Deputāte: Jāmonitorē propagandas mediji, lai vērstos pret melu ziņām un naida kurināšanu

Deputāte Inese Laizāne

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Atbildīgajām institūcijām ir jāturpina monitorēt arī propagandas medijus, lai vērstos pret melu jeb viltus ziņu, no kurām cieša sabiedrība, izplatīšanu un naida kurināšanas gadījumiem, pauda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).

To politiķe norādīja, komentējot Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra «Re: Baltica» vēstīto, ka Baltijas valstīs strādājošās interneta vietnes «Baltnews» tiek finansētas no Krievijas un to saturu diktē Krievijas propagandisti.

Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Stratēģiskās attīstības un uzraudzības departamenta vadītājs Uldis Lielpēters norādīja, ka interneta vietnēm tāpat kā jebkuram medijam darbībā ir jāievēro aizliegums, ka nedrīkst izplatīt naida runu un saturu, kas ir aizliegts vai aizliegums izriet no Eiropas starptautiskiem cilvēktiesību dokumentiem.

Vaicāta par iespējām slēgt medijus, kas publicē propagandu, reizē pārmērīgi neierobežojot vārda brīvību, Laizāne skaidroja, ka, ja tās nav melu ziņas vai naida kurināšana, juridiski to nav iespējams izdarīt, jo «lielākais klupšanas akmens» ir balansēšana, lai ar šādu soli netiktu ierobežota vārda brīvība.

Tāpat ar likumu nav aizliegta «makaronu karināšana uz ausīm», kas nerada uzreiz pierādāmu kaitējumu sabiedrībai, un šādus gadījumus iedzīvotāji var konstatēt, izmantojot savu medijpratību, norādīja politiķe.

Reizē arī pret propagandas medijiem var vērsties, ja tiek izplatītas viltus ziņas, no kurām cieš sabiedrība, vai tiek veikta naida kurināšanas. Pret šādiem gadījumiem ir jāvēršas ar vislielāko bardzību un politiķe atzinīgi novērtē Valsts policijas spertos radikālos soļus situācijas risināšanai.

Laizāne norādīja, ka arī Eiropas valstis ir sapratušas Krievijas propagandas bīstamību un ka pašlaik arī tajā notiek diskusija, kā ierobežot tās ietekmi.

Politiķe akcentēja, sabiedrībai jāturpina nākt palīgā, izgaismojot nepatieso informāciju, savukārt medijiem jāstrādā pie viltus ziņu atspēkošanas.

NEPLP pārstāvis Lielpēters sacīja, ka «Baltnews» ir interneta vietne un padomes kompetencē ir televīzija un radio, līdz ar to tā tiešā veidā nekontrolē interneta vietņu darbību. Turklāt interneta vietnes saskaņā ar Latvijas likumdošanu var būt un var nebūt reģistrēts kā medijs. Taču tas nenozīmē, ka interneta vietne nav pakļauta likumam un tiesībām.

Savukārt jautāts, kam būtu jāpievērš uzmanība «Baltnews» darbībai, Lielpēters sacīja, ka, ņemot vērā, ka pamataizliegumi ir minēti krimināllikumā, tātad «Baltnews» aizliegums ir Valsts policijas kompetencē.

Lielpēters atzīmēja, ka nākotnē Kultūras ministrijas mediju politikas pamatnostādnēs ir paredzēts pilnveidot regulējumu interneta vietnēm.

Kā ziņots, saskaņā «Re: Baltica» vēstīto Igaunijā strādājošās vietnes «baltnews.ee» redaktora Aleksandra Korņilova krimināllietas materiālos pieejamie «Skype» sarunu atšifrējumi un līgumu kopijas apliecina, ka «Baltnews» kontaktpersona - Krievijas propagandas mediju konglomerāta «Rossiya Segodnja» Aleksandrs Svjazins - regulāri norādījis Baltijā strādājošo vietņu pārstāvjiem par kādiem tematiem un kā rakstīt.

Uz augšu