Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti šodien, apspriežot priekšlikumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojektā, neatbalstīja ieceri par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas (LTV) apvienošanu.
Deputāti neatbalsta LR un LTV apvienošanu (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komisija par to, ka likumprojektā tiek runāts tikai par vienu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekli, balsoja divas reizes, un abos balsojumos balsis sadalījās līdzīgi - pieci pret pieci. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tas nozīmē, ka priekšlikums nav atbalstīts.
Pret Latvijas Radio un LTV apvienošanu iebilda Zaļo un zemnieku savienības, Tautas partijas, "Pilsoniskās savienības" un LPP/LC frakcijas. Deputāti tomēr pieļāva, ka pēc diviem vai trim gadiem valdība var izveidot jaunu sabiedrisko elektronisko mediju un pat uzcelt tā vajadzībām jaunu ēku.
Jau ziņots, Eiropas Raidorganizāciju asociācijas (EBU) vadība ir ieteikusi LTV un Latvijas Radio ieviest jaunu finansēšanas modeli - abonentmaksu, kas varētu būt trīs eiro (2,1 lats).
EBU rosināja arī apvienot abus sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, jo tik mazā valstī kā Latvija divu atsevišķu menedžmentu pastāvēšana neesot lietderīga.
Savukārt Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts ir paudis viedokli, ka sabiedrisko mediju apvienošanai nebūtu tik liela ekonomiskā efektivitāte, kā tas dažiem šķiet. "Drīzāk tas ir tehnoloģiju un citu lietu jautājums, jo mēs pamazām kļūstam multimediāli, un tad var nonākt situācijā, ka mediji sāk pavisam konkurēt. Sabiedrisko mediju apvienošanās ir saprotama lieta, un 2011.gads ir pietiekami reāls laiks, lai izanalizētu šo iesēju," sacīja Kolāts.
Arī Ministru kabinetā izveidotā darba grupa un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupa ir rosinājušas reorganizēt Latvijas Radio un Latvijas televīziju, izveidojot jaunu valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas sabiedriskais medijs".
Pēc darba grupu domām, Latvijas sabiedriskais medijs būtu valsts kapitālsabiedrība, kas izveidota un darbojas saskaņā ar Elektronisko mediju likumu, likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", komerclikumu un statūtiem, ko apstiprina Latvijas sabiedrisko mediju fonds, kas sabiedrības interesēs uzrauga un kontrolē sabiedriskā medija darbību.