Remonts un mājas pārkārtošanas biežums katram ir individuāls - dažs sienas pārkrāso reizi gadā un mēbeles maina, tiklīdz nomainās interjera dizaina tendences, bet citam remonts nav bijis kopš padomju laikiem, nemaz nerunājot par mēbelēm. Tomēr, kā noteikt, kad mēbeles ir savu dzīvi nodzīvojušas un ir pienācis laiks iegādāties jaunas? Lūk, pazīmes, pēc kurām noteikt, kad ir pienācis laiks izmest vecās mēbeles un pirkt jaunas.
1. Krēsliem un dīvāniem ir redzamas iedobes
Ir ļoti liela atšķirība starp krēsliem un dīvāniem, kas pielāgojas ķermenim, un krēsliem, kas ir izsēdēti tiktāl, ka ir neatgriezeniski ieņēmuši ķermeņa formu. Ja pēc vairāku gadu lietošanas pamani krēslos iedobes, ir pienācis laiks pārmaiņām. Senlaicīgus un antīkus, bet izsēdētus krēslus ir iespējams salabot - nomaini polsterējumu un apvilkto audumu. Savukārt nesenāk iegādātus krēslus nomaini pret jauniem, modernākiem krēsliem.
2. Līdzīgas mēbeles ir redzētas šausmu filmās
Nekas tik ļoti nerada trauksmi kā secinājums, ka šausmu filmā attēlotais biedējošās mājas interjers līdzinās paša mājai. Ja paša interjerā atrodas veci aizkari, tapetes, sekcijas ar šausminošām porcelāna lellēm un padomju laiku mēbeles, ir pienācis laiks kapitālajam remontam un mēbeļu salona apmeklējumam.
3. Matracis ir vainojams pie zemās miega kvalitātes
Matrači, tāpat kā frizūras, ir jāmaina ik pēc desmit gadiem. Ja gultas matracis mājā dzīvo jau divas desmitgades, tas var nopietni ietekmēt miegu - izgulēti matrači kļūst cietāki, tajos parādās iedobes, un papildus visam tie sāk čīkstēt, kas savukārt rada bezmiegu.
4. Galds, krēsli un citas mēbeles nemitīgi čīkst
Ja kādā brīdī sāk mākt bažas par to, vai čīkstošais krēsls un galds drīz neizjuks, laiks iegādāties jaunas mēbeles. Savukārt senlaicīgas mēbeles, kas ir ģimenes mantojums no senseniem laikiem, nodod restauratoru rokās, kas ne tikai novērsīs čīkstēšanu, bet arī atgriezīs mēbeļu oriģinālo izskatu.
5. Grāmatu plauktā stāv bērnu grāmatas, kaut gan bērniem jau ir pāri 20
No bērnu grāmatām dažkārt ir grūti atteikties nostalģisku sajūtu dēļ, turklāt daži vēl pieķer sevi pie domas - varbūt šīs grāmatas noderēs mazbērniem. Lai arī kādi būtu nodomi, bērnu grāmatu glabāšana plauktos ir kā bezjēdzīgu mantu krāšana «kādai īpašai dienai» - tās lieki aizņem brīvo vietu plauktos un krāj putekļus. Labāk atdot grāmatas bibliotēkām vai ziedot trūcīgām ģimenēm - tur bērnu grāmatas noderēs vairāk.
