Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Oligarhu ietekme ir pārspīlēta un nav absolūta

Andris Šķēle, Aivars Lembergs un Ainārs Šlesers FOTO: LETA

Pagājušajā nedēļā Saeimas kuluāros tika runāts par Andra Šķēles un Ventspils mēra Aivara Lemberga iespējamo tikšanos. TVNET aptaujāja nozares ekspertus, lai skaidrotu, vai mūsu t.s. oligarhi labprāt publiskajā telpā uztur mītu, ka viņu ietekme ir absolūta, un vai valsts finansējums partijām mainītu pašreizējo situāciju?

Jānis Ikstens, politologs:

"Šķēles tikšanās ar Lembergu nenotiks ne pirmo, ne pēdējo reizi. Tas, ka šie cilvēki vairs nav atklāti ienaidnieki, ir zināms apmēram kopš 2001. gada, un abi ir sapratuši, ka karš posta, bet nemiers baro."

Jānis Ikstens: "Kopumā ietekme ir un tā ir vērā ņemama. Uzskatu, ka publiskais finansējums oligarhu ietekmi uz partijām nemazinātu. Tas, ko valdība izdarīja ar KNAB priekšlikumiem, bija izvarošana. No šiem priekšlikumiem viņi paņēma tikai to, kas šīm partijām šķita izdevīgs, – tas ir valsts finansējums. Stingrāka kontrole par partiju finansējumu un kampaņu ierobežojumi ir palikuši ārpus iekavām, un līdz ar to pats par sevi šis valstiskais finansējums neko neatrisinās."

Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS direktors:

"Gan Šķēle, gan Šlesers, gan Lembergs vairāk vai mazāk ir brīvi cilvēki brīvā valstī, kas var tikties, ar ko vien grib, un runāt, par ko vien grib. Šajā kontekstā es neredzu neko pārsteidzošu un nosodāmu. Vēl vairāk – ņemot vērā viņu darbošanos politikas sfērā, amatus un pozīciju, tas ir loģiski, pašsaprotami un pat sagaidāmi.

Šiem cilvēkiem ir ietekme uz attiecīgajiem politiskajiem spēkiem, bet man ir sajūta, ka tā bieži tiek pārspīlēta. Ja skatās uz dažādiem izteikumiem un komentāriem publiskajā telpā, ļoti bieži tie reducējas uz to, ka šiem trim cilvēkiem ietekme ir absolūta un visi pārējie partiju biedri nav nekas vairāk kā marionetes, kuriem nav savu smadzeņu un kuri akli izpilda to, ko viņiem liek. Savukārt šiem trim cilvēkiem ir tik daudz laika un tik lieli resursi, ka viņi spēj izplānot, iestudēt un inscenēt jebkura cita partijas biedra rīcības un darbības.

Piekrītu Dombrovska nostājai par to, ka valsts finansējums mazinātu partiju atkarību no oligarhiem. Bez šaubām, ja nauda nenāktu no vienām, otrām, trešajām privātpersonām, bet gan valsts kases, bez šaubām, partijas kļūtu vairāk atkarīgas no publiskā sektora. Es domāju, tas būtu pašu partiju interesēs, jo šī brīža finansējuma modelis negarantē nekādu finansējumu. [..] Tad atrisinātos viena liela problēma un partijām tik bieži nesāpētu galva par to, kur ņemt naudu, tāpēc, ka tā viņiem no valsts kases tiktu ieskaitīta saskaņā ar iepriekš apstiprinātu grafiku. Kas var būt vēl patīkamāk?"

Uz augšu
Back