Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Noraida ieceri atcelt deputātu imunitāti par administratīvajiem pārkāpumiem

Jau ziņots, ka Saeima līdz šim vairākas reizes nav izdevusi tautas kalpus administratīvajai sodīšanai. FOTO:

Saeima šodien noraidīja partijas "Jaunais laiks" (JL) piedāvātos grozījumus Satversmē, kas paredzēja atcelt deputātu imunitāti par administratīvajiem pārkāpumiem. JL piedāvātie grozījumi paredzēja, ka tiesībsargājošajām iestādēm, lai administratīvi sodītu deputātus, vairs nebūtu nepieciešams no Saeimas saņemt speciālu piekrišanu.

Satversmē būtu paredzēts saglabāt līdzšinējo kārtību, kad par kriminālnoziegumiem deputātus vajāšanai var izdot tikai ar Saeimas akceptu. Šoreiz parlamentā izdevās savākt balsojumam nepieciešamo kvorumu, taču par grozījumiem nenobalsoja nepieciešamās 2/3 klātesošo deputātu. Par deputātu administratīvās imunitātes atcelšanu nobalsoja 52 deputāti, 22 deputāti bija pret, bet 15 tautas kalpi balsojumā atturējās. Par ierosinājumu nobalsoja visi JL un Tautas partijas deputāti, kā arī atsevišķi politiķi no Latvijas Sociālistiskās partijas un apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK). Savukārt pret Satversmes izmaiņām bija atsevišķi politiķi no Zaļo un zemnieku savienības, Latvijas Pirmās partijas, TB/LNNK un apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Starp JL iniciatīvas noraidītājiem bija arī visi trīs deputāti, kuri ir baudījuši deputātu administratīvo imunitāti un nav tikuši izdoti administratīvai sodīšanai - Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS), deputāti Arvīds Ulme (ZZS) un Jānis Šmits (LPP). Pēc JL lūguma no Saeimas tribīnes tika nolasīts visu deputātu balsojums. Satversmes grozījums JL tagad var iesniegt atkārtoti. Debatēs deputāts Jakovs Plibners (PCTVL) uzsvēra: "Iztiksim bez demagoģijas par to, ka jūs it kā vēlaties tuvināt deputātus tautai, jums vienkārši gribas piespiest nepaklausīgos." Deputāts Indulis Emsis (ZZS) uzsvēra, ka satversmes grozīšanai ir jābūt "ar dzelžainu pamatojumu" un tas ir jāatbalsta lielam Saeimas vairākumam. "Mēs esam ieinteresēti, lai deputātam būtu iespēja sevi aizstāvēt no tribīnes, ja viņš uzskata, ka sods ir bijis netaisnīgs," sacīja Emsis un uzsvēra, ka parasti deputāti tomēr piekrīt administratīvi sodīt savu kolēģi, jo "kļūdīties ir cilvēcīgi". Deputāte Linda Mūrniece (JL), kura bija viena no grozījumu sagatavotājām sēdē informēja, ka, "apejot Saeimas sēdi, gadījumos, kad deputāti nav minējuši, ka ir tautas priekšstāvji", ir sodīti 72 deputāti. "Mēs baidāmies no vienkārša grozījuma Satversmē, kas pielīdzinātu mūs pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas pierādītu, ka mēs esam tikpat atbildīgi likuma priekš kā visi pārēji," sacīja Mūrniece. Ulme, kurš bija viens no tiem, kura administratīvai sodīšanai Saeima nepiekrita, sacīja, ka ir pret projektu, jo tas nozīmējot, ka deputāti ar to izsaka neuzticību paši sev. Jau ziņots, ka Saeima līdz šim vairākas reizes nav izdevusi tautas kalpus administratīvajai sodīšanai.

Uz augšu
Back