Ne velti autoapmācības instruktori uzskata, ka topošajiem šoferiem labākais vadītprasmes apgūšanas laiks ir ziemas mēneši — ziemas ceļš nereti uzdod tādas mīklas un rada tādas situācijas, kādas vasaras laikā nemaz nav iedomājamas.
Dagmāra Legante: ar ziemas ceļu jāsadzīvo (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Profesionāļus" ziepēs!
Akciju sabiedrības "Latvijas valsts ceļi" (LVC) interneta lappusē rakstīts, ka daudzi autovadītāji uzskata sevi par pietiekami pieredzējušiem, lai braukšana ziemas apstākļos nesagādātu problēmas un viņi varētu justies droši. Tomēr jāatceras, ka uz ceļa ir arī citi satiksmes dalībnieki, teiksim, gājēji un riteņbraucēji, tādēļ autovadītājam jābūt modram. Nekad nevar zināt, cik pieredzējis ir blakus braucošās automašīnas vadītājs.
Īpaši jāatgādina par to, ka daudzi kājāmgājēji (kuri jau vasaras laikā mēdz pie gājēju pārejām mesties zem autiņu riteņiem, kļūdaini uzskatot, ka mašīna var apstāties kā pret mietu atdūrusies) nespēj adekvāti novērtēt distanci, pie kuras ceļa šķērsošana ir droša, kā arī to, cik slidens ir ceļa segums.
Riepu izvēle — tas ir nopietni
LVC norāda, ka ne vienmēr ziemas laikā braukšana ar transportlīdzekli, kuram ir riepas ar radzēm, ir efektīvāka un drošāka. Tādas riepas esot labākas tikai atkalā un uz ledaina ceļa. Arī laukos uz cieti nobraukta grunts ceļa, kur sniegs noblietēts, radžotas riepas ir neatsveramas, jo saķer automašīnu ciet kā ar zobiem.
Uzskats, ka vissezonas un ziemas riepas īpaši neatšķiras un ka mūsu "jēlajās" ziemās var droši iztikt ar vissezonas "apaviem", ir kļūdains.
Autocentra "M–Motors" riepu tirgotāji "Vakara Ziņām" stāstīja, ka ir vairāki iemesli, lai autobraucēji izvēlētos ziemas, nevis vissezonas riepas. Piemēram, protektora dziļums ziemas riepām ir izteikti lielāks nekā vissezonas un saķere ar ceļa virsmu daudz stiprāka. Tāpat atšķiras protektora zīmējums — ziemas riepa daudz efektīvāk izstumj sniegu no riepas un ceļa saķeres vietas, savukārt gumijas sastāva atšķirību dēļ ziemas riepa ir elastīgāka un efektīvāka zemā temperatūrā.
LVC par nepareizu dēvē uzskatu, ka ar cietākām riepām ir stabilāka braukšana. Riepas un ceļa seguma saķeres laukums un līdz ar to arī bremzēšanas efektivitāte lielāka ir mīkstākai, zem normas piepumpētai riepai.
"M–Motors" speciālisti nosauca vēl kādu niansi, kas varētu ietekmēt satiksmes drošību — teju puse cilvēku, kuri iegādājas riepas, piezvanot un pasūtot "firmas" riepas (tika minētas "Goodyear" un "Dunlop"), nemaz neapskatot protektorus un citas svarīgas nianses. Galvenais esot nosaukums, nevis tas, vai attiecīgās riepas atbildīs apstākļiem, kuros tiks lietotas.
Ziema nav kataklizma
"Vakara Ziņas" uzklausīja vairāku autobraucēju domas par braukšanu ziemas apstākļos. Pārsvarā dominēja viedoklis, ka nekas traģisks tas nav un, ja vien autiņš ir normāli sagatavots, uztraukumam nav pamata.
"Šoferiem vienkārši ir jāpieņem, ka ziema ir un būs, un ar šo domu jāsadzīvo," teica televīzijas dīva un izdzīvošanas speciāliste Dagmāra Legante, kura auto vada kopš 1998. gada. "Ja mašīnai ir uzliktas normālas ziemas riepas, tad varu braukt droši. Protams, pa šiem gadiem visādi ir gājis, gadījies gan no ceļa noslīdēt, gan citas lietas… Bet tas jau gadās visiem. Domāju, ka iekulšanās ziemīgajās ķibelēs nav tik daudz atkarīga no šofera pieredzes, kā no konkrētajiem apstākļiem." Speciālisti tomēr uzskata, ka tieši pieredze ir tas aspekts, kas ļauj problēmas laikus pamanīt un tajās neiekulties.
Bet atgadījumi patiešām ir pamācoši. Lūk, viens, ko pirms pāris gadiem personiski novēroja šo rindu autors. Par arēnu kļuva krustojums Cēsu rajonā, kur šosejai Priekuļi—Rauna pievienojas grants ceļš no Liepas. Vieglā automašīna droši (pie stūres sēdēja neba jau nu pirmziemnieks!) nogriezās uz Liepas pusi un laidās lejup no kalniņa. Ticis slaidās nogāzes pašā apakšā, šoferis sajuta, ka vairs nespēj autiņu valdīt. Kaut kā apturējis braucamo, viņš izkāpa, lai novērtētu segumu (ko vajadzēja izdarīt vēl pirms uzbraukšanas uz šaubīgā ceļa) un — izstiepās garšļaukus. Atkušņa rezultātā noblietētais sniegs bija klāts ar plānu ūdens kārtiņu, tāpēc saķere ar segumu līdzinājās nullei. Svarīgi arī, protams, bija tas, ka riepas nebija radžotas, un vispār, kā vēlāk autoservisā izteicās speciālisti, paredzētas vairāk atskaitei ceļu policistiem, nevis reālai braukšanai.
Sapratis, ka vairs netiks ne no vietas, kungs zvanīja Cēsu glābējiem, kuri ieradās ar pamatīgu vilcēju, lai izdabūtu iestrēgušo autiņu atpakaļ uz šosejas. Vilcējs ar aizmuguri pa priekšu sāka prātīgi laisties lejup, lai pieāķētu ieslodzīto transporta līdzekli un… arī sāka šļūkt, līdz nonāca blakus jau "sēdošajam" grūtdienim. Iemesls? Savādi, bet precīzi tāds pats kā vieglajam auto — neatbilstošas riepas un milzīga pārliecība, ka "vilcējs jau nav zoss" un ies cauri visur un visam. Galu galā tika atsaukts trešais vilcējs, kurš pa apvedceļiem piebrauca vieglajai automašīnai klāt no otras puses un tāpat pa apvedceļiem aizvilka to līdz šosejai. Tad devās palīgā savam amata brālim un… abi vilcēji palika sēžot slidenā pakalniņa piekājē.
Morāle: vienmēr atceries, ka pat dižākie profesionāļi mēdz pieļaut vismuļķīgākās kļūdas.
Mūziķis Pits Andersons arī norādīja, ka ir ļoti svarīgi būt uzmanīgam un maksimāli ievērot visas ceļa nianses. "Jābrauc desmitreiz uzmanīgāk nekā vasarā," brīdināja Andersons, kurš pats ir pieredzējis šoferis, "neko nedrīkst uz ceļa darīt strauji, arī sabremzēt auto labāk ir ar ātrumiem (ja ir manuālā ātrumkārba), nevis ar pedāli, jo viegli var aizslīdēt." Tāpat viņš uzsvēra, ka uz ziemas ceļa nedrīkst atslābināties, jo situācija mainās ārkārtīgi strauji — viens līkums var būt tīrs un sauss, bet jau nākamo klāj tīrs ledus.
Priekšroka — sievietēm bez radzēm!
Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors Andris Lukstiņš uzskata, ka ziemā zaļā gaisma jādod sievietēm, jo statistika liecinot, ka daiļais dzimums brauc prātīgāk nekā vīrieši. Tiesa gan, viņš par šo tematu arī pajokoja: "Nu, uzmanīgāk vēl nenozīmē, ka labāk! Es teiktu — bailīgāk!" Savukārt pret radžotām riepām viņa attieksme ir visai kritiska. "Laukos, kur ir problēmas ar ceļu tīrīšanu, riepas ar radzēm ir vajadzīgas un noderīgas, bet Rīgā pēc tām nav ne mazākās vajadzības," teica Lukstiņš, "laba ziemas riepa ar lamelēm ļauj automašīnu sabremzēt pat vēl ātrāk nekā slikta, bet radžota riepa."
Vēl Lukstiņš norādīja, ka ziemas riepas nekad nevar uzlikt par ātru, piebilstot: "Var gadīties, ka ir silta ziema, un ziemas riepa faktiski vispār nebūtu nepieciešama, bet var visā sezonā gadīties viena situācija, kad tā glābs dzīvību. Un, no šāda skatupunkta raugoties, labu ziemas riepu lietošana pārstāj būt jebkādu diskusiju objekts.