Grāmatas portrets interjerā

Vispārējā tendence liecina — iekārtojot mājokļus, mūsdienās grāmatu plauktos tiek atvēlēta vieta ne tikai grāmatām, kas pašas par sevi ir dekoratīvas, bet arī visdažādākajiem interjera priekšmetiem. Mūsdienu sabiedrību nosacīti varētu iedalīt divās lielās grupās — tādos, kas lasa, un tādos, kas nelasa. Taču, pat ja mājās jau vairākus mēnešus vai pat gadus neviens nav izlasījis nevienu grāmatu, vairākums cilvēku tomēr tās cenšas novietot telpā redzamās vietās kaut vai tikai kā dekorāciju. Grāmatas liecina par labu stilu (pat ja tas ir falši!), turklāt tās, sakārtotas plauktos, patiešām izskatās labi.

Meklējot labāko risinājumu

Kā atzīst Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhitekte Nita Apsīte, atšķirībā no bibliotēkas, kur, vienkāršoti izsakoties, galvenā ir grāmata un tikai pēc tam cilvēks, mājās tomēr šī kārtība ir pretēja — tas arī nosaka grāmatu plaukta novietojumu telpā. Parasti cenšamies plauktam atvēlēt kam citam grūti izmantojamu vietu, visbiežāk to stiprinot pie sienas. Cik dažādas lasāmvielas ir mājās, tik daudz arī iespēju, kā to glabāt. Vēl atšķirīgāka mēdz būt grāmatu plauktu kvalitāte, par formu vispār nerunājot. Tā kā grāmatas tomēr atstāj visai smagnēju iespaidu, vēlams tās izvietot vizuāli vieglos (bet izturīgos!) plauktos. Lai telpu vizuāli paplašinātu, ieteicams kādā vietā grāmatu plauktā paredzēt spoguli. Mazā dzīvoklī, kur nav iespēju novietot milzīgu grāmatu plauktu, ieteicams to stiprināt tuvu griestiem (augstu gan būs jākāpj, lai nepieciešamības gadījumā atrastu īsto lasāmvielu), pie sienas to fiksējot nelielos intervālos.

Visaktuālākais risinājums ir dažādu plauktu kombinācija, kur vienuviet var atrasties gan televizors, gan vāzes vai dekoratīvi interjera priekšmeti, gan grāmatas, gan slēgta tipa plaukti ar durvīm, aiz kurām novietotas visdažādākās lietas, kam nav nepieciešamības būt redzamām.

Vislabāk noderēs koks

Grāmatām piestāv dabīgais materiāls — koks, taču šodien plauktus var uztaisīt no dažādiem plātņu materiāliem, piemēram, lamināta. Ir arī iespēja grāmatas novietot stikla plauktos (to pieļauj stikla uzlabotās īpašības) vai metāla sastatņu plauktos. Metāla sastatņu plaukti paredzēti mapju, arhīvu dokumentu, papīru, grāmatu un bibliotēku, veikalu, arhīvu aprīkojumu glabāšanai. Sastatnes paredzēts piegādāt izjauktā veidā kopā ar nostiprinājuma elementiem, instrumentiem. Sānu sienas visām plauktu sekcijām ir vaļējas. «Bibliotēkā pēc ugunsdrošības noteikumiem noteikti jābūt metāla plauktiem, bet mājās, protams, labāks un mīļāks ir koks. Turklāt tiem vajadzētu būt pilnkoka dēļiem (vai kādam citam pilnkoka materiālam), jo skaidu plātnes, no kurām tiek taisītas mēbeles, grāmatu svaru netur. Grāmatas ir ļoti smagas, tāpēc grāmatplauktiem jābūt pietiekami stingriem un izturīgiem,» stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhitekte. Turklāt, pēc viņas vārdiem, plaukta garumam no statņa līdz statnim tieši grāmatu smaguma dēļ jābūt ierobežotam. Neesot pat svarīgi, no kāda materiāla veidots plaukts, jo zem grāmatām jebkurš materiāls var izliekties. «Nevar uztaisīt trīsmetrīgus plauktus, tad tiem jābūt piecus centimetrus bieziem,» uzskata N. Apsīte.

Naidīgā dienvidu puse

Plānojot grāmatu plauktu telpā, vajadzētu atcerēties — krāsaino muguriņu īpašniecēm piemērotāka ir istabas ēnainākā daļa, kur retāk iespīd saule. «Bibliotēkā, kur tiek glabātas sevišķi vērtīgas grāmatas, saules gaisma nekādā gadījumā nav tas labākais,» stāsta Nita Apsīte, piebilstot — tāpat kā bibliotēkām nevajadzētu atrasties dienvidu pusē, arī grāmatu plauktiem mājā nevajadzētu atrasties šai grāmatām naidīgajā pusē. Saules gaisma un augsta temperatūra ietekmē papīra kvalitāti. Ultravioletais starojums liek dzeltēt lignīnam, kas ir celulozes sastāvā. Tas pats notiek ar koksni, no kuras tiek iegūta celuloze — papīra galvenā sastāvdaļa. Tāpat tās nevajadzētu glabāt spēcīga siltuma avota tuvumā, jo karstums papīram nāk tikai par sliktu. Tikpat kaitīgs ir mitrums.

Vislabāk vienā rindā

Dažkārt redzēti plaukti, kuros vietas trūkuma dēļ grāmatas tiek kārtotas divās rindās. N. Apsīte uzskata, ka vislabāk tās tomēr likt vienā rindā. Tam ir tikai viens iemesls — lai varētu katru grāmatu labi apskatīt. Turklāt esot teiciens — otrajā rindā grāmata ir mirusi. Grāmatas ieteicams turēt stāvus. «Protams, grāmatas var glabāt arī guļus stāvoklī, bet to saglabāšanai tas nav labākais stāvoklis. Arī mūsu bibliotēkā lielie folianti — lielā izmēra grāmatas — tiek turēti guļus,» stāsta N. Apsīte.

Bez grāmatām

Vai kādreiz, ciemos aizejot, esat pamanījuši telpā uzkrītošu garīgu tukšumu? Viss it kā ir — gan puķes, gan mīkstas sofas, gan moderni stikla galdiņi, masīvi skapji, eleganti galdi un krēsli utt., varbūt pat gleznas pie sienām, bet nav neviena grāmatu plaukta.

Tam varētu būt vairāki iemesli. Pirmkārt — patiešām! — šajā mājā tās neviens nelasa. Otrkārt, tas varētu būt skaidrojams ar situāciju mūsdienās — notiek nemitīgi mājokļu meklējumi un to mainīšana jau uzskatāma par klasiku, līdz ar to daudzi vēl nav atraduši laiku vai vietu, lai tās atvestu no laukiem vai vecāku mājām. Turklāt, zinot grāmatu dārdzību, šodien jauniešu mājoklī piepildīt grāmatu plauktu ir samērā grūti. Pavisam cita aina atklājas vecāku cilvēku dzīvesvietās, kur joprojām saglabājušies klasiskie grāmatu plaukti pa visu sienu — tie liecina gan par dzīves laikā uzkrātajām daudzajām grāmatām, gan par garīgajām vērtībām, kas te mājo.