūs iespējams. "Un pārņēma dusmas!" bezpalīdzīgi nosaka Līga.
Kādu vakaru raidījumā „Bez tabu” Līga izdzirdēja par „Paēdušai Latvijai” pārtikas banku. Bija skaidrs, ka palīdzība ir nepieciešama, ka ir jāsaņemas, jāpārvar sevi un šī palīdzība jāpalūdz. Tomēr pārņēma kauna sajūta. Aptuveni nedēļu Līga vilcinājās, līdz dusmas par to, ka jācīnās, ka arī viņa grib, lai vismaz kāds palīdz (no sociālā dienesta saņemts atteikums) un ģimenei būtu labāk, ņēma virsroku. Līga aizgāja un uzrakstīja iesniegumu. Nu jau ģimene ir saņēmusi pārtikas paku no „Paēdušai Latvijai” pārtikas bankas. „Tas ir neizsakāms atbalsts mūsu ģimenei. Daži produkti, piemēram, eļļa un cukurs, tiek izlietoti nemanot, savukārt citus izlietojam ilgākā laikā. Ir produkti, ko pat izdodas iekrāt līdz nākamajai pārtikas pakas saņemšanai,” saka Līga.
Ģimenei ir paveicies, jo tuvinieki sniedz ļoti lielu atbalstu. Diemžēl sociālās iestādes, kurās Līga ir vērsusies ar lūgumu palīdzēt, nav tik atsaucīgas, kā gribētos. „Mūsu valstī valda paradokss, jo viens nestrādājošs bezpajumtnieks, kurš turklāt vēl ir alkoholiķis, saņem pabalstu pilnā apjomā. Bet ģimene, kurā cilvēki godīgi maksājuši nodokļus valstij no savas algas, nesaņem neko tikai tāpēc, ka savulaik ir paņemts kredīts automašīnas iegādei. Bet bērni jau pie tā nav vainīgi un patiešām grib ēst katru dienu, nevis tikai tad, kad ledusskapī var kaut ko atrast,” nosaka Līga.
Viņas apņēmība un neatlaidība beidzot ir attaisnojusies. Neskaitāmo pieteikuma vēstuļu sūtīšana potenciālajiem darba devējiem nav bijusi velta. Līgai ir astoņu gadu darba pieredze projektu vadītājas amatā, no kuriem trīs pēdējos darba gadus viņa ar panākumiem nostrādāja kalendāru izdevniecībā. Līgu un vēl divas kolēģes atlaida tikai tāpēc, ka viņas bija pēdējās, kuras sāka strādāt šajā amatā. Tagad Līga strādā Banku augstskolā. „Visi, kad uzzina, kur tagad strādāju, saka: malacis, cik forši utt. Bet tad es iejaucos un ierosinu: pajautā, par ko es tur strādāju! Un mana atbilde ir – par apkopēju! Bet es nekautrējos, jo man vismaz ir darbs,” ar optimismu balsī un smaidu atzīst Līga.
Tā kā ģimenē ir viens cilvēks, kurš pelna, Līga par šo faktu uzrakstīja iesniegumu Sociālajam dienestam, lai viņi zina, ka vairs nav tik kritiska situācija, kā bija. Protams, par valstī noteikto iztikas minimuma sasniegšanu katram ģimenes loceklim nevar būt ne runas, bet Līga apzinās, ka citiem ir vēl grūtāk. Tāpat Līga ierosināja savai ģimenei iepriecināt sociālās mājas iemītniekus, atdodot viņiem pārāk mazās vai pārāk lielās drēbes.
Šādi palīdzot citiem, Līga parāda arī saviem bērniem, ko nozīmē grūtības un kā tas ir, kad nevar dabūt visu, ko vēlamies. Kad ir arī tādas reizes, kad jāiztiek ar to, kas ir. „Bērniem to ir ļoti grūti pieņemt. Vēl nesen bija gandrīz viss un varēja mammai droši teikt: gribu šo, nevis to, bet tagad ir jāmāk arī pustukšā ledusskapī ieraudzīt ēdamo. Tomēr jāsaka, ka viss dzīvē notiek tā, kā tam ir jānotiek. Ja reiz tā ir, tad ne bez pamata,” izteiksmīgi un nepārprotami pozitīvi atzīst Līga.
Ziedot.lv aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju zvanīt pa tālruni 90006488, lai ziedotu vienu latu, vai arī atbalstīt projektu „Paēdušai Latvijai,” izmantojot „Maxima” veikalu tīklā izvietotās ziedojumu kastītes, kā arī ziedot portālā www.paedusailatvijai.lv, kur iespējams arī atrast plašāku informāciju par projektu. Uzņēmumi aicināti arī ziedot pārtiku.