/nginx/o/2018/07/18/10912788t1h5545.jpg)
Pateicoties TV šovam Hung, lieli locekļi pēdējā laikā ir kļuvuši par ļoti aktuālu sarunu tematu un sievietēm liek prātot, ko gan nozīmē dzīvot ar tik milzīgu mantību. Šī atzīšanās no džeka, kura penis ir aptuveni 25 centimetrus garš, sniedza atbildes uz visiem mūsu jautājumiem… un pat vēl vairāk.
Es biju kautrīgs jauniņais, kad pieteicos vidusskolas hokeja komandā. Līdz šim vēl nekad nebiju izmantojis koplietošanas dušas, un, kad ģērbtuvēs pirms mana pirmā treniņa visa komanda izģērbās, populārs džeks no beidzēju klases izbrīna pilns skaļi nobļāvās: “Augstais dievs, tam gan ir verķis!”
Ģērbtuvēs acumirklī iestājās kapa klusums, un manu komandas biedru skatieni pievērsās manai kailajai mantībai. Kas gan tai nav kārtībā, nodomāju.
“Johaidī,” noelsās iepriekšējā komentētāja klasesbiedrs. “Tas ir milzīgs.” Jā, tieši tad panika, kura vēl pirms mirkļa mani pārņēma savā varā, atkāpās, un tās vietā parādījās lepnums. Nu arī es paskatījos uz leju, un manā sejā parādījās pašpārliecināts smīns. Man taču līdz šim nebija ne nojausmas, ka tas ir kas īpašs. Taču tagad fakts, ka man ir milzīgs loceklis, kļuva par ļoti svarīgu daļu no manis.
Lielais Vīrs kopmītnēs
Līdz tai pēcpusdienai vienīgie kailie vīrieši, kurus es biju redzējis, bija mans tēvs (3 gadu vecumā) un varoņi dažādajās porno filmās, kuras vien varēju dabūt. Patiesībā es biju pieņēmis, ka šie aktieri ir parasti vīrieši, jo viņiem ir tie paši parametri, kas man.
Pēc tā incidenta ģērbtuvēs mana popularitāte pieauga raķetes cienīgā ātrumā. Es tagad biju “čalis ar lielo locekli”. Ja līdz šim tuvošanās kādai simpātiskai meitenei man sagādāja piepūli un nejēdzīgu mulsumu, tad mana jaunā šķautne šo procesu krietni atviegloja. Tajā gadā es pat uz savas hokeja komandas biedru izlaidumu ierados ar gadu vecāku meiteni.
Savukārt pēc sava izlaiduma kopā ar diviem komandas biedriem es iestājos koledžā. Jau biju pieradis, ka mans penis ir sociāla vērtība, tāpēc nešaubījos, ka mani draugi visiem – jo īpaši meitenēm – papūlēsies izstāstīt šo faktu.
Tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ reizēm mēdzu ar savu peni palepoties čomu priekšā. Mans iecienītākais triks bija Rokas pulkstenis, kad es savu neerektēto locekli aptinu ap plaukstas locītavu. Drīz vien mans dārgums tika iesaukts par Hammeru, jo tas bija kļuvis par sava veida rotaļlietu kā man, tā maniem draugiem. Un ļoti iespaidīgu rotaļlietu! Vai tas ir pretīgi? Protams. Taču visa šī ņemšanās ap manu locekli atmaksājās tad, kad ikviena meitene zināja, kas es esmu, pirms vēl biju viņu uzrunājis. Un, ja vēl viņa bija gatava ar Hammeru iepazīties tuvāk, tad kāpēc gan neturpināt šo mana locekļa kultu.
Milzīgas problēmas
Tikai viena no manām draudzenēm pirms mūsu tuvības neko nezināja par mana locekļa izmēru. Tas notika vasarā pēc koledžā pavadītā pirmā gada. Es strādāju viesnīcā par pludmales glābēju. Pēc maiņas mēs ar kolēģiem parasti kopā gājām izklaidēties, un reiz es mājup devos ar vienu no mūsu bariņa, arī pludmales glābēju. Es pieļāvu domu, ka varētu viņu brīdināt… taču kā gan par to vispār var sākt runāt? Tāpēc ļāvu, lai notiek tas, kam ir jānotiek.
Vismaz dažas neveiklas minūtes es centos tikt viņā iekšā (manam penim ir arī ļoti proporcionāls apkārtmērs – gandrīz 15 centimetri). Kad tas beidzot izdevās, meitene noelsās: “Jēzus Kristus!” Es paguvu pat satraukties, līdz sapratu, ka viņa to domā labā nozīmē.
Taču nav tā, ka es vienmēr dzirdu tikai baudpilnas un apmierinātas nopūtas. Draudzenes ir atteikušās būt augšā, kas ir mana mīļākā poza, jo viņām tā sagādājot lielas sāpes.
Atsakoties no Hammera
Es satiku Līzu (tas nav viņas īstais vārds) savā beidzamajā gadā koledžā. Jau tajā pašā brīdī zināju, ka gribu ar šo meiteni ko vairāk par parasto flirtu, un man nācās par viņu pacīnīties. Līzai par mani bija tāds pats viedoklis kā vairumam cilvēku. Viņa mani pazina…kā Hammeru. Kura sieviete gan sev grib draugu ar tādu iesauku? Taču es nepadevos, un jau pavasarī mēs bijām oficiāls pāris.
Tā kā maniem draugiem šķita, ka viņi ir Hammera līdzīpašnieki, tad gandrīz katra mana meitenei tika nopratināta par mūsu seksuālo dzīvi. Līza nebija izņēmums. “Man gāja labi,” viņa viņiem atbildēja, “jo man ir liela vagīna.” Man patīk tas, kā viņa izkļuva no šīs neērtās situācijas, turklāt es sapratu ko ļoti svarīgu: maniem draugiem un manam loceklim ir laiks šķirties. Es to vairs nevilku ārā pēc pieprasījuma. Es neatsaucos uz iesauku. Un rīkojos tā, lai Līza ir vienīgā, kura redz manu Hammeru, tas ir, manas privātās lietas.
Tas notika pirms trim gadiem. Tagad mēs ar Līzu dzīvojam kopā. Mani koledžas biedri ir izkaisīti pa visu pasauli, un maniem jaunajiem draugiem nav ne mazākās nojausmas, kas slēpjas man biksēs. Ja godīgi, man dažreiz pietrūkst uzmanības, kuru vecie draugi veltīja man un manam tagadējam noslēpumam, jo tad zināju, ka tādu mantu sev grib katrs džeks. Taču ir lieliski ļauties nopietnām attiecībām.
Pirms pāris mēnešiem satikos ar saviem koledžas biedriem golfa spēlē. Diviem no mums vajadzēja uz tualeti. Tā kā tuvumā nebija labierīcību, tad mēs aizgājām uz mežiņu un attaisījām bikšu priekšas. Kad es izvilku ārā savējo, ievēroju, ka mana drauga sejā parādās gluži vai svētlaimīgs smaids. “Vecīt,” viņš sapņaini novilka. “Es šito lietu neesmu redzējis gadiem.”
Es netaisīju Rokas pulksteņa triku. Taču, ja viņš būtu to palūdzis, es, iespējams, atkal palielītos.