10 īsi fakti par aspirīnu

FOTO: PA Wire/PA Images/Scanpix

Aspirīns ir viens no pasaulē populārākajiem un universālākajiem medikamentiem, kas palīdz tikt galā gan ar galvassāpēm, gan drudzi. Lai uzzinātu vairāk par šo medikamentu, piedāvājam izdevuma «Mental Floss» apkopotus desmit faktus par to.

1. Parastais aspirīns nav tas pats, kas paracetamols, ibuprofēns vai naproksēns.

2. Aspirīnu lietot var vairākos veidos. Citi to norij veselu, uzdzerot malku ūdens, citi to izšķīdina ūdenī, bet daži, piemēram, franči, aspirīnu iecienījuši lietot rektālo svecīšu formā.

3. Senie ēģiptieši, lai mazinātu sāpes, lietoja vītola mizu, kas satur salicilskābi – galveno aspirīna sastāvdaļu.

4. Eiropas tirgū aspirīns ielauzās 1763. gadā pēc tam, kad britu mācītājs Edvards Stouns (Edward Stone) pakošļāja vītola mizas gabalu un juta locekļos atgriežamies spēku. Jaunatklāto līdzekli viņš izdalīja arī saviem draudzes locekļiem, kā rezultātā tika izārstēti 50 drudža gadījumi. Kad Stouns par šo atklājumu paziņoja Londonas ārstiem, tas ātri tika izpētīts un pārvērsts medikamentu formā.

5. Gadsimtu vēlāk franču ķīmiķis Čārlzs Gerhards (Charles Gerhardt) publicēja rakstu, kā salicilskābi sintezēt laboratorijā, izveidojot acetilsalicilskābi. Tomēr neviens šim rakstam nepievērsa uzmanību.

6. Četrdesmit gadus pēc tam, 1897. gadā, vācu zinātnieks Fēlikss Hofmans (Felix Hoffman), sekojot Gerharda aprakstītajam procesam, izgudroja aspirīnu. Medicīnā aspirīns tika ieviests 1899. gadā, kļūstot par pirmo masveidā ražoto un izplatīto medikamentu pasaulē.

7. 1940. gadu vidū aspirīns kļuva ārkārtīgi populārs Argentīnā, pateicoties radio džingliem. Rezultātā Argentīna kļuva par lielāko aspirīna patērētājvalsti pasaulē.

8. Brīnumainais medikaments nelīdz pret galvassāpēm vien; tas var «atdzīvināt» nosēdušos automašīnas akumulatoru. Ir jāiemet divas aspirīna tabletes akumulatorā, jāļauj salicilskābei sajaukties ar akumulatora sērskābi, un automašīnu varēs iedarbināt. Galvenais, ir jāuzmanās, lai uz rokām nebūtu sāls, jo tad akumulatorā var rasties sprādziens.

9. Kā aspirīns iedarbojas? Neviens to nezināja līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem, kad britu zinātnieks Džons Veins (John Vane) atklāja, ka aspirīns samazina prostaglandīnu (lipīdi, kas izraisa pietūkumu un sāpes) izstrādāšanos organismā.

10. Lūk, vēl viens iemesls, kāpēc ir labi ēst augļus un dārzeņus: kad organisms saņem bagātīgu devu benzoskābes, kas atrodas augļos un dārzeņos, organisms izstrādā pats savu salicilskābi jeb aspirīnu.

Uz augšu