Atrod liecības par vēl viena pilskalna esamību Rēzeknē

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Ir atrastas liecības par vēl vienu pilskalnu Rēzeknē, turklāt jaunatklātais pilskalns varētu būt vecāks par jau zināmo Rēzeknes pilskalnu. Pēc trīs dienu darba profesors Juris Urtāns un studenti atraduši vairākas liecības par to, ka vietā, kur pašlaik atrodas Ratinīku kapsēta, bijis pilskalns. Tagad atliek veikt laboratoriskos pētījumus, lai precizētu senā pilskalna pastāvēšanas laiku, iespējams, tas bijis 4.-6.gadsimtā.

Jau ziņots, ka studentu grupa un profesors Juris Urtāns Rēzeknē veica arheoloģiskos kontrolizrakumus Ratinīku kapsētā, - vietā, kur, iespējams, kādreiz bijis pilskalns. Šo darbu veikšanai Rēzeknes dome šogad piešķīrusi 200 latus, 700 lati piešķirti no Kultūrkapitāla fonda, 300 lati - no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas. Šogad Ratinīku kapsētā Jupatovkas ielā 3c, Rēzeknē, atrastas arheoloģiskas liecības, kas vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz bijis pilskalns. Profesors Urtāns, veicot Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu draudzei piederošās Ratinīku kapsētas teritorijas apsekojumu, šā gada 30.aprīlī atradis arheoloģiskas liecības - keramikas lauskas, slīpējamā akmens fragmentu, kas vedina domāt, ka šajā kalnā bijis pilskalns. Tas varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu no 9. līdz 13.gadsimtam. Lai arī pilskalns ir vairākkārt postīts un vietām arī mākslīgi pārveidots, arheologiem izdevies atklāt mazāk skartas kalna nogāzes ar palikušu kultūras slāni, kur arī būtu veicama arheoloģiskā izpēte. Tādējādi tiktu iegūta plašāka un vērtīgāka informācija par Rēzeknes kā apdzīvotas vietas veidošanās vēsturi, stāsta Juškāne. Iegūtie rezultāti var kļūt par papildinājumu dokumentācijai, lai Ratinīku pilskalnu iekļautu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Pēc profesora Urtāna domām, Ratinīku kapsētas kalnā ir bijis pilskalns. Jau iepriekš Rēzeknes novadpētnieks Pāvuls Ratinīks bija informējis par savrupu kalnu jeb kurgānu, uz kura atrodas kapsēta. Viņš zināja teikt, ka agrākos laikos šī kapsēta bija piederīga Ratinīku sādžai. Urtāns pieļauj iespēju, ka kalnu senos laikos karotāji ar rokām sanesuši virs kāda karotāja kapa, lai gan tas ir visai mazticami. Teika, ka kalnu sabēruši karotāji, raksturīga Latvijas un Latgales pilskalniem, atzīst profesors. Jaunatklātais Ratinīku pilskalns neatrodas sevišķi tālu no Rēzeknes pilskalna.

    Uz augšu