Kauns: labāk dzīvošu ar asiņojošiem hemoroīdiem!

FOTO: depositphotos.com

Ja cilvēkam ir kādi ārēji pamanāmi veselības traucējumi, piemēram, ādas problēmas vai spēcīgs klepus, ir lielāka iespēja, ka šis cilvēks laicīgi vērsīsies pie ārsta, pretējā gadījumā viņam par to atgādinās apkārtējie. Gluži citādi ir ar tām kaitēm, par kurām neviens nenojaušs un kuras ir tik delikātas, ka pacientam var būt grūti saņemties un aiziet pie speciālista. Tādas ir arī proktoloģiskās saslimšanas, kuru risināšanu nereti atliekam uz vēlāku laiku, kā rezultātā problēmas tiek ielaistas.

Zarnu trakts ir nozīmīga gremošanas sistēmas daļa. Ikdienā bez aizspriedumiem runājam par augšējā zarnu trakta problēmām - dedzinošu sajūtu kuņģī, vēdergraizēm u.c.

Savukārt resnās un īpaši taisnās zarnas problēmas, šķiet, daudz intīmākas un par tām sabiedrībā skaļi runāt nav ierasts.

Visbiežāk cilvēki mēģina ar šīm problēmām sadzīvot vai pašu spēkiem tās risināt, baidoties konsultēties ar speciālistu - proktologu.

Diemžēl izvairīšanās atzīt problēmu to neatrisina. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) statistika liecina, ka

no hemoroīdiem cieš 36 procenti ekonomiski attīstīto valstu iedzīvotāju.

Tā ir vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju. Taču cik daudzi no viņiem savas dzīves laikā ir bijuši pie proktologa un pārbaudījuši taisnās zarnas veselību?

Arī zarnu jeb kolorektālais vēzis, kas sākotnēji veidojas resnajā vai taisnajā zarnā, ir diezgan izplatīta vēža forma. Latvijā tas ik gadu tiek diagnosticēts vairāk nekā 1000 iedzīvotājiem. 2016. gadā no 1063 diagnosticētajiem zarnu vēža gadījumiem katrs otrais tika atklāts novēloti.

Lai saprastu, kādas ir biežākās proktoloģiskās sūdzības un kāpēc cilvēki izvairās laikus doties pie ārsta, aicinām piedalīties aptaujā un palīdzēt mums apkopot viedokļus par resnās un taisnās zarnas problēmām (jeb proktoloģiskām saslimšanām) un to ārstniecības pieejamību.

Uz augšu