Ziemeļu šķērsojums Rīgas satiksmes uzlabošanai jau sen bija nepieciešams, intervijā portālam TVNET sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods. Viņš uzskata, ka tieši krīze ir labs laiks, lai sāktu sarežģītā un ļoti dārgā objekta būvniecību. Tiesa, ņemot vērā RD izvēlēto Dienvidu tilta finansēšanas modeli, kas projektu sadārdzināja par vairāk kā 250 miljoniem latu, ir paredzama liela pretestība iespējamam Ziemeļu tiltam no Rīgas iedzīvotāju puses.
"Man kā speciālistam, kā ceļiniekam, kā šīs sfēras vadītājam gribētos teikt, ka [Ziemeļu šķērsojumu] vajag viennozīmīgi. Un sen jau vajadzēja," viņš uzsvēra.
Strods skaidroja, ka bez šā šķērsojuma divu Rīgas rūpniecisko rajonu – Bolderājas un Vecmīlgrāvja – iedzīvotāji un apmeklētāji nevar pārvietoties no vienas vietas uz otru, nešķērsojot pilsētas centru, kurš jau tā ir pieblīvēts ar automašīnām. Līdz ar Ziemeļu šķērsojumu šo rajonu apmeklētājiem vairs nebūs jābrauc cauri galvaspilsētas centram un satiksme tajā uzlabosies. Turklāt šķērsojums atslogos centru arī no kravas automašīnām.
"Ja šis projekts pilnībā realizējas, tad mēs tiešām redzam vienu brīnišķīgu mezglu,"
Strods stāstīja par Ziemeļu šķērsojuma devumiem rīdziniekiem. Viņš skaidroja, ka lielās pilsētās satiksmes plūsma parasti tiek organizēta apkārt centram. Arī Rīgā, izbūvējot jauno Daugavas šķērsojumu, kā arī Austrumu maģistrāli un tālākā nākotnē arī Rietumu maģistrāli Pārdaugavā, izveidotos laba apbraucamā trase ap pilsētas centru. Dienvidos trase ietu pa jauno Dienvidu tiltu.
"Uzbūvējot tos visus, mēs sakārtojam transporta situāciju kopumā," viņš teica.
Vajag, bet vai tieši krīzē?
Runājot par vajadzību būvēt Ziemeļu šķērsojumu tieši šajos grūtajos apstākļos, Strods sacīja: "Krīze ir nesusi arī savu labumu." Viņš skaidroja, ka patlaban ielu celtniecības izmaksas ir krietni zemākas, nekā tās bija pirms vairākiem gadiem.
"Ļoti daudz valstu, kas nonākušas krīzes situācijā, ir sākušas satiksmes infrastruktūras objektu būvniecību," viņš teica un kā piemēru minēja tiltu, autoceļu un dzelzceļa būvi. "Tiek sildīta ekonomika un nākotnē tiek iegūts neatsverams labums sabiedrībai," speciālists teica.
"Pēc būtības tas būtu ļoti labi, šo mirkli vajadzētu izmantot," viņš pauda.
Strods gan atzina, ka pašvaldības lielo ceļu objektu būvniecībā patlaban ir ierobežotas, jo tās nevar aizņemties. Tādējādi pašvaldībai infrastruktūras objektos nākas knapināties.
Krīze atvieglo satiksmes uzlabošanu
Krīzes pluss ir arī tas, ka daudzviet pilsētā ir iespējami satiksmes uzlabošanas darbi bez būtiskiem ierobežojumiem. Piemēram, Raiņa bulvārī tika ierīkota josla sabiedriskajam transportam, "nenovācot mašīnas no vēstniecībām". "Vai tas būtu bijis iespējams pirms diviem gadiem? Nē. Jo tad vienkārši nebūtu kur tām mašīnām palikt," viņš skaidroja. Protams, ir nelielas neērtības arī patlaban, taču ne tik lielas, kādas būtu bijušas pirms dažiem gadiem.
"Vispārējā aksioma ir tāda, ka,
ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, pieaug automašīnu skaits.
To mēs redzējām Latvijā. Tas ir automātiski," Strods norādīja un atzina, ka patlaban veiktie satiksmes uzlabojumi lieti noderēs nākotnē, kad auto skaits Rīgā palielināsies.
Portāls TVNET jau vēstījis, ka vairāki simti rīdzinieku iebilst pret Ziemeļu transporta koridora otrā posma otro variantu, kurā paredzēta estakāde un augstais tilts. Tā teikts iedzīvotāju nosūtītajā vēstulē Rīgas domes deputātu frakcijām. Ziemeļu transporta koridors izmaksās ap miljardu latu.
