Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/30/11330934t1h274b.jpg)
Lai gan par nākotnei un valsts attīstībai nepieciešamāko izglītību tiek uzskatītas tehniskās zinātnes un eksaktie priekšmeti, kuru studijām uz sociālo zinātņu rēķina arvien tiek palielināts budžeta vietu skaits, neproporcionāli liels skaits studentu – 54,7% – studē sociālās un komerczinības. Savukārt inženierzinības, ražošanu, būvniecību apgūst 9,2% studentu; dabas zinības, matemātiku, informācijas tehnoloģijas – tikai 5,5% studentu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati.
«Ar ko gan nodarbosies ekonomisti un uzņēmējdarbības vadītāji, ja tiem nebūs uzņēmumu ko vadīt?» vaicā IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta augstākās izglītības nodaļas vadītāja Velta Vikmane. Viņa piebilst, ka Latvijā pašlaik ir katastrofāli zems mazo un vidējo uzņēmumu skaits. Lai attīstītu ražošanu, jāsāk no pamatiem – nepieciešami cilvēki, kuri pārvaldītu tehnoloģijas, domā V. Vikmane.
Arī Ekonomikas ministrijā apliecina, ka pašlaik Latvijā visvairāk trūkst inženieru, būvinženieru, ķīmiķu, fiziķu. «Nākotnē šie speciālisti būs nepieciešami vēl vairāk, turklāt ne tikai ar bakalaura grādu, bet arī doktori. Visskaļāk par darba roku trūkumu sauc būvuzņēmēji, metālapstrādes uzņēmumi, fiziķi un ķīmiķi,» stāsta Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Urpena.
Vairāk nekā simts kuģubūves inženieru Latvijā iebraukuši no ārvalstīm, piemetina Ilze Stobova, premjera padomniece sociālajos jautājumos. Savukārt Latvijas Energobūvniecības asociācijas prezidents Jānis Dirba min, ka jau piecus sešus gadus katastrofāli trūkst elektroenerģētiķu, jo šī specialitāte ir nepopulāra pat to studentu vidū, kuri izvēlas inženierzinātnes. «Būvniecības apjomi Latvijā pašlaik aug ļoti strauji – par 13 – 15% gadā, visās šajās būvēs nepieciešams ierīkot elektrodaļu,» skaidro J. Dirba. «Latvenergo», būvniecības firmas vēršas pie asociācijas, jo trūkst projektētāju, darba vadītāju.
A/s «Valmieras piens» savukārt šogad izsludināja pat stipendiju konkursu, īpaši aicinot inženierzinātņu un pārtikas tehnoloģijas specialitāšu studentus -– topošos pārtikas tehnologus, pārtikas iekārtu inženierus, ražošanas iekārtu automātiķus un elektroniķus, stāsta a/s «Valmieras piens» sabiedrisko attiecību vadītāja Laima Priede.
Savukārt kā vienu no problēmām ciklatrona būvei likvidētā Salaspils kodolreaktora teritorijā, kuru būs iespējams izmantot medicīnā vēža diagnostikai jau agrīnajā stadijā, kā arī zinātniskajā pētniecībā, Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras direktors Andris Abramenkovs min ķīmijas studentu trūkumu, kuriem būtu nepieciešamās iemaņas darbam ar radioaktīviem materiāliem.
«Priecājos, ka garām laiks, kad uzskatīja, ka Latvija būs tikai banku un tranzīta valsts. Mūsu nākotne ir augstas kvalitātes produktu ražošana biomedicīnā, materiālzinātnēs, farmācijā,» uzskata V. Vikmane.
Jomas, kurās visvairāk trūkst speciālistu
- Būvniecība
- Metālapstrāde
- Fizika
- Ķīmija