„Estonia” - militāristu upuris? (33)

Pagājušā gada beigās augsta ranga Zviedrijas muitas darbinieks nāca klajā ar sensacionālu atzīšanos – 1994. gada 14. un 20. septembrī augstākā vadība muitniekam pavēlējusi nepārbaudīt divus autofurgonus, kas ar prāmi „Estonia” ieradās Stokholmas ostā. Muitnieks tomēr ir ieskatījies kravas nodalījumā un sapratis, ka tur atrodas militāra tehnika.

Līdz 15.septembrim izmeklēšanu pabeigs Igaunijas parlamentārā komisija, kas cer noskaidrot, kas veica nelikumīgo militārās kravas pārvadāšanu ar pasažieru prāmi un kas palīdzēja to darīt. Kaut tieši netiks pētīti „Estonia” bojāejas cēloņi, izmeklēšana varētu atklāt patiesību arī par traģiskāko katastrofu Baltijas jūrā.

Evelīna Seppa, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja: „Mums ir jāatspēko desmit gados sakrātie meli. Zviedrijas izplatītajā ziņojumā ir rakstīts tikai par 14. un 20. septembra slepenajām militārajām kravām, bet vai tās bija vienīgās reizes? Igaunija līdz ar prāmja „Estonia” bojāeju zaudēja vienu no saviem neatkarības simboliem. Ir pienācis laiks pateikt taisnību visiem traģēdijas upuriem.”

Report.: Par to, kāda tehnika, Krievijas armijai atstājot Igauniju, tika pārdota, tagad runā augsta ranga militārpersonas. Aleksandrs Einselns 1994.gadā bija Igaunijas aizsardzības spēku komandieris.

Aleksandrs Einselns: „90.gados krievu armijas virsnieki pārdeva visu – automātus, ložmetējus, prettanku sistēmas, pat zenītraķešu „Strela” pārnēsājamos komplektus. To visu varēja brīvi iekraut jebkurā prāmī, kas gāja uz Stokholmu. Šo ceļu izmantoja nevis kontrabandisti, bet gan zviedru armijas cilvēki.”

Report.: Ģenerālmajors Ants Lāneots 1994. gada vasarā bija Igaunijas armijas galvenā štāba priekšnieks.

Ants Lāneots: „Igaunijā atradās viena no modernākajām pretgaisa aizsardzības divīzijām. Tās bruņojumā bija jaunākās radiolokācijas stacijas, kuras varēja izmantot, lai savas lidmašīnas atšķirtu no svešām. Zviedri par tām varēja interesēties, nedomāju, ka zviedri interesējas par parastajiem kaujas ieročiem.”

Report.: Tallinā bija ieradies zviedru parlamentārietis, lai pavēstītu dažus izmeklēšanā atklātos faktus. Ir noskaidrots, ka no Stokholmas ostas termināla uz Ārlandes lidostu ir pārsviesta militāra tehnika, lai to, iespējams, nosūtītu trešajām valstīm. Atklājies arī, ka triju valstu izmeklēšanas komisija nav ņēmusi vērā oficiālajos video kadros redzamās nepārprotamās sprādziena pēdas vraka priekšgalā. Larss Arnštreims tagad vada Zviedrijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas vispirms pārbaudīs, cik patiess bijis oficiālās izmeklēšanas komisijas galaziņojums. Prāmis „Estonia” mīklainos apstākļos nogrima Baltijas jūrā 1994. gada septembrī līdz ar 852 dzīvībām.