Kā zināms, Radio SWH sadarbībā ar ”snapshots” regulāri veic socioloģiskas aptaujas par dažādām sabiedrībai aktuālām tēmām. Šonedēļ mēģinājām noskaidrot cilvēku attieksmi pret daudz cilāto jautājumu: vai valstij būtu jāpalīdz hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuriem radušās problēmas ar to atmaksu?
Neliegšos, ar lielāko interesi gaidīju, kāda būs atsaucība uz piedāvāto atbildes variantu: “Nē, tas būtu negodīgi pret tiem, kuri kredītus neņēma vai arī cenšas tos maksāt.” Izrādās – pretēji mediju telpā cirkulējošam viedoklim, ka atbalsta programma būtu ļoti populāra, 31% aptaujāto ir pret tādu. Lauku rajonos šī grupa veido pat 36% respondentu, šāda noraidoša nostāja ir populāra arī iedzīvotāju grupās ar ikmēneša ienākumiem 400 – 600 Ls, 600 – 800 Ls: attiecīgi 37 procenti.
Kādēļ nedaudz pārsteidza fakts, ka vismaz trešā daļa sabiedrības ir pret atbalsta programmu? Piedāvātie atbilžu varianti paredzēja arī “jā, bet tikai tiem, kuri kredītu ņēmuši vienīgajam mājoklim un kredīts nepārsniedz 100 000 Ls”. Respektīvi, būtu saprotami, ka cilvēki nevēlas, ka budžeta nauda tiek tērēta ļaudīm, kas ņēmuši vairākus kredītus, pirkuši vairākus īpašumus, centušies nopelnīt. Izrādās, arī no publiskā tēla viedokļa simpātiskākā kredītu ņēmēju grupa tiek uztverta diezgan rezervēti.
Lai kā arī būtu, tēma būs aktuāla vismaz līdz vēlēšanām un partijas turpinās publiski izteikties par to. Un te nu, kā saka, velns slēpjas detaļās. Kā zināms, šodien LPP/LC frakcija Saeimā atkal ierosināja likumdošanā noteikt, ka maksātnespējīgi kredītņēmēji zaudētu ķīlu, pret kuru izsniegts kredīts, taču neturpinātu atmaksāt atlikušo kredīta summu. Izklausās it kā jēdzīgi, tikai jautājums ir: vai LPP/LC šādu risinājumu vēlas VISIEM hipotekāro kredītu ņēmējiem? Arī tiem, kuri ņēmuši 5, 7 utt. kredītus, nodarbojušies ar nekustamo īpašumu kā biznesu? Izskatās, ka tā. Un tad tas nebūtu taisnīgi, rodas jautājums - vai LPP/LC aizstāv spekulantus?
Manuprāt, veidojas neveikla situācija: kopumā sabiedrībā daudzi atzīst, ka valsts – it sevišķi, ja tai būtu resursi, – rīkotos pareizi, palīdzot konkrētai hipotekāro kredītu ņēmēju grupai (mūsu aptaujā summējot divus atbilžu variantus, iegūstam gandrīz 70%). Tomēr, kamēr nav skaidrs, cik un kādi politiķi vai citas ar politiskiem sakariem bagātas personas pašas ir šiverējušas ar nekustamajiem īpašumiem un nu labprāt samazinātu savas finansiālās saistības, nav arī pārliecības, ka populārs lozungs netiek izmantots elites interešu apkalpošanai. Ko darīt? Amatpersonu ienākumu deklarācijas parāda konkrēto cilvēku kredītsaistības. Varbūt ir vērts likumdošanā noteikt, ka jāparāda arī, kādam nolūkam kredīti ņemti?
Tad būtu labāk redzams, vai amatpersona, kas dedzīgi iestājas par “parādu jūga noņemšanu jaunajām latviešu ģimenēm” bla bla bla, patiesībā neaizstāv savas kā neoficiāla uzņēmēja intereses.
