Lūdzu, lūdzu, atļaujiet jums aizdot!

Par aizvien pieaugošo banku aizdevumu jūgu Nedēļa savus lasītājus jau ir informējusi, taču ar to Latvijas iedzīvotāju ņemto kredītu slogs neaprobežojas. Ne Latvijas Banka, ne Centrālā statistikas pārvalde (CSP), ne Ekonomikas ministrija nespēj nosaukt pilnīgu skaitli, kas sniegtu kaut cik precīzu un pamatotu priekšstatu par kopējo rezidentu jeb valsts iedzīvotāju parādu slogu. Vēl vairāk — valstij nav nekādas skaidrības arī par to, cik īsti Latvijā kopumā ir kompāniju, kuras naudas aizdošanu padarījušas par savu galveno biznesu, un kāda ir to kopējā ietekme uz tautsaimniecību. "Populārie" dati… Kā rāda Latvijas Bankas dati, hipotekāro kredītu kopapjoms, ko kredītiestādes izsniegušas rezidentiem, šāgada marta beigās sasniedza vienu miljardu latu. Arī kopējais rezidentiem izsniegto kredītu apjoms aug ļoti strauji: februārī tas pieauga "tikai" par 74,9 miljoniem latu, bet martā — par 178,4 miljoniem latu, aprīlī — par 135 miljoniem latu. Jau pagājušā gada novembrī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs paziņoja, ka rezidentiem izsniegto kredītu kopapjoms gada laikā pieaudzis par 45 procentiem. Savukārt Latvijas Līzinga devēju asociācijā apvienoto kompāniju kopējā kredītportfeļa apjoms šāgada marta beigās sasniedza gandrīz 445 miljonus latu un, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, bija pieaudzis gandrīz par trešo daļu — 31,5 procentiem. Turklāt arī no līzinga kompānijām aizņemšanās kļūst aizvien straujāka — ja visa pagājušā gada laikā asociācijas biedru līzinga portfelis pieauga par 21,4%, tad šāgada pirmajos trīs mēnešos — jau par 10,1 procentu. Salīdzinoši — pagājušā gada pirmā ceturkšņa kopējais pieaugums bija tikai 1,9 procenti. Jā! Runājot par Latvijas uzņēmumu un privātpersonu aizvien pieaugošo parādu slogu, kā vienīgie ilustrējošie piemēri parasti tiek minēti tieši šie dati — banku izsniegto kredītu (un īpaši jau hipotekāro aizdevumu) kopapjoma pieaugums, kā arī Latvijas Līzinga devēju asociācijā apvienojušos kompāniju līzinga portfeļa izmaiņas. Bet vai tie parāda reālo Latvijas rezidentu aizņēmumu kopapjomu? Nē! Izrādās, ka nepavisam ne — un tam ir virkne iemeslu. Faktiski ir tikai viens galvenais iemesls, kāpēc, runājot par populāro aizdošanas/aizņemšanās tēmu, parasti tiek minēti tieši šie dati, un proti — citu datu (ja neskaita CSP ļoti aptuvenos skaitļus) vienkārši nav. Latvijas Banka un Latvijas Līzinga devēju asociācija, kā arī Latvijas Komercbanku asociācija šajā "aizdevumu jomā" ir faktiski vienīgās organizācijas, kuras regulāri sniedz precīzus un ticamus datus par saviem pārraugāmajiem vai biedriem. Taču… tas nenozīmē, ka šie dati "aizdevumu jomu" atspoguļo pilnībā. Pirmām kārtām nav pamata mēģinājumiem aprēķināt kopējo Latvijas rezidentu kredītu slogu, vienkārši summējot kredītiestāžu un Līzinga devēju asociācijas biedru kopējos aizdevumu portfeļus, jo liela daļa līzinga kompāniju aizdevumos pašas savus līdzekļus neizsniedz, — reāli arī tie ir banku aizdevumi, kas vienkārši mēro tālāku ceļu. Turklāt tas attiecas ne tikai uz "patstāvīgajām" līzinga kompānijām, kuru īpašnieki ir ar bankām tieši nesaistītas personas, bet arī uz kredītiestāžu "meitas uzņēmumiem". Tā, piemēram, pat neapšaubāmais līzinga tirgus līderis valstī (pēc pagājušā gada apgrozījuma un peļņas) SIA Hansa Līzings savai "mātei" — AS Hansabanka — ir izsniedzis komercķīlu, kuras atbilstošā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 21,4 miljoni latu. Līdzīga situācija ir arī ar citiem banku "bērniem" līzinga jomā — piemēram, gan SIA Baltikums līzings (faktiski visa manta par 220 tūkstošiem latu ieķīlāta AS Akciju komercbanka Baltikums), gan SIA Unilīzings (visas prasījuma tiesības par 92,89 miljoniem latu ieķīlātas Unibankai). Arī "patstāvīgo" līzinga kompāniju vidū situācija ir līdzīga: Elkor līzings, kam nav reģistrētas ievērojamas komercķīlas un tām atbilstoši aizņēmumi no kredītiestādēm, drīzāk uzskatāms par izņēmumu. "Neatkarīgais" Alfa līzings, teiksim, visu savu mantu par 435 tūkstošiem latu ir ieķīlājis Ogres komercbankā, jau krietni pazīstamākais Nelss līzings visas prasījuma tiesības par 2,6 miljoniem latu — Aizkraukles bankā, bet Inserviss Group visu savu mantu par 12,58 miljoniem latu — Rietumu bankā. …un ko šie dati reāli (ne)parāda Iesākto uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt — ir pilnīgi skaidrs, ka liela daļa līzinga kompāniju aizdod nevis savu, bet gan banku aizdevumu naudu. Jāuzsver — liela daļa, bet ne visas. Turklāt — kas bieži tiek aizmirsts — no desmitiem mūsu valstī funkcionējošo līzinga kompāniju Latvijas Līzinga devēju asociācija apvieno tikai sešas un attiecīgi arī datus apkopo tikai par tām. Tiesa, to kopējais apgrozījums pērn pārsniedzis 32 miljonus latu, taču… Nedēļas apzināto divarpus desmitu citu līzinga kompāniju kopējais gada apgrozījums tāpat ir vērā ņemams — vairāk nekā 17 miljoni latu. Ko nozīmē "Nedēļas apzināto"? Kā izrādās, Latvijā nav institūcijas, kas varētu precīzi pateikt, cik uzņēmumu valstī īsti nodarbojas ar līzinga pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, Latvijas Banka, atsaucoties uz Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), savā "līzinga sabiedrību sarakstā 2004. gada 3. ceturksnī" min 24 līzinga kompānijas. Savukārt Nedēļa, analizējot līzinga kompāniju sludinājumus, saskaitīja vismaz par septiņām vairāk. Kā rodas šāda starpība? Visu paskaidro pati Latvijas Banka: "Latvijā nav īpaša likuma, kas regulētu līzinga sabiedrību darbību, un tās darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Komerclikumu. Tāpat kā citu komersantu un līzinga sabiedrību datus — ceturkšņa pārskatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un gada komplekso pārskatu par uzņēmuma darbību — vāc CSP. Šie dati ir atlikumi pārskata perioda beigās. Publicējot datus par kārtējo periodu, attiecīgi tiek precizēti arī dati par iepriekšējiem periodiem. Pārskatus par 2004. gada 3. ceturksni CSP saņēma no 24 līzinga sabiedrībām. (..) Latvijas līzinga sabiedrību darbība aptver finanšu līzingu un operatīvo līzingu jeb nomu, kā arī faktūrkreditēšanu. Pašlaik informācija par visu līzinga sabiedrību finanšu līzinga portfeli, operatīvā līzinga portfeli un faktūrkredītu portfeli atsevišķi netiek vākta, taču informāciju par savu biedru finanšu un operatīvā līzinga portfeli un faktūrkredītu portfeli apkopo Latvijas Līzinga devēju asociācija…" Tātad — no vienas puses — liela daļa līzinga kompāniju izsniegto aizdevumu vienreiz jau ir "pieskaitīti" rezidentu parādu slogam kā banku izsniegtie kredīti, no otras — patiesais līzinga kompāniju klientu skaits un to saistību apjoms ievērojami pārsniedz parasti minētos Latvijas Līzinga devēju asociācijas datus. Cik liels tas ir? "Domāju, ka 100% Latvijas līzinga un faktoringa tirgus apjomu šobrīd nezina neviens, ja nu vienīgi Dievs tas kungs, jo, kā zināms, viņš zina visu," gluži nopietni saka SIA Nord/LB Līzings valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis, tāpat apstiprinot — tas noteikti neesot līdz galam korekti, ka par Latvijas līzinga un faktoringa tirgu tiek uzskatīti tikai Līzinga devēju asociācijas biedru apjomi. Bet kā tikt pie objektīvākiem datiem? A. Birkmaņa skatījumā, Latvijas līzinga un faktoringa tirgus sastāv no trim lielumiem — jau pieminētajiem asociācijas datiem par sešām līzinga kompānijām (piecu vietējo kredītiestāžu meitas kompānijas un Nordea Finance), Latvijas kredītiestāžu kredītportfeļos esošajiem līzinga kredītiem un faktoringiem (informācija pieejama Latvijas Bankā), kā arī citu līzinga tirgus dalībnieku — gan ārvalstu īpašnieku, gan pašmāju privātpersonu dibinātāju līzinga kompāniju — portfeļiem. "Summējot šos trīs lielumus, mēs iegūtu pilnīgu priekšstatu par Latvijas līzinga un faktoringa tirgu tā klasiskā produkta izpratnē," teic A. Birkmanis. Pēc viņa "ļoti aptuvenām aplēsēm" (lai aprēķini kļūtu precīzāki, risinājums būtu, ja pēdējās grupas līzinga kompānijas pievienotos Latvijas Līzinga devēju asociācijai, kurai savukārt vajadzētu sadarboties ar Komercbanku asociāciju kopējā līzinga tirgus apjoma noteikšanā), šāgada pirmā ceturkšņa beigās šis kopapjoms varētu būt bijis aptuveni 600 miljoni latu. Tātad mūsu acu priekšā parādās reāla summa, kas jau ir gluži salīdzināma ar to miljardu latu, ko Latvijas kredītiestādes izsniegušas hipotekārajos kredītos. Taču arī ar to Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu patiesā parādu jūga apmēra neskaidrības nebeidzas. Vēl citu aizdevēju, kuri potenciālajiem kredītņēmējiem "piedāvājas", iespējams, vēl uzmācīgāk nekā bankas un līzinga kompānijas un par kuru uzskaiti un ciešāku kontroli valsts nu jau pilnīgi neliekas ne zinis, ir nesalīdzināmi vairāk. Par to — nākamajā Nedēļas numurā. *** Kā iedalīt līzinga kompānijas? Papildus piederībai pie dažādām īpašnieku grupām līzinga kompānijas iedalāmas arī pēc citām pazīmēm, uzskata Nord/LB līzinga valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis: "Pēc darbības pamatvirzieniem un portfeļa īpatnībām Latvijā pirmām kārtām minamas universālās un specializētās līzinga kompānijas. Pie pirmajām pieskaitāms Unilīzings, Hansa līzings, Nord/LB līzings, Hipolīzings (autolīzings, komerctransporta līzings, industriālais līzings, Hansa līzingam — arī patēriņa finansēšana), pie otrajām — HVB Leasing (industriālais līzings), GE Money (patēriņa finansēšana un autolīzings), Parex līzings, Lateko Līzings, Inserviss Group (patēriņa finansēšana). Nianse ir tāda, ka Latvijas līzinga tirgus ir mazs, līdz ar to specializācijas virziens ir ļoti riskants no ienesīguma viedokļa. Piemēram, ja specializācija ir industriālais līzings un šajā segmentā likmes krītas, tad skaidrs, ka arī līzinga kompānijas ienesīgums kritīsies. Specializācija ir iespējama patēriņa finansēšanā, jo šeit likmes ir visaugstākās un ienesīgums ir visaugstākais. Vācijā, piemēram, ir specializētas autolīzinga kompānijas (LHI Leasing GmbH), nekustamā īpašuma līzinga kompānijas (Immobilien Leasing GmbH), industriālā, lidmašīnu, kuģu līzinga kompānijas (HVB Leasing), faktoringa kompānijas (Deutsche Factoring Bank). Šīs kompānijas specializējas tikai un vienīgi uz konkrētu līzinga objektu, uz vienu darbības virzienu. Vācijā tirgus ir milzīgs, līdz ar to specializētām līzinga kompānijām ir iespējas labi attīstīties un pelnīt." Šie gana būtiskie "citi finanšu starpnieki" Saskaņā ar Latvijas Bankas skaidrojumu mūsu valstī finanšu starpnieku sektoru veido ne tikai kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi, bet arī tā sauktie citi finanšu starpnieki — līzinga sabiedrības, ieguldījumu fondi un ieguldījumu brokeru sabiedrības. Un — kā rāda pat ne pārāk visaptverošie (taču citu jau nav) Latvijas Bankas apkopotie dati, šīm kompānijām "aizdošanas jomā" ir gluži vērā ņemama loma. *** "Neatkarīgie" un banku "meitas": kam pieder Latvijas līzinga kompānijas Latvijas Līzinga devēju asociācijā apvienojušās kompānijas Līzinga kompānija Lielākie īpašnieki Pagājušā gada apgrozījums Pagājušā gada peļņa SIA Hansa Līzings AS Hansabanka Ls 16 013 650 Ls 5 127 277 SIA Unilīzings AS Latvijas Unibanka Ls 10 455 644 Ls 2 335 813 SIA HVB Leasing HVB Bank Latvia, HVB Leasing GmbH Ls 2 207 279 Ls –49 786 SIA Nordea Finance Nordea Finance Finland Ltd (Somija) Ls 1 554 403 Ls 307 774 SIA Hipolīzings AS Latvijas Hipotēku un zemes banka Ls 1 145 506 Ls 120 052 SIA NORD/LB Līzings AS Nord/LB Latvija Ls 695 927 Ls 1869 Dati: Lursoft, Uzņēmumu reģistrs *** Latvijas Līzinga devēju asociācijā neiestājušās kompānijas SIA Inserviss Group Aivars Hovalko, Olga Orlova, Aleksandrs Jekimenkovs Ls 5 992 394 Ls 923 415 AS GE Money General Electric Capital Corporation (ASV) Ls 3 658 703 Ls 724 374 AS Lateko līzings SIA Mono, Jeļena Svirčenkova, Zane Bukovska Ls 2 172 549* Ls 493 533* SIA Baltijas autolīzings SIA Hansa Līzings Ls 1 624 269 Ls 93 923 SIA Parex līzings AS Parex banka Ls 925 123 Ls 58 840 SIA Elkor līzings Aleksandrs Popovs Ls 918 107* Ls –6394* SIA MB līzings Andris Konošonoks Ls 567 053* Ls 1765* SIA Nelss līzings SIA Nelss Ls 330 340* Ls 52 020* SIA Treilers līzings Vladimirs Masaļskis, Jeļena Obļecova Ls 273 345 Ls 1503 SIA Grata līzings Jevgenijs Dzeņkovskis Ls 250 854* Ls 2989* SIA Pilna servisa līzings Jānis Krastiņš, Edgars Baglais Ls 218 378* Ls –84 890* SIA Rīgas līzings Vita Bērziņa, AS BMGS Ls 98 010* Ls 17 485 SIA Ehital līzings Ehital–Kinnisvara (Igaunija) Ls 60 082 Ls –19 462 AS Multilīzings AS Multibanka Ls 36 485* Ls –42 189* SIA MM līzings Baltic Motors Corporation (ASV) Ls 30 471 Ls 14 850 SIA Baltikums līzings AS Akciju komercbanka Baltikums Ls 29 329 Ls 7010 SIA Veiksmes līzings AS VEF banka Ls 27 825 Ls 2422 SIA Ekolīzings Alvis Krasovskis Ls 24 203* Ls –613* SIA Alfa Līzings Pāvels Grigorjevs, Igors Grigorjevs Ls 16 470* Ls 3490* SIA TKB līzings AS Trasta komercbanka Ls 10 000* Ls –1225 SIA Stars Līzings Benita Sadauska, Viktors Troicins Ls 1900* Ls –3187* SIA Baltija MB Aleksandrs Osipčuks Ls 648 Ls –213 SIA Premium līzings Guilbert Investments LLC Ls 23* Ls –41* SIA Joker līzings Roms Gailevičs Nav datu Nav datu SIA Paritate līzings AS Banka Paritate Nav datu Nav datu * — 2003. gada dati Dati: Lursoft, Uzņēmumu reģistrs *** Latvijas līzinga devēju galvenie klienti Latvijas Līzinga devēju asociācijas kompānijas līzinga portfeļa sadalījums pēc līzinga ņēmēju ekonomikas sektora Nozare Portfelis latos Portfeļa daļa Pārmaiņas pag. gada laikā Lauksaimniecība, mežsaimniecība, medniecība 27 597 209 8% 29,4% Zvejsaimniecība 661 270 0,2% –14,5% Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 1 282 897 0,4% 43,5% Apstrādes rūpniecība 55 741 213 16,2% 5,9% Elektroenerģija, gāzes un ūdensapgāde 1 642 828 0,5% 61,9% Būvniecība 20 264 247 5,9% 74% Tirdzniecība 55 683 151 16,2% 22,6% Viesnīcas un restorāni 1 533 117 0,4% 73,7% Transports, glābšana un sakari 79 441 820 23,1% 27% Finanšu starpniecība 1 866 960 0,5% 19,3% Komercpakalpojumi 28 485 354 8,3% –10,6% Pārējās nozares 22 143 839 6,4% –0,6% Fiziskas personas 47 493 345 13,8% 2,8% Kopā 343 837 249 100% 15% Dati: Latvijas Līzinga devēju asociācija