Desmit gadu laikā pēc karadarbības apturēšanas Gruzijā nav panākts visas konfliktā iesaistītās puses apmierinošs risinājums, un bažas rada notikumu attīstība Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos, tajā skaitā robežšķērsošanas punktu slēgšana gar Abhāzijas reģiona administratīvo robežlīniju, paziņojumā norāda Ārlietu ministrija (ĀM).
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, pieminot 2008.gada augustā notikušā Krievijas militārā uzbrukuma Gruzijai desmito gadskārtu, ministrija apliecina atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās.
Vienlaikus ministrija aicina konfliktā iesaistītās puses konstruktīvi iesaistīties Ženēvas sarunās par konflikta noregulējumu. Robežšķērsošanas punktu slēgšana gar Abhāzijas reģiona administratīvo robežlīniju un citu notikumu attīstība reģionos ir pretrunā ar centieniem uzlabot drošību un dzīves apstākļus konfliktā skartajiem iedzīvotājiem, kā arī negatīvi ietekmē cilvēktiesību situāciju un stabilitāti reģionā, skaidro ĀM.
Ministrija arī atkārtoti uzsver, ka tā neatzīst nelikumīgi 2017.gada martā Gruzijas Abhāzijas reģionā notikušās tā dēvētās parlamenta vēlēšanas, kā arī 2017.gada aprīlī Gruzijas Dienvidosetijas reģionā notikušās tā dēvētās prezidenta vēlēšanas un referendumu. Šādas separātisko režīmu darbības neveicina miermīlīgu konflikta risinājumu.
Vienlaikus Latvija atzinīgi vērtē Gruzijas centienus veicināt iesaisti Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos, tai skaitā Gruzijas valdības virzīto Keti-Tsikelašvili samierināšanas un miera iniciatīvu "Peace initiative: A Step for a better future".
Ministrija uzsver, ka būtiska loma spriedzes mazināšanā konfliktā iesaistīto pušu starpā, kā arī situācijas stabilizācijā un normalizēšanā ir Eiropas Savienības (ES) Novērošanas misijai Gruzijā. Latvija atbalsta misiju ar cilvēkresursiem jau kopš tās izveides, un šobrīd misijas sastāvā piedalās pieci Latvijas eksperti.
ĀM arī atzīmē, ka Latvijai un Gruzijai ir izveidojusies teicama sadarbība un notiek regulārs politiskais dialogs. "Šis gads ir īpašs mūsu attiecībās, jo abas valstis 2018.gadā atzīmē neatkarības simtgadi, kā arī diplomātisko attiecību nodibināšanas 25.gadadienu," atgādina ministrija.
Gruzija ir viena no Latvijas prioritārajām attīstības sadarbības valstīm - atbalsts tiek sniegts, gan daloties reformu pieredzē, gan īstenojot attīstības sadarbības projektus būvniecības, robežapsardzes, eksportspējas veicināšanas, pašvaldību stiprināšanas un citās jomās. 2018. gadā Latvijas institūcijas īsteno trīs ES "Twinning" projektus Gruzijā.
ES un Gruzijas Asociācijas līguma un Padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas līguma ieviešana sniedz Gruzijai iespēju stiprināt paveikto reformu procesā gan demokrātijas stiprināšanai, gan ekonomiskajā izaugsmē. 2017.gada martā stājās spēkā ES un Gruzijas bezvīzu režīms (biometrisko pasu turētājiem), kas paplašina iedzīvotāju savstarpējo kontaktu veidošanas un praktiskās sadarbības iespējas.
Latvija uzskata Gruziju par svarīgu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) partneri, kas ieņem nozīmīgu vietu NATO darbakārtībā. Latvija nav mainījusi nostāju jautājumā par Gruzijas virzību uz NATO. Bukarestes samitā 2008.gadā tika pieņemts lēmums, ka Gruzija reiz kļūs par alianses dalībvalsti. Šis lēmums tika atkārtoti apstiprināts arī 2018.gada Briseles samitā. NATO alianses durvis ir atvērtas un trešajām valstīm nav veto tiesību alianses lēmumos, to apliecina uzaicinājums Maķedonijai sākt iestāšanās NATO sarunas.
Jau vēstīts, ka 2008.gada augustā norisinājās piecu dienu karš starp Krieviju un Gruziju. Kara rezultātā dzīvību zaudēja vairāki simti cilvēku. 2008.gada 12.augustā starp Gruziju un Krieviju tika parakstīta sešu punktu vienošanās par uguns pārtraukšanu. Vienošanās mediators bija ES.
Pirmdien un šodien Gruzijā darba vizītē atrodas arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V). Ministrs apmeklē Gruziju, lai kopīgi ar Lietuvas un Polijas ārlietu ministriem un Ukrainas ministru prezidenta vietnieku piedalītos 2008.gada augustā notikušās Krievijas agresijas Gruzijā piemiņas pasākumos un vēlreiz apliecinātu solidaritāti ar Gruzijas tautu.
Vizītes laikā paredzētas Rinkēviča tikšanās ar Gruzijas prezidentu Georgiju Margvelašvili, parlamenta priekšsēdētāju Irakliju Kobahidzi, premjerministru Mamuku Bahtadzi un ārlietu ministru Dāvidu Zalkaliani.
Ministrs piedalīsies Gruzijas parlamentā plānotajā apaļā galda diskusijā par ilgtspējīga miera un drošības jautājumiem, kā arī apmeklēs administratīvo robežlīniju ar Dienvidosetiju pie Odzisi ciemata. Piemiņas pasākumu laikā paredzēta vainagu nolikšanas ceremonija Muhatgverdi kapsētā Tbilisi, pieminot Gruzijas militārpersonas, policistus un civiliedzīvotājus, kas krita augusta kara laikā.
