Laikraksta “Dienas Bizness” šodienas numurā uzņēmums “Rīgas siltums” atzīst, ka nākamajā apkures sezonā siltuma cena pakāpsies vismaz par 20%. Uzņēmums liek saprast, ka šī nepatīkamā prognoze galvenokārt saistīta ar kompānijas “Latvijas gāze” plāniem.
M.Zanders: Latvija nav notiesāta uz mūžīgu atkarību no Krievijas gāzes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Negribu neko pārmest tieši “Rīgas siltumam”, tomēr šī fatālistiskā attieksme pret dabasgāzes piegādātāju sāk kaitināt.
Proti: ilgākā termiņā “Latvijas gāzes” līdzīpašnieks un īpašais partneris, Krievijas “Gazprom”, zaudēs savas pozīcijas, un rodas sajūta, ka, to apzinoties, tas cenšas nu nosmelt tuvākajos gados, cik iespējams un kamēr vēl iespējams.
Pašam “Gazprom” un tā lobijiem Baltijā un arī Eiropā ir parocīgi visu laiku uzsvērt, ka Eiropa (un Baltija) ir atkarīga no Krievijas dabasgāzes piegādēm, tā nu daba ir ierīkojusi, tādēļ nepīkstiet. Zināmā laika periodā tā varbūt bija, tomēr šobrīd šādas runas ir blefs.
Cena precei var pieaugt, ja a) palielinās pieprasījums (jo kāpēc gan lai piegādātājs nenopelnītu), b) prece ir reta.
Ja runājam par pirmo aspektu. Pērn, Eiropā dabasgāzes patēriņš samazinājās par 7% un pieprasījums arī šogad būs vājš. Pat pēc ekonomiskās krīzes pārvarēšanas ekspertu skatījumā patēriņš Eiropā būs mazāks nekā iepriekš plānots. Piemēram, Vīnes Starptautisko ekonomisko pētījumu institūts prognozē, ka 2030.gadā Eiropas Savienības dabasgāzes patēriņš būs par 30% mazāks nekā vēl 2005.gadā prognozēja Eiropas Komisija. Rezultātā jau tagad veidojas Krievijas dabasgāzes pārpalikums un šī tendence tikai palielināsies (jo vairāk tāpēc, ka Krievija ir nokavējusi nostiprināšanos Ķīnas tirgū, kur ar savu cauruļvadu startē Turkmenistāna). Savukārt preces pārpalikuma situācijā runāt par cenas paaugstināšanu šai precei ir diezgan, maigi izsakoties, dīvaini.
Pats “Gazprom” 2008.gadā prognozēja, ka dabasgāzes cenas Eiropā sasniegs 1500 USD par 1000 kubikmetriem. Patiesībā tās pērn noslīdēja līdz 350 USD un, kā uzskata daļa ekspertu, cenu kritums turpināsies arī šogad.
Ja runājam par otro aspektu, tad pārskatāmā nākotnē Krievijas dabasgāze arvien vairāk zaudēs savu īpašās preces statusu. Un runa nav tikai par alternatīvām piegādēm no Norvēģijas vai izmantojot sašķidrinātās gāzes formu. Līdzīgi kā savulaik augstās naftas cenas skubināja industriju meklēt iespēju šo izejvielu iegūt no iepriekš smādētiem, tehnoloģiski sarežģītākiem avotiem, tā arī dabasgāzes nozare jau krietnu laiku strādā ar t.s. “shale gas” atradnēm. Kad tehnoloģijas attīstās un nepieciešamība palielināt piegāžu neatkarību spiež, tad izrādās, ka var, un Austrijas OMW strādā pie dabasgāzes ieguves projekta pašu mājās, Vīnes rajonā; “Exxon Mobil” rosās Vācijā, “Talisman” un ConocoPhillips” Polijā, kas esot ļoti perspektīva dabasgāzes aspektā.
Protams, viss iepriekš minētais diez vai atvieglos patērētāju Latvijā stāvokli šogad un nākamgad, tomēr valsts politiskajā līmenī vajadzētu beidzot pārvarēt šo Pavlova sunīša instinktu Krievijas gāzes priekšā.