Šodien Saeimas ekonomiskos jautājumus kūrējošajās komisijās izskanēja jau precīzāks “cipars” budžeta samazinājumam 2011.gadā. 441 miljons latu... Īsais komentārs: manuprāt, tas nav iespējams. Pieļauju, ka var izdarīt “griezienus” par desmit, divdesmit miljoniem latu atsevišķās izdevumu pozīcijās, tomēr tā var iegūt simts, bet ne jau 441 miljonu latu.
Turklāt, manuprāt, tā ir ačgārna pieeja mērķa – arvien mazāka budžeta deficīta – sasniegšanai. Budžeta deficīts samazinās, ne tikai samazinoties izdevumiem, bet arī palielinoties ieņēmumiem valsts budžetā. Kā šo palielinājumu panākt? Iespēju to panākt, pazeminot nodokļus, es vērtētu piesardzīgi kaut vai tāpēc, ka starptautiskās ekonomiskās krīzes apstākļos pašizmaksas samazināšana, protams, ir laba lieta, tomēr, ja stagnē noiets (pašmāju vai ārvalstu tirgos), uz gaidīto efektu var nākties krietni pagaidīt.
Un tomēr, manuprāt, ieņēmumu daļas palielināšana ir iespējama. Kā? Izbeidzot absurdo kontrabandas lavīnu.
Vienkārši parēķināsim. Tabakas tirgotāji saka, ka nelegālo cigarešu bizness rada 200 000 Ls ienākumus dienā. Dienā! Labi, uzskatīsim, ka tirgotāji sabiezina krāsas, dalām uz pusi. 100 000 lati dienā. Skaitām klāt degvielas un alkohola kontrabandu un reizinām ar dienu skaitu gadā. Vairāki simti miljonu gadā.
Atvainojos par retoriku, bet atliek noplātīt rokas: kas tas par “sviestu”? Tā vietā, lai tiktu galā ar kontrabandu, atkal kaut ko “griezīs” un dzīs veselas nozares grīdā.
Kādi var būt pretargumenti? Zudīs ienākumi pierobežas rajonu iedzīvotājiem, kuriem bezdarba apstākļos šāda šiverēšanās dod vismaz kaut kādus ienākumus? Cigarešu tirgotāji saka, ka šie “staigātāji” veido 10 – 15% no nelegālās preces. Tātad lauvas tiesu veido labi nostādīts bizness, kas nevar pastāvēt bez politiska pieseguma. Nu, var jau teikt, ka krīzes apstākļos cilvēki ir tikai priecīgi, ja var kaut ko lētāku nopirkt un daudziem kontrabandas apkarošana kā patērētājiem būs nepatīkama. Tā jau ir, tomēr kāda jēga kaut ko ietaupīt, pērkot kontrabandu, ja rezultātā tev atņem, tā sakot, no cita gala.
Līdz ar to argumenti “par” kontrabandu ir visai nepārliecinoši. Un, es vēlreiz atvainojos par vispārzināmu lietu teikšanu, kas tas par “sviestu”? Latvijai ir kaut kāda īpaši gara robeža, kas stiepjas caur tuksnesi vai sniegotiem kalniem, ka šai robežai pāri gāžas tādi apjomi? Līdz ar to sāk kaitināt tā nebeidzamā runāšana par strukturālajām reformām, funkcionālo auditu bla bla bla. Cienījamā valsts pārvalde un politiķi! Tieciet taču vispirms galā ar vienu konkrētu jautājumu – robežu! Es tiešām nesaprotu, kur ir problēma? Vāji atalgoti, tātad korupcijas riskam pakļauti muitnieki un robežsargi? Tad veidojam finansiālas stimulēšanas sistēmu, lai tas cilvēks mēnesī pelna kaut 2000 latu, ja viņš ir “izķēris” kontrabandu par miljonu! Jēziņ, nu lūdzam kaut pastiprinātu Eiropas Savienības palīdzību – galu galā tā ir arī ES robeža un mūsu partneriem vajadzētu būt ieinteresētiem, lai dalībvalsts Latvija īstenotu jēdzīgu iekšpolitiku.
Citiem vārdiem sakot: gribētos mazliet oponēt Latvijas Bankas vadītājam Rimšēvičam – 2011.gada budžets, protams, ir ļoti svarīgs (“ir svarīgāks par visu”), tomēr mani vairāk interesētu partiju un ekspertu precīzs plāns kontrabandas apkarošanai. Tas tiešām būtu absurds, ja mēs turpinātu cirpt budžetu par milzu summām, ja tas patiesībā nav nepieciešams.
